Sandra Silva Dārzniece, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolotāja
Krāsaina – tāda bijusi šī nedēļa. Tā sākās ar 1. septembri, kas nozīmē tikšanos ar skolēniem un kolēģiem. Vienmēr bijis ārkārtīgi patīkami redzēt pārmaiņas, lai gan pagājuši tikai trīs mēneši. Lielākas vai mazākas, tās vienmēr notikušas. Patīkami, ka atkal varu veikt labu darbu, kas man patīk. Pirmā skolas diena – tas ir prieks, prieks, prieks.Man šogad audzināšanā ir 8. klase. Redzu, ka dažas meitenes ir iemīlējušās, puiši kļuvuši pieaugušāki, vīrišķīgāki, grib lemt un rīkoties. Bet ir arī tādi, kuri cenšas paturēt savu klases tēlu. Viņos vēl jūtams vasaras prieks. Šonedēļ gaisā virmo pirmās runas par ekskursijām, kopīgiem braucieniem. Bērni ir ļoti ieinteresēti par jaunajiem skolotājiem, stundu sarakstu. Viņiem šī nedēļa bijusi iekarošanas laiks – jauni kabineti, attiecības. Arī klases kolektīvā ir izmaiņas – trīs jauni skolēni. 1. septembrī bija klases stunda, kad pasēdējām, aprunājāmies, bet skolēni vēl steidza baudīt vasaru, kā arī devās uz pasākumu Raiņa parkā.Arī pedagogiem bija neliela pasēdēšana. Es tajā dienā uz visu skatījos caur rozā brillēm. Viss likās tik skaists un pozitīvs. Vakarā biju enerģijas pilna, tāpēc varēju padarīt daudz mājas darbu. Otrdiena sākās ar mazo pedagoģisko satikšanos, kā smejos, mazo lūgšanu. Savukārt pēc tās bija klases audzināšanas stunda. Apbrīnoju un priecājos par cilvēku, kas var vareni izdomāt un salikt visu stundu sarakstu! Tas nav nemaz tik vienkārši.Trešdiena atkal bija skaista un gara. Šogad ir daudz septītklasnieku – sešas klases. Sāku tās iepazīt. Interesanti, kā cilvēki spēj būt tik dažādi, bet satikties vienā kolektīvā. Tiekoties ar viņiem, nevar zināt, kas jauns sagaida, bet katra klase iezīmē «savu seju». Viņi cenšas sevi izrādīt, paust savu attieksmi. Vakarā jau jutos nedaudz pagurusi. Mana aka bija tukša. Ļoti agri devos atpūsties, palasīju grāmatu. Tas mani nomierina un liek sakopot spēkus. Bet ceturtdiena un piektdiena sākās ar jauniem spēkiem, atkal biju rosības pilna, varēju parušināties dārzā, jo laiks bija jauks.Šodien ir brīvdiena, tāpēc jādodas sēnēs. Tik daudz sēņu! Braukšu uz kādu vietu tepat Jelgavas rajonā. Kā arī plānoju doties uz dārzu, paskatīties, kāds ārā ir rudens. Pabūt ārpus pilsētas.Savukārt rīt gribētos doties kādā ekskursijā vai pastaigā. Kamēr ģimene vēl gulēs, izskraidīšos ar sunīti. Kā jau svētdienā, noteikti jāpagatavo foršas ģimenes brokastis, jo darba dienās to nevar atļauties. Visu nedēļu bija jūtams ģimenes atbalsts. Šajās brīvdienās nebūs jādomā par skolas lietām, lai gan svētdienas vakarā atkal būs klāt kņudošā sajūta, ka nākamajā dienā jādodas uz darbu, tāpēc nāksies pārskatīt skolas lietas. Un tad – klāt jauna nedēļa.Protams, sekoju līdzi arī notikumiem Jelgavā. Domāju iesaistīt klasi Lielajā talkā. Mēs varētu kopīgi sakopt kādu vietu. Bet, runājot par Latvijas notikumiem, mani šokē slepkavības, atņemtās bērnu dzīvības. Tas bijis šīs nedēļas melnais plīvurs.
