Brīdina, ka pašreizējo mazo algu dēļ pēc 20 gadiem pensiju slogs Latvijas valstij «uz papīra» būs vieglāks nekā šodien
Trīs dienās pieci tūkstoši kilometru – tādus un līdzīgus attālumus kopš 1. janvāra nereti «staigā» arī mūsu jaunā valūta. Tāda bija kopējā kilometrāža braucienam no Rīgas uz Briseli, Frankfurti pie Mainas un atpakaļ, ko reģionālo laikrakstu žurnālistiem organizēja Eiropas Komisijas (EK) Latvijas pārstāvniecība.
Poļiem lejupslīdes nebija
Briseles centrā nevar nepamanīt plakātu uz kādas padsmitstāvu mājas sienas – sveicienu Latvijai, iestājoties eirozonā. EK Ekonomikas un monetāro lietu komisariāta pārstāvis Taneli Lahti uzvēra, ka beidzot pēc 2008./2009. gada lejupslīdes ES ekonomika atsākusi augt, tādēļ vajadzētu turpināties arī Latvijas izaugsmei. Tuvākajos gados problemātiskāka, viņaprāt, izskatās Ķīnas ekonomiskā attīstība. Tas gan atstātu sekas arī Eiropā. Runātājs uzsvēra, ka visveiksmīgāk krīzi pārvarējusi Polija – tur aizvadītajos gados nav bijusi ekonomikas lejupslīde. Četrdesmit miljonu tauta poļi stingri pastāv uz to, ka eirozonā iestāsies tikai tad, kad tajā būs atrisināta parādu problēma.
Mazo pensiju saņēmēji izbalsos
«Latvijā 12 procenti iedzīvotāju nevar atļauties iet pie ārsta. Tas ir satraucošākais rādītājs, salīdzinot ar pārējām 27 valstīm,» sacīja Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļaušanas ģenerāldirektorāta pārstāves Kristīne Krīvmane un Linda Adamaite. Par ES nostādnēs veicināto izaugsmi, kur neveidojas plaisa starp bagātajiem un nabagajiem, tas neliecina. Uz jautājumu, vai ES atbalsts pirmspensijas vecuma ļaudīm nezaudēt darbu nav pretrunā ar nostādni mazināt jauniešu bezdarbu, K.Krīvmane atbildēja, ka parasti valstīs, kur ir labas darba iespējas jauniešiem, bezdarbniekos nepaliek arī pirmspensijas vecuma darbinieki. Latvijā problēma esot darba kolektīvu grupēšanās – atsevišķi tie esot jauniešiem, atsevišķi – vecākiem cilvēkiem, atsevišķi krieviem un latviešiem, bet tas neliecina par stabilitāti.
K.Krīvmane aicināja Latvijā vairāk izmantot elastīgas nodarbinātības formas, kas varētu palīdzēt savienot darbu ar privāto dzīvi, piemēram, ģimenēm ar bērniem. Pēc abu ierēdņu stāstītā sanāk, ka tagadējo mazo algu dēļ 2040. gadā Latvijā nevajadzētu būt problēmām ar valsts maksātajām pensijām. Salīdzinot ar iekšzemes kopproduktu, citām valstīm pensiju slogs varētu sanākt lielāks, bet Latvijai tas būtu pat mazāks nekā tagad. K.Krīvmane piekrita žurnālistu iebildumiem, ka tas diez vai politiski «izies cauri», jo mazo pensiju saņēmēji izbalsos tos, kas nespēs situāciju vērst viņiem labāku.
Rūpīgāk pārraudzīs ES fondu naudas izlietojumu
Reģionu un pilsētu attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvis Normunds Popēns, runājot par ES fondiem un kohēzijas politiku, sacīja, ka nākamajā plānošanas periodā lielāka uzmanība tiks pievērsta, lai no ES nodokļu maksātāju naudas būtu vairāk sabiedriskā labuma. Turpmāk dalībvalstīm biežāk vajadzēs sniegt paskaidrojumus, ja projekts vai tā izpilde būs apšaubāma. Viņaprāt, liela loma būs presei, jo ES ierēdņi paši spējot izsekot vien atsevišķiem projektiem. Žurnālisti iebilda, ka EK jau nereaģēja uz mediju sacelto trauksmi par prezidenta Andra Bērziņa ģimenei piederošajām Amatas novada Kājiņām, kas ar ES atbalstu tika izbūvētas kā lauku tūrisma objekts, kaut brīvdienu viesus tur nepieņem. N.Popēns sprieda, ka turpmāk tā nevajadzētu gadīties. Latvijas žurnālistu iebildes par plaisām, kas vietumis parādās ar ES atbalstu būvētajās ielās un ceļos, Briselē nebija pārsteigums.
Savukārt projekts «Rail Baltica» – Eiropā pieņemtā sliežu platuma dzelzceļa līnija no Igaunijas līdz Polijai –, pēc N.Popēna domām, diez vai varētu reāli risināties agrāk nekā pirms desmit gadiem.
Ekonomikas atlabšana – trausla un lēna
ES valstīm bijušas bažas, ka pēc Kipras finanšu krīzes, kas notika pērnvasar, Latvijā varētu nonākt saimniecību destabilizējošās svešas «karstās naudas» krājumi, atzina EK ekonomists Gatis Eglītis, taču ievērojamos apjomos tas nav noticis. «Protams, slikti, ka bankrotē «Liepājas metalurgs», taču tajā pašā laikā ir desmitiem, varbūt pat simtiem uzņēmumu, kas sekmīgi attīstās,» vērtēja G.Eglītis. Latvijas valdība EK solījusi, ka līdz janvārim izveidos biroju valsts uzņēmumu uzraudzībai, taču tas nav noticis. Latvijā arī trūkst politiskas gribas, lai uzlabotu pārvaldi ostās, kas valsts ekonomikai varētu dot lielāku atdevi. Pēc G.Eglīša domām, ir palaista garām iespēja turpmākajos piecos sešos gados uzlabot augstākās izglītības sistēmu, pienācīgi akreditējot studiju programmas. To kopskaits Latvijā ir ap astoņiem simtiem. «Neesmu izglītības eksperts, taču šķiet, ka mūsu mazajai valstij tas ir par daudz. Nereti studenti un viņus ģimenes maksā par «štruntīgām» studiju programmām,» uzskata G.Eglītis.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, viņš skaidroja, ka EK neliek Latvijai steidzīgi liberalizēt gāzes tirgu. Taču, izdarot to, valstij nāksies tiesāties ar Krievijas ietekmīgo koncernu «Gazprom», kam saskaņā ar deviņdesmitajos gados noslēgto privatizācijas līgumu līdz 2017. gadam ir monopoltiesības šajā jomā.
Ar ātrvilcienu, kura ātrums uzkāpa līdz 286 kilometriem stundā, braucām uz Frankfurti pie Mainas, kur preses konferencē Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi sveica Latviju kā eirozonas 18. valsti. Vēl nevar uzskatīt, ka ekonomiskā krīze ES būtu beigusies, jo atlabšana pagaidām ir lēna un trausla, sacīja M.Dragi. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševics, kas tagad kļuvis par Eiropas Centrālās bankas padomes locekli, minēja, ka Latvija tomēr ir pamanīta un ka eirozona cīnās par to, lai tiktu ievērots budžeta deficīts un valsts dzīvotu samērīgi ar saviem līdzekļiem.
Eiropas Centrālās bankas darbinieku vidū ir vairāk nekā desmit latviešu, tostarp ekonomiste Linda Ķezbere, Spīdolas ģimnāzijas absolvente no Valgundes. ◆
