Aģentūras «Kultūra» rūpju lokā ir 26 pašdarbības kolektīvi un Jelgavas kultūras vides attīstība
«Mums tāpat kā skolā mācību gads – sezona – sākas septembrī,» Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» direktora vietniece Inta Englande konstatē neapgāžamo patiesību. Vēl tikai Piena, maizes un medus svētki, un nodarbību un mēģinājumu telpās atsāksies ierastā rudens rosība. Svētki aizvadīti, jāpošas nākamajiemŠī vasara bija īpaša kā vispārējo dziesmu un deju svētku laiks, bet tas nenozīmē, ka tagad pilsētas kultūras dzīvē gaidāms atslābums. Pirmkārt, to nemaz nepieļauj Dziesmu un deju svētku likums, kas paredz nodrošināt to ciklisku nepārtrauktu norisi – ar iepriekšējo svētku beigām sākas jauns piecu gadu cikls. Otrkārt, ne daudzo Jelgavas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu (aģentūras «Kultūra» tiešā rūpju lokā tādu ir 26, bet arī skolu un LLU kolektīvi neiztiek bez pašvaldības atbalsta) dalībnieki, ne arvien vairāk pie dažādu pasākumu baudīšanas radinātie pilsētnieki «dusēšanu uz vecajiem lauriem» nemaz nesaprastu.Dziesmu svētki nenoliedzami ir labs atskaites punkts, un šogad mūsu pilsētai par savu devumu nav iemesla kaunēties – jūlija lielajos pasākumos Rīgā piedalījās 1088 mūsu pilsētas pārstāvji ne tikai no 12 koriem, 15 deju kolektīviem un pūtēju orķestra «Jelgava», bet arī no folkloras kopas «Dimzēns», vokālā ansambļa «Da capo», lietišķās mākslas studijas «Dardedze» un Ādolfa Alunāna teātra. Par pilsētas kolektīvu panākumiem (visaugstākais – 4. vidusskolas «Spīgo» uzvar dziesmu karos) jau rakstīts, nākamā gada sākumā gaidāms rūpīgs visu svētku plusu un mīnusu izvērtējums Kultūras ministrijā.Ne tikai laika apstākļu nopelnsKopš Pilsētas svētkiem maija beigās vai ik vasaras nedēļu dažādi pasākumi noritēja Uzvaras parkā, un, kā liecināja apmeklētāju atsaucība, jelgavnieki jau pirmajā sezonā prata novērtēt, ka pilsētā atkal ir vieta, kur baudīt brīvdabas koncertus un teātra izrādes, kas nepretendē savākt tik milzīgu interesentu daudzumu kā «Prāta vētra» vai līdzīgas superzvaigznes. Arī laika apstākļi lielākoties bija labvēlīgi, un no parkā ieplānotajiem pasākumiem lietus dēļ uz kultūras namu nācās pārcelt tikai Noras Bumbieres fonda rīkoto koncertu. Pārējos – gan Smilšu skulptūru festivālu, gan senioru deju festivālu «Sveiks, vecais Ādolf! Lai top…», gan Ā.Alunāna teātra un vieskolektīvu izrādes – nokrišņi vairāk vai mazāk saudzēja. Jācer, ka izdosies arī starptautiskais Grafiti mākslas festivāls, ar kuru 13. septembrī plānots noslēgt brīvdabas sezonu.Kopumā vasaras sezonu Uzvaras parkā vērtējot kā izdevušos, aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics atklāj, ka vēl nopietni jāizsver, «kas labāk – perfekta vide vai aktīvās atpūtas zona». Piemēram, Jāņu svinēšanai Pils saliņa kļuvusi krietni par šauru, bet vai Uzvaras parka sakoptajai teritorijai šādu pasākumu rīkošana neizrādītos pārāk smaga nasta?Bīstamais Rīgas tuvumsPastāvīgas brīvdabas pasākumu vietas atdzimšana Jelgavai ir vērtīgs ieguvums, tāpat kā kultūras namā veiktais remonts, tomēr ceturtajai lielākajai valsts pilsētai ar to nepietiek. Tās kultūras dzīves vadītāji atceras situāciju pirms šīsvasaras dziesmu svētkiem, kad daudzajiem augsta līmeņa kolektīviem nācies krietni saspringt. Padomju gados Jelgavā darbojās četri kultūras nami (atcerēsimies rajona zāli Dobeles šosejā un Dzelzceļnieku namu), tagad palikuši vien divi, no kuriem «Rota» faktiski izmantojama tikai kā vairāku kolektīvu mēģinājumu telpa, bet koncertiem un izrādēm ir par mazu. M.Buškevics uzsver, ka nepiekrīt Kultūras ministrijas viedoklim par koncertzāles celtniecības nelietderīgumu, jo Jelgava, lūk, atrodoties tuvāk par 100 kilometriem no Rīgas. Saprotams, daudz valsts un pašvaldības līdzekļu prasa Zemgales Olimpiskā centra būvniecība, un kultūras dzīves vadītāji cer, ka jaunajā stadionā būs iespējas rīkot arī plašāka mēroga reģiona kultūras pasākumus, kas pēdējos gados tiek organizēti Dobelē vai Bauskā. «Jelgava tikai iegūtu, ja pilsētā uzceltu multifunkcionālu centru, kurā būtu mūsdienīga bibliotēka, izstāžu zāle, kinoteātris un koncertzāle. Ja pašvaldība to nevar nodrošināt, jāpiesaista investori,» uzskata M.Buškevics. Līdzšinējā pieredze liecina, ka lieli kultūras pasākumi, tādi kā Ledus skulptūru festivāls, jūtami paaugstina, piemēram, pilsētas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apgrozījumu. «Sakārtota un aktīva vide ir potenciāls, no kura var pelnīt,» pārliecināts aģentūras «Kultūra» direktors.Garlaikoties nenāksiesKamēr jaunu un lielu kultūrceltņu pilsētā vēl nav, aģentūra «Kultūra» rudens sezonā sola visai plašu izvēli jau esošajās. Turpināsies gan ierastā sadarbība ar profesionālajiem teātriem, gan pašmāju kolektīvu iestudējumi. Jau 18. septembrī varēs skatīt Jelgavas Jaunā teātra pirmizrādi – Ž.P.Sartra lugu «Aiz slēgtām durvīm», ko iestudējis Ģirts Šolis, oktobrī tiks atzīmēta Ādolfa Alunāna 160. dzimšanas diena, kuras svinības šoreiz plānotas nedaudz citādi, kā ierasts iepriekšējos gados. Novembrī augstā līmenī – ar valsts prezidenta piedalīšanos, karaspēka parādi un plašu kultūras programmu – iecerēts atzīmēt Latvijas 90 gadus.Interesanta solās būt arī muzikālā sezona – gaidāmi Lienes Šomases, Igo, Aināra Mielava un pat grupas «Sīpoli» koncerti. Netiks aizmirsti nopietnās mūzikas cienītāji, jo, kā liecina daži iepriekšējie gadi, to skaits Jelgavā patīkami palielinās, tāpēc ir kopīgas ieceres ar apvienības «Latvijas koncerti» un citiem māksliniekiem.
