Visbiežāk cilvēki ir pārrēķinājušies, ņemot nelielus kredītkaršu kredītus – līdz 500 latiem.
Visbiežāk cilvēki ir pārrēķinājušies, ņemot nelielus kredītkaršu kredītus – līdz 500 latiem.
Paplašinoties banku un līzinga sabiedrību piedāvājumiem, arvien vairāk cilvēku tos izmanto, un diemžēl vairojas arī parādnieku skaits. Ikdiena apliecina sen zināmo: naudu aizņemties viegli, bet atdot – grūti. Tāpēc pirms šā soļa rūpīgi jāizsver atdošanas iespējas. Latvijas Bankas Parādnieku reģistra dati liecina, ka ļoti daudzi no parādniekos iekļuvušajiem aizņēmušies salīdzinoši nelielas summas – līdz 500 vai 1000 latiem. Ja ģimene aizņemas naudu summu tuvu savu ienākumu augšējai robežai, ikviens neplānots izdevums vai pārmaiņas ienākumos var sarežģīt maksājumus. Tiem, kas vēlas vairāk naudas uz ilgāku laiku, noteikti jārēķinās ar to, ka maksājamās summas lielums, ņemot vērā inflāciju, situāciju naudas tirgū Eiropā un pasaulē, var mainīties uz augšu. Tāpēc jo rūpīgāk jāizvērtē gan savi ieņēmumi, gan aizdevumu līgumos rakstītais, īpašu uzmanību pievēršot banku, līzinga vai apdrošināšanas firmu noteikto ikmēneša maksājumu termiņiem un nosacījumiem. Vēl uzmanīgāk jāizskata to firmu dokumenti, kuru darbību nekontrolē valsts institūcijas, aizstāvot patērētāju intereses. Jāizlasa arī vissīkākajiem burtiem rakstītais, jo pēc tam nevarēs teikt: es neredzēju… Aizdevējs savu naudu centīsies piedzīt, attiesāt. Dati par parādnieku (ja maksājumi kavēti 60 dienu un summa ir lielāka par 100 latiem vai attiecīgo ekvivalentu ārvalstu valūtās) var nonākt Parādnieku reģistrā.
Pakalpojumu sniedzēji dažkārt, lai pabaidītu savus klientus, saka: kavēsiet maksājumus, ieliksim Parādnieku reģistrā, un tad nemūžam nevarēsiet saņemt aizdevumus vai preces uz nomaksu. Parādnieku reģistrs, kā norāda Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis, šādus datus pieņem tikai no reģistra dalībniekiem. Pašlaik tādi ir 57 – 22 bankas un viena ārzemju bankas Latvijas filiāle, 20 apdrošināšanas un 14 banku līzinga un faktoringa sabiedrību. Šā gada pirmā ceturkšņa beigās reģistrā bija uzkrāta informācija par 39 598 parādniekiem un 50 926 saistībām. Lielāko īpatsvaru tajā veido fiziskās personas, kas pārsniedz 92 procentus no kopējā parādnieku skaita.
Parādnieku statistika liecina, ka visbiežāk cilvēki pārrēķinājušies, ņemot nelielus kredītkaršu kredītus – līdz 500 latiem. No visiem kredītkaršu kredītu parādiem šie gadījumi veido 87 procentus. Ievērojami mazāk parādos palikuši tie, kam piešķirtas summas virs tūkstoš latiem. Līdzīga aina paveras arī ar patēriņa preču kredītiem – visvairāk iestiguši parādos cilvēki, kas aizņēmušies līdz 500 un 1000 latiem. Vairāk nekā puse šo saistību joprojām nav nokārtotas.
Lai nu kā, skaidrs, ka, kļūstot par parādnieku, ikviens neatgriezeniski sabojā savu kredītvēsturi ne tikai attiecīgajā bankā. Tas sarežģīs pakalpojumu izmantošanu arī pārējās finanšu institūcijās, kam ir iespēja un tiesības ieskatīties reģistra datos. Ja saistības tiks nokārtotas, tas būs redzams, taču izsvītrots no sarakstiem parādnieks netiks nekad. Nākamajās reizēs šā klienta kredītlūgums tiks vērtēts ar pastiprinātu uzmanību, izvirzot stingrākus noteikumus.
