Vismaz pēdējā pusgada laikā regulāri izskan minējumi, vai Latvijā tiešām varētu atkārtoties deviņdesmito gadu vidum raksturīgā vispārējā kriminogēnās situācijas pasliktināšanās un plikpaurainu, treniņbiksēs tērptu sirotāju atgriešanās. Pa starpai masu apziņā tiek iepotēts fakts, ka restotos apartamentus pamazām atstāj kriminālā uzplaukuma laikā iesēdinātie barveži, kas nu varētu steigt atgūt savas agrākās pozīcijas bandītu hierarhijā, un tas nemēdz notikt miermīlīgi. Tikmēr par jaunu sabiedrības noslieci ķerties pie slidenām lietām liecina augošais sīko zādzību skaits uzņēmumos. Tautas tieksme palaist nagus aizgājusi pat tik tālu, ka firmu īpašnieki un vadītāji aizdomājušies par darba grāmatiņu atjaunošanas nepieciešamību, lai pēc strādājošā vēstures uzzinātu, ar kādu putnu darīšana.Cita rūpe ir Valsts policijas vadībai. Pēc tās domām, likumsargus būtu nepieciešams atpestīt no sīko zaglēnu lietām, gadījumos, kur kā garnadža guvums figurē vien trešdaļa minimālās algas, piemērojot administratīvo sodu. Šajā brīdī tas nozīmētu, ka, piemēram, 50 latu vērtas jakas zaglis veikalā tiktu pielīdzināts tādam pašam administratīvā pārkāpuma izdarītājam, kurš žvingulī piegānījis vārtrūmi vai novietojis auto zem zīmes. Bet vai šie gadījumi ir salīdzināmi? Tajā pašā laikā, piemēram, desmit latu dārgāka «kankara» zaglēns gan būs pilntiesīgi liekams aiz restēm! Savādi…Visbeidzot – vai konkrētu nodarījumu «legalizēšana» nebūtu atklāta kapitulācija? Sak, darba daudz, tad jau šķietami «mazāko» ļaunumu pārstāsim uzskatīt par noziegumu. Cietumi pārpildīti? Nu ko, atbrīvosim «nekaitīgākos». Un tā līdz brīdim, kad attapsimies īstā Gothemā…
