Septītās dienas adventistu baznīcas Jelgavas draudzei aiz muguras vesels gadsimts.
Septītās dienas adventistu baznīcas Jelgavas draudzei aiz muguras vesels gadsimts
Pasaulē ir vairāk par 16 miljoniem adventistu, Latvijā – četri tūkstoši, no kuriem 80 ticīgo 3. maijā svinēs gana apaļu jubileju –100 gadu draudzei Jelgavā. Savā nosaukumā Septītās dienas adventisti centušies pateikt to, kas cilvēkiem parasti visvairāk interesē: ar ko tad viņi atšķiras. Septītā diena ir bībeliskais sabats (sestdiena), advent – atnākšana, tātad – gaidot Jēzus otro atnākšanu.
Kā viss Jelgavā sākās
Pēc 1905. gada revolūcijas pulcēšanās brīvība bija ierobežota. Pēc diviem gadiem Jelgavā no Rīgas ieradās kolportieris. Galvenā viņa literatūra bija žurnāls “Ciānas Sargs”, kas tostarp skaidroja arī Bībeles pravietojumus. Atnācējs ieinteresēja vairākus cilvēkus luterāņu baznīcā. Misijas lauka vadītājs viņiem noturēja Bībeles stundas. Sākās baumas, ka Jelgavā parādījies antikrists…
1908. gada 3. maijā Lielupē stiprā lietū tika kristīti pieci cilvēki. Oficiāli draudze nodibināta 25. oktobrī. Šajā gadā valsts līmenī pieņēma preses un propagandas brīvības likumu, kas sludināšanai pavēra plašākas iespējas. Lietuvas ielā noīrēja veikala telpas – tās bija draudzes pirmās telpas. Galvenā tēma nepārsteidz: Dan. 7. nodaļa par mazo ragu. 1909. gadā jau bija 36 pieaugušie draudzes locekļi un astoņi bērni. Tad nāca Pirmais pasaules karš, pēc kura draudze sāka organizēties no jauna. Zināms, ka 1919. gadā bijuši 73 locekļi.
Mūsu iemīļotais dievnams
1934. gadā uzcēla namu Svētes ielā 25; diemžēl 1944. gadā kara laikā, Jelgavai degot, nodega arī dievnams. Pēc uguns stihijas, pēc neskaitāmiem granātu un aviobumbu grāvieniem pilsēta pārvērtās drupās un pelnos. 1945. gada maijā kara trokšņi beidzot apklusa. Kāds tad izskatījās mūsu dievnams? Tikai sienas un atbaidoši caurumi logu vietās. Taču uz izdegušā dievnama zāles sienas aiz paaugstinājuma joprojām bija lasāms uzraksts: “Bīstieties Dievu un dodiet Viņam godu!” To varēja izlasīt katrs garāmgājējs, ielūkojoties pa caurumu, kur kādreiz bija durvis. Tā izdegušais dievnams “runāja”… 11 gadu laikā to atjaunoja. Šodien, cik vien pietiek līdzekļu, notiek remontdarbi.
Kā radās Adventistu Baznīca?
Septītās dienas adventistu kustība radās 19. gadsimta vidū ASV – līdz ar reliģisko atmodu. Pētot Vecās Derības Daniēla grāmatas pravietojumus, bijušo metodistu un baptistu grupiņa kļūdījās, nonākot pie aplama secinājuma, ka 1844. gadā Jēzus nāks otrreiz, jo atgriezties bija solījis: “Kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa ev. 14:3) Taču vēlāk viņi atrada, ka pravietojumos minētā svētnīcas šķīstīšana notiek Debesīs, tātad Debesu svētnīcā. Un tiešām, Mozum Dievs taču lika zemes svētnīcu taisīt pēc Debesu svētnīcas parauga. Par savu otro atnākšanu Jēzus teica, ka “dienu un stundu neviens nezina, ne debesu eņģeļi, ne Dēls, kā vien Tēvs” (Mateja ev. 24:36), tādēļ adventisti vairs necenšas uzminēt, kad tas būs, lai gan ļoti gaida šo notikumu un nopietni domā par savu raksturu, lai tas, Viņam atnākot, izrādītos derīgs Debesīm, jo “nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts”. (Atklāsmes gr. 21:27)
Ar ko viņi atšķiras?
