Svētenieki raizējas, vai upes krasta paliene tiek rakņāta likumīgi, iestādes atbild – darbi ir saskaņoti
Nu jau kādu laiku Svētes pagastā salīdzinoši netālu no pašvaldības administrācijas nama upes labajā krastā manāma tehnikas rosība. Aptuveni divu hektāru platībā dažus desmitus metru no krasta ierastās savvaļas augu pļavas vietā redzams melns līdzenums. Augsnes virsējā kārta nošķūrēta, gatavojot platformu milzīga dīķa rakšanai un privātmājas celtniecībai. Attīstot upmalas vidiKā «Ziņām» skaidro Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska, šis divus hektārus lielais zemesgabals pieder uzņēmējam no Jelgavas Jānim Freidenfeldam. Viņai zināms, ka tuvāk upei esošajā un pavasaros applūstošajā teritorijā viņš ieplānojis izrakt dīķi, bet par pārējās platības izmantošanu pagasta vadībai nav informācijas. Arī S.Viniarska uzklausījusi vietējo iedzīvotāju bažas, vai upes krastā netiks veidots vaļņveida uzbērums, tādējādi paaugstinot upmalu un radot traucējumus Svētes plūdumam palu laikā. Pagasta padomes priekšsēdētāja to noraida, paužot, ka turpmāk nekoptās zāles vietā būšot pļauts zāliens, ainavu izdaiļos dīķis. «Grūti spriest, vai putniem šie darbi varētu traucēt. Ligzdot iespējams arī kādu gabaliņu uz priekšu upes krastā,» vērtē S.Viniarska. Darbi saskaņoti un likumīgiJelgavas Reģionālā vides pārvalde jau 2006. gadā J.Freidenfeldam izsniegusi atļauju rakšanas darbiem Svētes upes malā. Pārvaldes direktors Hardijs Verbelis apstiprina, ka tehniskie noteikumi dīķa iekārtošanai atbilst tā laika likumdošanai un ir derīgi trīs gadus. Viņš gan atzīst, ka pašlaik spēkā jau mainīti normatīvi un pēc pašreizējās likumdošanas tik tuvu upei nebūtu ļauts nošķūrēt augsnes virskārtu un sākt būvdarbus, par ko uzskatāma arī dīķa rakšana. Iemesls – tās ir applūstošas teritorijas. «2006. gadā bija noteikts, ka no krasta jāatstāj neskarta desmit metru tauvas josla, tālāk varēja darīt jebko,» teic H.Verbelis. Viņš atzīst, ka saņēmis iedzīvotāju sūdzības par tur īstenotajiem darbiem, inspektori objektu Svētes krastā arī apmeklējuši, bet pārkāpumu nav, jo nav pagājuši trīs gadi kopš atļaujas izsniegšanas. Taču pārvaldes direktors sacīja, ka vēros notikumu attīstību šajā vietā, nepieļaujot kādus nodarījumus videi. Būs milzīgs dīķis un māja«Sākumā izņemsim grunti, pēc tam mēneša laikā šoruden domāts iekārtot ainavisku dīķi 3600 kvadrātmetru platībā,» atklāj zemes īpašnieks J.Freidenfelds. Viņš «Ziņām» skaidro, ka dīķis būs applūstošs, tādēļ nekādi uzbērumi netikšot veidoti. Īpašuma augstākajā daļā plānots ne agrāk par nākamo gadu uzcelt savrupnamu. J.Freidenfelds gan vēl neapgalvo, ka zeme ar māju un dīķi tiks pārdota, tomēr to pieļauj, tādēļ kā iespējamu min arī faktu, ka jaunais saimnieks ūdenskrātuvē varētu audzēt zivis. Par citu saimniecisko darbību nevarot būt runas, turklāt noteikti tikšot atstāta brīva arī desmit metru tauvas josla no Svētes upes krasta. Iedzīvotāji par to bažījas, jo zemesgabals J.Freidenfeldam tur iemērīts, sākot no paša ūdens. Par to liecina arī krastmalā iespraustie robežstabiņi. «Šis projekts saskaņots visās instancēs – gan pašvaldībā, gan vides un zemes dienestā,» tā J.Freidenfelds. Viņš pieļauj, ka sūdzību iemesls ir nevis tas, vai darbi tiek īstenoti likumīgi un vai tiek apdraudēti putni, bet gan kaimiņu bažas, ka ierastā skata vietā turpmāk būs jāveras uz privātmāju. Uzņēmējs aicina vietējos iedzīvotājus būt saprotošiem arī par tehnikas trokšņiem – kaut rosība ir darba laikā, tā turpināsies līdz vēlam rudenim un arī nākamgad mājas būvniecības laikā.Sarunā J.Freidenfelds arī pieļāva, ka upmalā varētu novietot guļbaļķu pirtiņu, kas gan nebūtu celta uz pamatiem, bet vienkārši atvesta un nolikta. Jāpiebilst, ka pērn J.Freidenfelds netālu no mājām «Kalna Būriņi», nenokārtojot visu nepieciešamo dokumentāciju, bija padziļinājis Svētes upes vecupes daļu, izveidojot to kā dīķi. Tā krastā tika uzcelta guļbūves pirts, bet pēc iedzīvotāju sūdzībām gan pašvaldība, gan vides dienests noteica to nojaukt. J.Freidenfelds stāsta, ka guļbūve pārcelta 300 metru no krasta atļautā vietā, turklāt upes vecā daļa kārtīgi atjaunota – vairs nav krūmiem aizaugusi purvaina slīkšņa. Turklāt pateicīgi esot arī tuvējie kaimiņi, kas nu varot bez raizēm tur doties pastaigās. Sirds sāp par nodarījumu putniemKādas «Ziņu» lasītājas atsūtītā attēlā, kas tapis no putna lidojuma, izteiksmīgi raksturota līdzšinējā pļavas neskartība. «Pavasarī visā plašumā pļavas ir zem ūdens un tās apmeklē daudz putnu sugu,» tuvumā dzīvojošā sieviete ir nobažījusies par spārnaiņu nākotni. Kā novērojis Latvijas Ornitoloģijas biedrības sabiedrisko attiecību koordinators projektā «Palieņu pļavu atjaunošana» Andris Klepers, tuvojoties pavasarim, par vienu no saistošākajām vietām putnu vērotājiem kļūst Svētes upe. «Tūkstošiem zosu, pīļu un gulbju pieskandina pārplūstošās Svētes palieņu pļavas un blakus esošos arumu laukus. Korim pievienojas dzērves, cīruļi, ķīvītes un ar savu klātbūtni pagodina arī citi bridējputni. Brīžiem saules gaismā uzplaiksnī lieli sniedžu bari, citkārt miglā pazūd pa kādam plēsīgajam putnam. Tā ir lielas dabas izrādes vieta, ko sagatavojuši putni,» tā par Svētes palieņu pļavām izteicies A.Klepers. Tradicionāli minētā upe tiek uzskatīta par izcilu pavasara gājputnu novērošanas vietu. Tomēr, tā kā iepriekš minētajā vietā Svētes upes krasti nav noteikti kā reto un vērtīgo putnu saglabāšanas platības, tie netiek aizsargāti arī ES mēroga programmā «Natura 2000». Kā īpaši saudzējami un aizsargājami atzīti vien Svētes krasti tuvāk ietekai Lielupē.
