Pirmdienas gaviļniece Ilga Zahnika-Mahta 22 gadus bijusi Jelgavas rajona un pilsētas iedzīvotāja, nu, pēkšņu domu vadīta, kopā ar savu trīsgadīgo meitiņu Ilzi devusies iekarot citu zemi – Īriju –, bet vēl pēdējā dienā pirms izlidošanas, «sēžot uz koferiem», viņa piekrita sarunai.«Domās tik un tā būšu šeit. Agrāk nevarēju iedomāties, kā ir pamest ģimeni, Latviju. Bet dzīve visādi iegrozās,» atklāj jauniete. «Tagad draugi mani sauc par ekstrēmisti. Protams, žēl aizbraukt, pamest visu, tostarp labāko draudzeni Līgu. Viņa man ir kā otrā māsa jau 17 gadu,» stāsta Ilga, kas mācījusies Garozas pamatskolā, bet vēlāk zinības smelties devusies uz pilsētu, kur divpa-dsmito klasi absolvējusi Jelgavas 4. vidusskolā. «Pilsētas skolā bija grūti iedzīvoties, atšķīrās lauku un pilsētas bērni,» atceras gaviļniece. Viņa izmēģinājusi gan lauku, gan pilsētas dzīvi, un atklāj, ka labāk tīkot pilsēta. Lai gan, ja ir mašīna, nav lielas starpības – visur var tikt un paspēt. Pirms prom došanās jauniete divus gadus strādāja «Čili picā», tāpēc arī Īrijā tiks meklēts līdzīgs darbiņš.Neizsapņots sapnis, ko viņa ņems līdzi, ir kļūt par juristi. «Varbūt šo profesiju apgūšu tur, bet varbūt atbraukšu atpakaļ uz Latviju un mācīšos te,» spriež Ilga.Pie sava vārda jauniete tikusi par godu vecmāmiņai. Tāpēc bieži vien pieredzēti kuriozi piedzīvojumi. «Līdz manām kāzām dzīvojām ar vienādu vārdu un uzvārdu. Poliklīnikā vienmēr teica, ka kartīte ir jau augšā, kaut gan pie ārsta devos tikai pirmo reizi. Saņēmu biezu kartīti ar daudziem ierakstiem. Protams, tā bija vecmāmiņas,» atceras Ilga. Citas vārdamāsas gaviļniece sastop ļoti reti, tāpēc nav bijusi nepieciešamība viņu dēvēt citādi, vien bērni mēdz teikt – Iga. Kā pati atzīst, viņas dzīve aizrit mašīnā pie stūres. «Man nav problēmu aizvest draudzeni uz Rēzekni vai brīvdienās jau pulksten astoņos sēsties pie stūres un doties apceļot Latviju,» teic Ilga, kurai ļoti patīk iepazīt gan dzimteni, gan ārzemes. Pabūts dažādās valstīs – Turcijā, Somijā, Lībijā, kā arī vairākas reizes Īrijā, ciemojoties pie māsas, tāpēc mazliet šī zeme jau iepazīta. «Cilvēki tur ir citādi – laipnāki. Domāju, būs viegli iedzīvoties,» spriež jauniete. Savukārt Latvijā viņai ļoti tīk Ventspils, Sigulda, Rāmkalni. Pēdējā laikā iepatikusies braukšana ar rodeļiem. Ilga ir aktīvās atpūtas piekritēja. Brīvdiena nav brīvdiena, ja nav kaut kas padarīts. Jauniete visbiežāk emocijas patur sevī, noklusē, vienmēr izlīdz, ja var. Tomēr brīžiem viņa mēdz arī parādīt savu Skorpiona dabu.«Agrāk pirms vai pēc skolas ar vecmāmiņu viena otru apsveicām, bet vairs nav nekādu tradīciju. Arī turpmāk vārdadienas, ticamākais, netiks svinētas, jo tur, kurp dodos, to nedara,» teic jauniete. Tā kā šajos svētkos viņa nebūs mājās, gaviļniece savai vecmāmiņai Ilgai sūta vismīļākos sveicienus vārdadienā!
