Šķiet, ne viens vien autovadītājs, it sevišķi tie, kas ik dienu no Jelgavas mēro ceļu līdz galvaspilsētai, izdzirdot vēsti par iespējamo ātrgaitas šosejas būvniecību posmā Jelgava – Rīga, atviegloti uzelpoja – sak, beidzot varēs iesēsties mašīnā un netraucēti, kā arī pietiekami ātri nokļūt līdz galvaspilsētas robežai, kur sagaidīs krietnu stresu radošie sastrēgumi. Taču kārtējo reizi nācās pārliecināties par sakāmvārda – cerība ir muļķa mierinājums – pareizību. Protams, vēl nav teikts, ka pie tādas ātrgaitas šosejas, kas, piemēram, jau daudzus gadus priecē Lietuvas autovadītājus, mums tikt neizdosies – plāni nav atmesti, vienīgi to realizāciju varbūt izdosies sagaidīt pašlaik bērnudārzos ejošajiem, taču pēdējā gada laikā uz minētās šosejas sāk notikt tādas atrakcijas, ka cerību vietā rodas dusmas un vēlēšanās pārvietoties ar sabiedrisko transportu.Saprotams, ka būtiska loma ir satiksmes drošībai, un tas bija galvenais iemesls, kādēļ, iztērējot vairākus miljonus latu, tika ierīkoti luksofori Jaunolainē un pie krustojuma ar Olaini. Avāriju skaits šajās vietās pēc izmaiņām samazinājies, arī autovadītāji pamazām sākuši ar tiem samierināties. Savukārt luksofors pie Dalbes krustojuma liekas krietni dīvaināks. Nevaru apgalvot, ka katru dienu dodos uz Rīgu, taču no pašas pieredzes un citu stāstītā ir skaidrs – gājēju luksofora iespējas izmanto labi ja daži cilvēki dienā. Tādēļ tur visu laiku deg zaļais signāls, un autovadītājus tas nebremzē, tomēr rodas jautājums par līdzekļu nepamatotu tērēšanu – vai tiešām šie daži cilvēki dienā bija ieguldīto miljonu vērti?Taču tas vēl ir tikai sākums! Jaunizveidotais krustojums pie Skuju pārbrauktuves izskatās glauni, tomēr joprojām – vairāk nekā mēnesi pēc darbu pabeigšanas – kvalitātes atzinumi par paveikto nav sniegti, un trejacis, kuram vajadzētu novērst avārijas situācijas, šajā vietā pie gaismas tā arī nav ticis. Iemesls gan esot jau ierastais – kāda institūcija nav paveikusi tai uzticētos pienākumus, un, kad tas notiks, laikam var pateikt vien laba zīlniece, ieskatoties kristāla bumbā.Bet, lai prieciņi būtu vēl liekāki, pie Branku – Ozolnieku krustojuma parādījies ar betonu apjozts «aplis», kuru visos iespējamajos vārdos jau paspējis nolamāt ne viens vien autobraucējs. Nu ko, mūs var apskaust pat viens no pasaules labākajiem barjerskrējējiem ķīnietis Ļu Sjans, jo diez vai viņam treniņi notiktu tik jaukā laukumā kā Jelgavas – Rīgas šoseja! Varbūt uzaicināt ciemos, varēs vismaz kājas izlocīt pa betona blokiem?Tajā pašā laikā jāmin autovadītāju kategorija, ko var salīdzināt ar aunu baru – ja tiem viens maršruts dots, viņi to veic, neskatoties, vai situācija nav mainījusies. Tas, ka saliktas ceļa zīmes un pastāv ceļu satiksmes noteikumi, liekas, tiem izkritis no prāta, un, kā viņi vālēja no Rīgas uz Jelgavu, tā turpina to darīt arī jaunizveidotajā «aplī», nepalaižot pa to braucošos. Atliek vien cerēt, ka bars nāks pie prāta un pietiks vien ar dažiem ielocītiem bleķiem, nevis kāda aizvadīšanu smilšu kalniņā.
