8. Saeimas laikā Latvijā strādājušas trīs valdības, bet strīdu par labklājības ministra vietu nav bijis – šo amatu gan Eināra Repšes, gan Induļa Emša, gan Aigara Kalvīša vadītajā valdībā pildījusi Dagnija Staķe no Zaļo un Zemnieku savienības.
8. Saeimas laikā Latvijā strādājušas trīs valdības, bet strīdu par labklājības ministra vietu nav bijis – šo amatu gan Eināra Repšes, gan Induļa Emša, gan Aigara Kalvīša vadītajā valdībā pildījusi Dagnija Staķe no Zaļo un Zemnieku savienības. Viņa teic, ka par galveno uzskata nesolīt neiespējamo: “Ik lats, ko piešķiram cilvēkiem, lai uzlabotu viņu situāciju, nozīmē miljonus no valsts budžeta, bet naudas ir tik, cik ir, un nedrīkstam riskēt ar tā stabilitāti.”
Pusklaipiņš nedēļā
Centrālā statistikas pārvalde informē, ka iztikas minimums augustā Latvijā bija 117,64 lati vienam cilvēkam. Vidējā vecuma pensija ir mazāka, kaut arī pēdējos četros gados palielināta par 30 latiem un pašlaik ir 90,49 lati. Šādu pensiju saņem ap 80 procentu Latvijas veco ļaužu.
Pensiju palielinājumu solīja visas valdības, tas arī noticis, tomēr dzīve daudziem pensionāriem Latvijā ir tāda kā Dzidrai Levānei. Viņas pensija 1996. gada augustā bija 40 latu un 13 santīmu, 2002. gada augustā – 61 lats un 14 santīmu, šā gada augustā – 93 lati un 97 santīmi. Desmit gados tā augusi vairāk nekā divas reizes. Izklausās labi, bet Dz.Levāne atzīst, ka nākas taupīt nežēlīgi: “Nedēļā apēdu mazāk nekā pusklaipiņu maizes. Vēroju veikalu reklāmas – kur lētāk, tur pērku cukuru, putraimus, miltus, makaronus, eļļu. Ēdienu gatavoju uzreiz divām dienām, lai mēnesī iztiktu ar četriem kubikmetriem gāzes.”
Pensionāre dzīvo vienistabas dzīvoklī, un viņai nav parādu par komunālajiem pakalpojumiem, kaut arī tie apkures sezonā prasa pat pusi pensijas. Pēc dzīvesbiedra zaudēšanas kundze sāka pensiju pārskaitīt uz kontu bankā – izrādās, tā izdodas ietaupīt, jo pēc katra lata pakaļ neskriesi. Pēdējos gados nav pirkts ne jauns apģērbs, ne apavi.
Taču diezgan daudz cilvēku saņem vēl krietni mazāku pensiju nekā Dzidras kundze. Vidējā pensija Latvijā 2002. gadā bija 62 lati, šogad jūnijā – 92 lati.
Minimālā pensija 8. Saeimas laikā gan palielināta – 2003. gadā par 5 latiem, un šogad gandrīz 380 tūkstošiem mazo pensiju saņēmējiem ir ikmēneša piemaksas vidēji 6,63 latu apmērā. Grozīta arī pensiju indeksācijas kārtība, lai paaugstinātu zemās pensijas.
Arī turpmāk indeksācija notiks divas reizes gadā, ņemot vērā faktisko cenu kāpumu un vidējo apdrošināšanas algu palielinājumu valstī. Plānots, ka 2008. gadā vidējā vecuma pensija pārsniegs 100 latu. Labklājības ministrija (LM) prognozē, ka vairāk nekā pusmiljonam pensija šogad pēc abām indeksācijām būs palielinājusies vidēji par 10 latiem. “To ietekmējusi ne tikai inflācija, bet arī tas, ka cilvēki aizvien biežāk izvēlas strādāt legāli un veic lielākas sociālās iemaksas, kas savukārt palielina vidējo iemaksu algu,” uzsver ministre D.Staķe.
Dzimstības pieaugumam
Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās visstraujāk ES, tāpēc atbalsts jaunajām ģimenēm ir viena no šīs Saeimas un būs nākamo četru gadu prioritāte.
Nopietns atbalsts ģimenēm ir palielinātie bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsti. Turklāt no valsts budžeta līdzekļiem tiek veiktas sociālās iemaksas bezdarba gadījumam par māmiņām 1,86 procentu apmērā no maternitātes pabalsta un par nestrādājošiem tuviniekiem, kas kopj bērnu invalīdu, – 20 procentu apmērā no 50 latiem valsts pensiju apdrošināšanai. Kā šis valsts atbalsts darbojas praksē, vērtē divu bērnu māmiņa skolotāja Liena Vanaga. Viņai ir desmit gadu veca meita un šā gada aprīlī piedzimis dēliņš. Liena tagad dzīvo mājās, vīrs braukā uz darbu Rīgā.
Pašreizējais bērna kopšanas pabalsts ģimenei ir ļoti svarīgs, taču tā būs tikai līdz dēla pirmajai dzimšanas dienai. Līdz divu gadu vecumam pabalsts būs 30 latu, pēc tam vēl mazāks.
“Bērni aug, vajadzību vairāk, bet atbalsts sarūk, īpaši to jūtam, kad jāsagādā viss meitas skolas gaitām vajadzīgais,” vērtē Liena.
Lai iegādātos un izremontētu nelielu dzīvokli, Vanagu ģimene paņēmusi bankā kredītu. Aizņēmumiem mitekļa pirkšanai jaunajām ģimenēm ar bērniem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi. Bet kā citādi tikt pie sava dzīvokļa?