Adventistu diezgan askētiskais dzīvesveids lielā mērā līdzīgs jūdu pasaules uzskatam, kuriem pirmajiem Dievs uzticēja nest pasaulei glābšanas vēsti Vecās Derības laikos. Adventisti pārliecināti, ka visā Bībelē, tajā skaitā Vecajā Derībā, paustie principi ir saistoši visiem cilvēkiem. Tie jāuztver kā miesas un gara brīvība, lai cilvēki varētu būt laimīgi. Protams, vairs nevar būt runas par tādiem Vecās Derības rituāliem kā, piemēram, upurēšana, jo tie norādīja uz Kristus nāvi un pēc tās vairs nav vajadzīgi. Zīmīgi, ka tieši apustulis Pāvils, kuru piesauc tās baznīcas, kas uzskata, ka tagad ir spēkā tikai Jaunā Derība, teicis vārdus: “Es kalpoju savu tēvu Dievam pēc tās mācības, ko viņi sauc par maldu mācību, ticēdams visam, kas saskan ar bauslību un kas rakstīts praviešos.” Būtībā tas ir Mārtiņa Lutera iesāktā darba turpinājums, kura sauklis bija: “Bībele un tikai Bībele.” Līdz ar to, pats par sevi saprotams, tiek nesagrozīti ņemti vērā Mozum dotie desmit baušļi, tajā skaitā sabata bauslis, kas liek nedēļas septītajā dienā, proti, sestdienā (nedēļas cikls kopš pasaules radīšanas nav mainīts; ievērojamā pasaules daļā, piemēram, ASV, kalendāros sestdiena joprojām ir septītā diena), kopīgi pieminēt Dieva žēlastību un kalpot sabiedrībai. Arī ievērot Bībelē atrodamos veselības likumus, no kuriem mūsu kultūrai kutelīgākais varētu būt aizliegums ēst cūkas gaļu, jo Mozus grāmatās tā nav atzīta kā cilvēkam derīga barība. Tāpat netiek atzītas tradīcijas, kas konfliktē ar skaidro Dieva Vārdu. Te varētu minēt agrīnās baznīcas uzdrīkstēšanos pārcelt svēto dienu no sestdienas uz svētdienu (nedēļas pirmo dienu), arīdzan priesterību, kas nepieļaujamā veidā aizstāj Jēzus kā Augstā priestera darbu mūsu grēku salīdzināšanā (Ebr. 8. nod.), arī elku pielūgšanu (ikonu pielūgšana, māņticība, centieni ar labiem darbiem nopelnīt Dieva žēlastību, pagānisko saulgriežu (Lieldienu, ziemas svētku) tradīciju kristianizēšana u.tml.). Adventisti arī nespēj Bībelē rast pamatojumu izplatītajam mirušo kultam, jo izprot, ka pēc nāves visi guļ dziļā miegā līdz augšāmcelšanās rītam.
“Sektas” vājais punkts?
Lai arī bieži adventistus saukā par sektantiem, šī baznīca ir tradicionālo konfesiju sarakstā jau kopš 30. gadiem. Par šīs kustības vājāko punktu citi uzskata Elenas Vaitas rakstus – adventisti viņai tic kā pravietei, tāpat kā citiem Vecās Derības praviešiem. Šī fiziski vājā sieviete redzēja daudzas atklāsmes un sarakstījusi brīnišķīgas grāmatas, kuras labprāt lasa arī citu konfesiju kristieši, piemēram, “Laikmetu ilgas” un “Ceļš pie Kristus”. Viņas darbi tikai izskaidro Bībeli, tai būtībā neko nepieliekot; viņas atklāsmju mērķis ir padziļināt kristīgo piedzīvojumu. Savukārt draudzes stiprākā puse ir tieši Bībeles zināšanas, jo praktiski katrs tās loceklis ik sestdienu piedalās Bībeles skolā, kurā tiek pārrunāts nedēļas laikā izpētītais.
