Sekojot iepriekšējai inercei, atslābums valsts ekonomikā pēc aizvadīto gadu vētrainās izaugsmes kļūst aizvien jūtamāks. Domājams, šis gads Latvijas tautsaimniecībai nevainagosies ar ekonomisko izaugsmi, drīzāk gan kritumu.To, ka negatīvā inerce Latvijas ekonomikā ir spēcīga, apliecina arī Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) dati par šā gada otro ceturksni. Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem valsts ekonomikas pieaugums šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā būs sasniedzis 0,2 procentus. Jāsatraucas ne tik daudz par pieticīgo skaitli, cik par ekonomiskā kāpuma dinamiku pa ceturkšņiem. Aizvadītā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu gadu iepriekš IKP palielinājās par astoņiem procentiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos gada pieaugums sarucis līdz 3,6 procentiem, bet tagad jau balansē uz nulles robežas. Kā skaidro statistiķi, ekonomikas tempu samazināšanās pamatā ir lejupslīde rūpniecības un mazumtirdzniecības pievienotās vērtības apjomos. Vērojama finanšu sektora attīstības tempu palēnināšanās un kritums nodokļu (pievienotās vērtības, muitas nodoklis) iekasēšanā.Savukārt pozitīvi pieauguma apjomi saglabājās komercpakalpojumu sektorā un būvniecībā. Šiem tautsaimniecības segmentiem drīzāk gan jāpiemēro vārds «pagaidām», jo arī šīs divas nozares ir to vidū, kuras krīze valsts ekonomikā ietekmēs visvairāk. Ražotājs, veiksmīgi darbībojoties, var vēl sameklēt noietu ārvalstīs, bet minētās nozares ir izteikti atkarīgas no vietējās ekonomikas konjunktūras. Par būvniecības atrašanos vēl plusos lielākajā mērā jāpateicas vēl iepriekšējos gados noslēgtajiem līgumiem un vērienīgajiem ceļu remontdarbiem, kas saistīti ar ES līdzekļu apguvi. Vērienīgie pasākumi ceļu būvē palīdz mīkstināt pašlaik vērojamo kritumu valsts ekonomikā, bez tiem, iespējams, otrā ceturkšņa provizoriskie IKP dati liecinātu par negatīvu tautsaimniecības izaugsmi. Kopumā vērtējot, situācija ir diezgan padrūma, jo diezgan droši var paredzēt, ka ar katru nākamo ceturksni IKP rādītājs izskatīsies sliktāk. Pašlaik vienīgā nozare, kas valsts ekonomiku attur no vispārējas krīzes, ir tranzīts un pārvadājumi, kas šajā nebūt ne vieglajā ekonomiskajā situācijā spējusi salīdzinoši strauji palielināt darbības apgriezienus. Attiecībā uz ekonomikas dinamiku nebūt nevajag uzskatīt, ka valsti gaida totāls sabrukums, jo ekonomiskās bāzes ziņā vēl aizvien atrodamies pagājušā gada pirmā pusgada līmenī. Protams, daļu no tā nāksies zaudēt, gribam mēs to vai ne. Pašreizējā situācijā ekonomikas stabilizācijā valsts galvenais uzdevums ir iespējami saglabāt ražošanu Latvijā, bez tās ekonomikas atkopšanās būs gandrīz neiespējama. Savukārt mājsaimniecībām vajadzētu rūpīgi pārdomāt tēriņus, sevišķi attiecībā uz lieliem pirkumiem, piemēram, nekustamo īpašumu, jo problēmas ar kredītu atdošanu tuvākajos ceturkšņos tikai palielināsies, jo līdz ekonomikas «atkritiena» zemākajam punktam, iespējams, varētu paiet pat vairāk nekā gads. Mārtiņš Apinis, nozare.lv,www.delfi.lv
