Valstiska līmeņa notikumi mūsu valstī garlaikoties neļauj, taču cerību uz gaišāku rītdienu arī nevieš.Taupības režīms nav pasludināts ne vakar, ne šorīt, un līdzekļu ekonomijas lielā vajadzība uz velna paraušanu tiek bazūnēta jau visu šo gadu. Lielās brēkas mazā vilna labi redzama – kosmētiski līdzekļu ekonomēšanas pasākumi uzpūstajās klerku struktūrās, krīzes apstākļiem nekaunīgi valsts pasūtījumi jaunu auto iegādei un teatrāli plāni par īpašo uzdevumu sekretariātu likvidēšanu, kas nenotiks. Tā ka viens otrs ministrēns, liekot roķeli uz integrēti liekulīgās sirds, varēs mierīgu prātu turpināt sludināt ģimenes vērtības un demonstrēt uzticību sievai, grābstoties gar citiem brunčiem. 820 miljonu ietaupīšanas plānam būs jāmeklē jauni «kosmētiskie» postulāti.Pagaidām var tikai minēt, kādus situācijas pavērsienus nesīs nākamā nedēļa – arodbiedrības gan rosinājušas valdību pieļauto «kļūdu» labot, taču, ņemot vērā to biedru visai kareivīgo noskaņojumu, visai maz ticams, ka valdība spēs iztapt visai drakoniskajām prasībām. Galu galā pat tad, ja reālā nākamā gada inflācija nepārsniegs prognozētos desmit procentus, saglabājoties konstantai algai, zaudētā daļa būs desmitā tiesa – gluži kā nodeva baznīcai.Tikmēr «parastie» iedzīvotāji jau tagad var sākt praktizēties vēdera piespiešanā mugurkaulam – ziema, ja arī nebūs dāsna ar sniegu, tad ar lielizmēra rēķiniem pilnīgi noteikti. Pašvaldību finansiālā smakšana zem pabalstu gribētāju sloga nav vis utopija, bet ļoti reāla vīzija jau tuvākajiem mēnešiem. Atsevišķu politikāņu populistiskā biedēšana, ka zināmai daļai pensionāru gaidāmā ziema var izrādīties pēdējā, var piepildīties. Un tas ir fakts, kas nevēsta neko iepriecinošu.
