Gana daudz versiju apspēlēts par to, vai Gruzijas situācijā varēja nonākt arī kāda cita valsts.Izteikts ne mazums teoriju, kādā meldiņā svilpotu plašā Eiropa un dažas starptautiskās monstru organizācijas, ja krievu «lācis» šaujamos būtu pavērsis, piemēram, pret kādu tām tuvāku valsti. Nez kādēļ pirmdien notikusī ES galotņu ārkārtas sanāksme liek šaubīties par jebkādu konsekventu rīcībspēju.Lai arī līdz apnikumam diskutēts, ir vai nav Maskava pārkāpusi kādas starptautiskās tiesības, atklājot uguni uz neatkarīgas valsts civiliedzīvotājiem, starpvalstu līmenī pārliecinošā apgalvojuma formā to neviens nevēlējās izteikt. Ja Krievijai sagribēsies uzspēlēt kariņu vēl pret kādu, cik teorētiski nereālas ir atrunas par šaudīšanos, ko izraisījuši, piemēram, pierobežas malumednieki? Sak, robežsargi sajuta apdraudējumu un blieza pretī. Lai «aizsardzība» būtu pilnīgi droša, iesaistījām vēl pa kādam bumbvedējam, noārdījām pa kādam mājas stūrim, nu kam negadās… Vēl pāris puslīdz ticamu melu deklarāciju un aicinājumu notikušo izvērtēt «objektīvi», un – maisam gals vaļā!Protams, apšaudītajām draudzīgās rietumvalstis neaizmirsīs izteikt papīra vērtu «nosodījumu», solīt «pārskatīt attiecības» ar Krieviju un pakratīt pirkstu Kremļa virzienā, kautri noburkšķot, ka «tā darīt nav labi», pilnam komplektam vēl nodemonstrēs stobru daudzumu un karakuģu garumu, noorganizēs «humpalu» vākšanas misiju, bet tas tad arī viss.No tā diemžēl nepārprotami kļūst skaidrs, kuram šajā pasaules daļā dabas doto labumu dēļ lielāka teikšana, pret ko nekas nebūs pasākams pat tad, ja nekaunība pārsniegs visas iespējamās robežas. Starptautisko struktūru «aizsardzība» bankrotējusi pie pilnām zālēm.
