Kopš pagājušās nedēļas piektdienas tāds ir mans pastāvīgais pārvietošanās maršruts. Saldus pilsētas pašvaldības izsludinātajā konkursā par strūklakas māksliniecisko ieceri mans priekšlikums tika atzīts par labāko.
Kopš pagājušās nedēļas piektdienas tāds ir mans pastāvīgais pārvietošanās maršruts. Saldus pilsētas pašvaldības izsludinātajā konkursā par strūklakas māksliniecisko ieceri mans priekšlikums tika atzīts par labāko. Strūklakas izveide ir nobeiguma fāzē, tāpēc, kā jau minēju, no piektdienas strādājām pie tās pabeigšanas. Starp citu, esmu dzimis šajā Kurzemes skaistākajā pilsētā, un jo dubults prieks, ka pašvaldība atradusi iespēju centrā izveidot strūklaku. Nedaudz atkāpjoties no tēmas – vakar man prātā iešāvās doma, kur es Jelgavā gribētu redzēt strūklaku. Konkrētu ideju vēl nav, tomēr vēlos piebilst, ka tas ir patīkams un atsvaidzinošs elements ikvienas pilsētas vaibstos. Varbūt arī Jelgava kā pilsēta ar strauju attīstību var kaut ko darīt lietas labā?
Atgriežoties pie strūklakas Saldū, jāatzīst, ka atgadījās neliela kļūme. Nebija precīzi izgatavoti tās akmens un metāla detaļu izmēri, tāpēc to savietošanā radās problēmas. Paldies Dievam, ne tik lielas, lai montāžas darbus nāktos atlikt, bet uz pāris stundām tie aizkavējās. Tā kā šonedēļ piedalos smilšu skulptūru festivālā Jelgavā, jārēķina ikviena stunda. Nakti pavadīju pie māsas, kura dzīvo netālu no Saldus. Protams, nenocietos un piedāvāju viņai kaut ko sametināt saimniecībā. Tā sanāca, ka atpūtas vietā pusi nakts metināju bērnu šūpoles.
Saldū darbojos līdz otrdienai, bet nākamajā dienā jau biju Jelgavā. Pa vidu vēl paspēju aizbraukt uz Ainažiem, kur pašlaik dzīvoju.
Mana skulptūras iecere bija gatava iepriekš, bet pamatīgas korekcijas ienesa piedāvātās smilts sastāvs un struktūra. Mana pieredze smilšu skulptūru izveidošanā nav liela, un līdz šim biju strādājis ar nedaudz citas struktūras materiāliem. Šoreiz tās ir ar lielu māla piejaukumu. Bet izrādījās, ka tas ir pat ļoti forši, jo varēju pārbaudīt, kā ideja izskatīsies ar raupju, triepieniem veidotu faktūru. Ar rezultātu esmu apmierināts.
Vakar priekšpusdienā nācās izbrīvēt laiku, lai aizbrauktu līdz Rīgai parakstīt līgumu par šāgada oktobrī paredzētās tēlnieku triennāles organizēšanu. Šodien, uz pagājušo nedēļu atskatoties, jāsecina, ka tā bijusi radoša darba piesātināta. Varbūt ne tik daudz strādājot pie ieceres, vairāk to realizējot.
