Skolas sākums atsauc atmiņā dienu, kad ar pušķīti rokā un izbrīna pilnām acīm stāvējām pie mācību iestādes durvīm. Ziedu pušķis bija kā zīme par saiknes veidošanos starp skolu un skolēnu, pedagogu un vecākiem. No skolēna puses tas bija apliecinājums vēlmei iekļauties skolas kārtībā, veidot labvēlīgu vidi augšanai un attīstībai, lai dzīvē izietu izglītots, apzinīgs un sabiedrisks cilvēks.Romiešiem bija teiciens: «Mens sana in corpore sano» («Veselā miesā vesels gars»). Žēl, ka šodien skolās galvenokārt tiek izglītots prāts, gara izglītošana apstājas trešajā klasē, kad izbeidzas ticības mācības un ētikas stundas. Bieži vien gara izglītošana tiek atstāta nelabvēlīgai videi, sirdsapziņa paliek neizglītota, Dieva baušļi nepildīti, trūkst garīgās kultūras. Tādā sabiedrībā cilvēkiem trūkst savstarpējas uzticības, godīguma. Jāpaaugstina sodi, jāpastiprina apsardze, un Latvijas ziedu laiki paliek aiz trejdeviņiem kalniem.Nedomāju, ka par notikušo tikai skolām jāuzņemas atbildība. Ideāli būtu, ja tagadējās izglītības monopolam līdzās pastāvētu spēcīga kristīgo skolu konkurence. Tā celtu izglītības un audzināšanas kvalitāti, sekmētu atbildīga un sabiedriska pilsoņa veidošanos.Mācību gadu sākot, skolu direktoriem un pedagogiem novēlu, lai jūs turpināt pašaizliedzīgi darboties un veidot izglītotus, apzinīgus un sabiedriskus Latvijas valsts pilsoņus. Lai vecāki, kuri jums uztic savus bērnus, rod gandarījumu savās iecerēs! Lai Dievs atlīdzina jūsu pūles, ko ziedojat Latvijas skolu jaunatnes labā. Vecāki, audziniet, jaunieši, mācieties! Lai Dievs jūs visus svētī! Antons Justs, bīskaps