Iespējams, atbildi uz šo jautājumu sniegs LM, kuras Nacionālajā ziņojumā par Sociālās aizsardzības un iekļaušanas stratēģiju 2006. – 2008. gadam paredzēts lielāks valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem. Ieplānots ne vien paaugstināt pabalstus un piešķirt līdzekļus skolas gaitām, bet arī izsniegt valsts galvojumus mājokļa iegādei. Turklāt iecerēts, ka kredīta procentus, ko ģimene būs samaksājusi par mājokli, varēs saņemt atpakaļ kā ienākuma nodokļa atvieglojumus. 2007. gada novembrī Liena varētu sākt strādāt, bet bērnudārzā akūti trūkst vietu. Vajadzēs meklēt aukli, jo nestrādājot viņa var zaudēt kvalifikāciju. “Turklāt jāņem vērā, ka sakarā ar pensionēšanās vecuma paaugstināšanu mūsu vecāki nevarēs daudz palīdzēt, viņiem pašiem vēl jāstrādā, lai nopelnītu pensiju,” piebilst Liena.
Latvijā vietu pirmsskolas izglītības iestādēs gaida 15 080 bērnu, secinājusi Aigara Kalvīša izveidotā darba grupa, kurai jāizstrādā pasākumu plāns jaunu bērnudārzu būvniecībai. Tā piedāvā pirmsskolas izglītības iestāžu renovācijai paredzēt līdzekļus no valsts investīciju programmas un ES struktūrfondiem. Jaunu bērnudārzu būvniecībai viena iespēja ir izmantot valsts galvotus kredītus, kā tas darīts sporta haļļu celšanā Daugavpilī un Liepājā, otra – izmantot valsts un privātās partnerības modeļus.
Ne tikai Liena, arī ļoti daudz citu māmiņu visur Latvijā cer, ka plāns īstenosies ātrāk, nekā viņu šogad dzimušie bērni izaugs līdz pirmklasniekiem.
Risinājuma piedāvājumi
Kaut arī šķiet, ka tautas vispārējā labklājība Latvijā ir tāla kā horizonts, pirms Saeimas vēlēšanām sociālo jomu savā pirmsvēlēšanu programmā atceras katrs politiskais spēks. Pārdrošākie min pat konkrētus skaitļus, kādas tik nu būs pensijas un algas, apdomīgākie runā par sociālajām garantijām, viltīgākie turpina apgalvot – mums izdosies.
Konkrēti priekšlikumi lasāmi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmā, kur minēta diferencēta nodokļu iekasēšana un jaunajām ģimenēm labvēlīgi hipotekārās kreditēšanas noteikumi. ZZS sola palielināt pensijas ar inflāciju apsteidzošu indeksāciju, atbalstīt to neaplikšanu ar ienākuma nodokli. Toties Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienība pauž bez aplinkiem: “Turpmāko četru gadu laikā mēs Latvijas iedzīvotājiem nodrošināsim vidējo algu 500 latu, bet vidējo pensiju – 200 latu.” Tautas partijas īpašā prioritāte tuvākajos četros gados būs sociālās palīdzības sistēmas pilnveidošana un pensiju palielināšana. “Jaunais laiks” sola noteikt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par katru bērnu 175 latus un atzīst, ka mazākā vecuma pensija nedrīkst būt zem iztikas līmeņa. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sola, ka četru gadu laikā minimālā alga, pensijas apmērs un ar nodokli neapliekamais minimums tiks paaugstināti līdz reālajam iztikas minimumam.
Kaut šie daži piemēri no priekšvēlēšanu programmām ieinteresētu balsotājus izlasīt šos dokumentus pilnībā – lai izvērtētu, kurš politiskais spēks tiešām zina, kā sasniegt solīto. O
Nākamajā laikraksta numurā lasiet par kultūrpolitiku.
***
Iepriecina
– Apstiprināta regulāra minimālās algas paaugstināšana – pašlaik 90 latu, ar 2007. gadu plānoti 120.
– Ar 1. oktobri ar ienākuma nodokli neapliekamo pensijas apmēru paaugstinās no 110 līdz 165 latiem.
– Bērna kopšanas pabalsts pirmajā dzīves gadā palielināts līdz 70% no māmiņas iepriekš saņemtās algas, maksimums 392 lati mēnesī. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts palielināts no 196 līdz 296 latiem. Papildus tam vēl 100 latu par pirmā bērna, 150 latu – par otrā, 200 latu – par trešā un katra nākamā bērna piedzimšanu.
– Ar 2004. gada janvāri ieviests paternitātes pabalsts, ļaujot tēviem 10 dienu būt kopā ar ģimeni pēc bērniņa piedzimšanas.
Uztrauc
– Tikai 4% jauno māmiņu saņem maksimālo pabalstu bērna pirmajā dzīves gadā.
– Nav būtiski palielinājušās algas sociālajiem darbiniekiem.
– 8. Saeima nav ieviesusi progresīvo ienākuma nodokli.
***
Trūkst darītāju
– Jūnijā Latvijā bija reģistrēti 74 387 bezdarbnieki jeb 7% no ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, Jelgavas rajonā – 6,2 %, pilsētā – 5,5%.
– Vienlaikus darbinieku trūkst – Nodarbinātības valsts aģentūrā jūlijā pieteiktas 5958 brīvās darba vietas. Visvairāk trūkst pārdevēju, palīgstrādnieku ražošanas uzņēmumos, apkopēju, krāvēju, celtnieku, pavāru, mūrnieku.