Kāda draudze ir šodien
Septiņdesmitajos gados īpaši izcēlās pūtēju orķestris, kas ar lielu blīkšķi sludināja evaņģēliju teju katrās bērēs un kāzās tuvu un tālu. 1966. gada jūlijā, kad Dobelē precējās divi mīļi cilvēki, orķestris pēc ceremonijas Jelgavā ar kuģīti devās uz Emburgu un visu ceļu pūta taures. Emburdzniekiem tie bija lieli brīnumi. Vēlāk, 1988. gadā, jaunieši sāka organizēties uz dziesmotajiem dievkalpojumiem, lai gan neko tādu tolaik darīt nebija ļauts. Sabrauca no daudzām draudzēm. Cilvēki čukstēja: jelgavnieki malači. Ar to arī sākās brīvāki laiki Latvijā. Taču arī nepatikšanas bija lielas, sludinātāju un draudzes vecāko sauca uz čeku.
Paaudzes mainās, vecākie jaunieši apprecas, taču arī jauno rindas nestāv tukšas – it sevišķi tas attiecināms uz bagātīgo bērnu pulciņu. Vispār jau draudze dara to, ko dara katrs tās loceklis, tā vienkārši dzīvo.
***
Kāpēc eju uz adventistu draudzi?
Mirdza, 77 gadi ? Draudzi apmeklēju tāpēc, ka ticu Dievam, mīlu savu Pestītāju Jēzu Kristu, kurš ir draudzes galva un apsolījis būt savu bērnu vidū, tos sargāt un vadīt. Piederēt pie draudzes ir liela priekštiesība – būt sadraudzībā ar citiem Dieva bērniem dievkalpojumos, kopīgi apgūt Dieva Vārda pamācības, kalpot citu vajadzībām un sludināt evaņģēliju. Kristū mēs esam vienlīdzīgi; mūs nešķir tas, kas ir mugurā, vai tev ir vidējā vai augstākā izglītība. Man ir prieks piederēt pie ļaudīm, kas vienoti kopīgā brālībā kā vienas ģimenes locekļi, kuriem kopīgs mērķis.
Ulvis, 26 gadi ? Neslēpšu, šad tad es sev uzdodu šo jautājumu, bet atbildi nesaņemu. Daudzas lietas draudzē nenotiek tā, kā es to gribētu. Savstarpējās attiecības arī varētu būt labākas. Tomēr bez draudzes es nevaru. Tur tiek sludināti Bībeles principi. Tie mani dzīvē pasargājuši no atkarībām, devuši labu darbu un saveduši kopā ar lielisku sievu. Draudzē ir cilvēki, kuriem es varu būt noderīgs. Bez ticības Kristum dzīve ir drūmāka, bet draudze ir cilvēki, kas tic Kristum. Es sevi pieskaitu viņiem. Tāpēc arī eju uz draudzi.
Aivars, 69 gadi ? Bez dabā redzamā un esošā Dievs vispilnīgāk atklājas grāmatā, ko sauc par Bībeli. Neesmu atradis ticību jeb konfesiju, kuras mācības vispilnīgāk pamatotos uz to, kas Bībelē stāv rakstīts, jo tikai tam ir nezūdoša vērtība, bet viss cilvēciskais ir nepastāvīgs un nepilnīgs. Bībele atklāj cilvēka nepilnīguma jeb grēka problēmu un piedāvā iespēju no tās kļūt brīvam. Tie ir Bībeles baušļi un Bībeles evaņģēlijs pilnīgās tā formās, kas trūkst man zināmajās ticībās. SDA draudze ir Bībelē konkrēti pravietota kustība Daniēla un Atklāsmes grāmatās.
Rūta, 16 gadu ? Uz draudzi es eju, lai stiprinātu savu garu un uzzinātu daudz jauna, kā arī pavadītu laiku kopā ar man mīļiem un jaukiem cilvēkiem. Esmu bijusi vairākās draudzēs ciemos un konstatējusi, ka šeit ir vislabāk un patīkamāk.
