Tuvojoties siltajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājlopu turētājus savlaicīdi gatavoties iespējamajiem knišļu «uzlidojumiem», kas pagājušā gada pavasarī Latvijas rajonos prasīja 543 mājlopu dzīvību.
Tuvojoties siltajam laikam, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina mājlopu turētājus savlaicīdi gatavoties iespējamajiem knišļu “uzlidojumiem”, kas pagājušā gada pavasarī Latvijas rajonos prasīja 543 mājlopu dzīvību.
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere skaidro, ko darīt, lai pasargātu mājlopus no knišļu uzbrukumiem.
Dzīvnieku asinis sūc knišļu mātītes, kas upuru meklējumos izlido no rīta vai vakarā. Tās nelido, ja dienā ir augsta gaisa temperatūra, zems mitruma līmenis un vējš, kā arī naktīs. Knišļu “aktīvajā” barošanās periodā – maijā un jūnijā – lopus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja vērojama to masveida savairošanās, labāk lopus ārā nevest. Knišļi masveidā savairojas karstā, sutīgā laikā, kad ūdens baseinos pazeminās tā līmenis.
Koduma vietā knišļi ievada siekalas, tās satur fermentus – dzīvnieka organismam svešas olbaltumvielas, kas var ierosināt alerģiskas reakcijas. Katram dzīvniekam atkarībā no organisma individuālajām īpatnībām uz knišļu kodumiem ir atšķirīga reakcija. Koduma vietā var veidoties tikai iekaisums, bet, ja to ir daudz, dzīvniekam var iestāties anafilaktiskais šoks, un no sirdsdarbības un elpošanas traucējumiem tas nobeidzas.
“Lai pasargātu mājlopus no knišļu kodumiem, PVD aicina pirms izlaišanas ganībās tos apsmidzināt vai ieziest ar repelentiem jeb līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai,” stāsta I.Meistere. Pērnajā pavasarī tika lietoti “Permetrin puron”, “Ecofleece”, “Noestomazan” (telpu apstrādei), “Taiga” un citi līdzekļi. Pirms preparātu iegādāšanās noteikti jākonsultējas ar veterinārārstu, jo to sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta.
Tā kā knišļi mājlopiem kož ķermeņa daļās, kur nav apmatojuma, piemēram, tesmenī, ieteicams iegādāties ziedes, kas ārstē tā iekaisumu.
“Ja knišļi sakoduši dzīvnieku, nekavējoties vediet to (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un izsauciet veterinārārstu,” akcentē speciālisti.
PVD veterinārārsti iesaka ganību periodā papildināt medikamentu rezerves ar preparātiem, kas novērš tūsku, aseptiskus iekaisumus, alerģijas, šoku, kolapsu, kā arī ar tādiem, kam ir antiendotoksiska, pretdrudža, pretiekaisuma un pretsāpju iedarbība.
***
Knislis (Simuliidae)
Lidojošs asinssūcējs kukainis, olas dēj lēni tekošā, seklā ūdenī, kur no tām izšķiļas kāpuri. Ja ūdens ir pietiekami silts un šādu ūdenskrātuvju apkārtnē ir daudz, knišļi masveidā savairojas.
