Pagaidām grūti paredzēt, kādas sekas valstī izraisīs tiesībsarga Romāna Apsīša skaļais atzinums – ka Latvijā tiek pārkāptas bērnu tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību, jo vecākiem lielākā daļa mācību līdzekļu jāiegādājas par personiskajiem līdzekļiem.Ja šādam slēdzienam pieietu pedantiski un pēc Saeimā braši iegravētā vienlīdzības saukļa principa, Latvija varētu kļūt teju par tiesāšanās citadeles Amerikas klonu, kur Satversmes tiesas ierēdņi būtu spiesti pāriet uz diennakts darba režīmu, bet kompensāciju pieprasītāju rindas atgādinātu «Baltijas ceļu». Valdības bosam Ivaram Godmanim pienāktos apbruņoties ar dažām papildu rūpju rievām pierē un paģērēt nekavējoties plānot klerku bara samazinājumu ne par pieciem, bet vismaz 25 procentiem, turklāt varas rumpjiem no ierastajiem limuzīniem būtu jāpārsēžas «ladās», lai valsts atbilstoši pamatlikumam spētu apgādāt skolasbērnus ar gudrību smēlienam nepieciešamo.Vietā būtu arī tikt skaidrībā par jēdziena «bezmaksas izglītība» nozīmi – vai tas ietver bezmaksas grāmatas un burtnīcas, rakstāmos, otiņas, flomāsterus un akvareļu krāsas vai tā traktējams no valsts līdzekļiem apmaksāts pedagogu darbs. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas skaidrojumā minēts, ka gan tiešie, gan netiešie maksājumi ir šķērslis tiesību uz bezmaksas izglītību realizācijai. Pagaidām gan maza cerība, ka šāds skaidrojums un tiesībsarga atzinums varētu atslogot skolēnu vecāku makus un atbrīvot no nepieciešamības pirms septembra piepildīt groziņus grāmatnīcās.Taču vara pret materiāliem satricinājumiem var justies pilnīgi droša – absolūtajam vairākumam Latvijas vecāku nav līdzekļu savu tiesību aizsardzībai. Ja knapi pietiek naudas skolas lietu iegādei, diezin vai atliks lieki lati, lai tiesātos ārpus «ķēķa».
