Gadu pēc atklāšanas «Ziņas» interesējās, kā ar ieceru realizāciju un turpmāko attīstību klājas vācu investoru AKG grupas Jelgavā izveidotajai radiatoru rūpnīcai «AKG Thermotechnik Lettland».
Gadu pēc atklāšanas “Ziņas” interesējās, kā ar ieceru realizāciju un turpmāko attīstību klājas vācu investoru AKG grupas Jelgavā izveidotajai radiatoru rūpnīcai “AKG Thermotechnik Lettland”. Par spīti grūtībām, ražotne turpina realizēt izvirzītos ilgtermiņa mērķus.
Uzņēmuma direktors Gerhards Ricmans un finanšu direktors Kaspars Mazapšs stāsta, ka šajā laikā izdevies pilnībā apgūt radiatoru ražošanas tehnoloģisko procesu. Pērnā gada beigās un šā gada sākumā Jelgavas rūpnīcā transporta līdzekļu dzesēšanas iekārtām tikai metināja klāt kolektorus. Pašlaik darbinieki jau pilnībā spēj sagatavot visas detaļas, salodēt, īsāk sakot, izgatavo radiatorus no A līdz Z.
Darbinieku problēma skar ikvienu
Sarunu ar uzņēmuma vadību sākam ar pašlaik Latvijā aktuālāko problēmu – darbiniekiem. Arī būvējot AKG rūpnīcu, nedz valstī, nedz investoru vidū netika prognozēts, ka strādājošo trūkums tā pieņemsies spēkā. G.Ricmans atzīst, ka šī problēma pastāv arī AKG. Uzņēmums par saviem līdzekļiem darbiniekus, kas nav profesionāļi, apmāca par tādiem metinātājiem, kas būtu līmenim atbilstoši amata meistari.
Līdzīgi kā citās nozarēs, arī metālapstrādē notiek darbinieku migrācija uz radniecīgiem uzņēmumiem. “Strādājam atbilstoši likumiem, bet, piemēram, Darba likums neparedz ierobežojumus, ka strādājošajiem, kura apmācībā ieguldīti nopietni līdzekļi, tie būtu jāatpelna,” G.Ricmana teikto jau pirms vairākiem gadiem uzsvēruši arī citu Jelgavas metālapstrādes uzņēmumu pārstāvji.
Ražotnes, kas nodarbina metinātājus, ietekmē arī šīs profesijas pārstāvju aicinājumi darbā uz Norvēģiju un citām ārvalstīm un solītās sociālās garantijas, kas vairākkārt pārsniedz šejienes atalgojumu. Mūsu valsts uzņēmumi ar norvēģiem šajā ziņā nevar konkurēt. Arī viens AKG metinātājs, kas te strādājis no pirmajām dienām un izgājis apmācību Vācijas uzņēmumā, devies darbā uz ārzemēm.
Alga, darba apstākļi, sociālās garantijas
Kaut ir darbinieku atbirums, AKG izveidojusies stabila to pamatbāze, kodols, kas paliek uzticīgs uzņēmumam. Pašlaik rūpnīcā strādā 70 cilvēku. Ražošanu tā sāka ar 20 metinātājiem. Līdz nākamā gada beigām strādājošo skaitu paredzēts palielināt līdz 150 un apsteigt uzņēmuma īpašnieku izvirzītos mērķus ražošanas jaudu kāpināšanā.
Būtisks mīnuss, ka daudzi uzņēmēji par strādājošajiem nenomaksā visus nodokļus, tas godīgajiem nodokļu maksātājiem, pie kādiem pieder AKG, rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tāpēc valstij šis jautājums jārisina efektīvāk.
AKG vadība atturas nosaukt vidējo atalgojumu, bet uzsver, ka tas ir labs, konkurētspējīgs ar citiem radniecīga profila uzņēmumiem. Šogad atalgojums uzņēmumā palielinājies vairāk nekā par 30 procentiem. AKG rūpējas, lai strādājošajiem ir labi darba apstākļi, kā arī nodrošina sociālās garantijas, darbiniekiem ir veselības apdrošināšana. “Šos trīs galvenos nosacījumus ievērosim arī turpmāk.”
Jelgavas uzņēmumā Vācijas standarti
Darbinieki, kas izpratuši sociālo garantiju nozīmi, tās tik tiešām novērtē, novērtē arī apmaksātu virsstundu nozīmi. Tomēr no AKG strādājošajiem, kas devušies uz citiem uzņēmumiem, piemēram, Viskaļu ielas ražotni, dzirdēts, ka viņus īsti neapmierina divu maiņu darbs. Arī par alumīnija metināšanas ietekmi uz veselību strādājošo domas dalās. Tiesa, darba drošībai veltītajā seminārā AKG minēts pie parauguzņēmumiem, kur ieviesta strādājošo aizsardzības sistēma un tiek domāts par veselības aizsardzību.
G.Ricmans uzsver, ka runas par uzņēmumā pastāvošās alumīnija metināšanas ietekmi uz veselību neatbilst patiesībai. Tehnoloģiskais process atbilst Vācijā ieviestajiem standartiem, šeit nav risinājumu, kas būtu lētāki vai darbiniekiem kaitīgāki nekā Vācijas uzņēmumos. AKG grupai ir 12 rūpnīcu, sešas Vācijā, tur regulāri veic pārbaudes un atbilstoši nodrošina ražošanas procesu. Ir iekārtas, lai veiktu mērījumus, katram metinātājam kabīnē atrodas metināšanas aerosola nosūcējs, kā arī rūpnīcā uzstādīti astoņi jaudīgi papildu nosūces ventilatori.
Attiecībā uz divu maiņu darbu G.Ricmans skaidro, ka rūpnīca citādi nevar, jo jāatpelna līdzšinējie ieguldījumi ražošanā. “Konkurence ir globāla. Mēs konkurējam ne tikai ar Vāciju, bet arī Ķīnu.” Lai nodrošinātu strādājošo nokļūšanu dzīvesvietā pēc otrās maiņas ap pulksten 24, uzņēmums organizējis autobusu, kas darbiniekus no Aviācijas ielas nogādā mājās, jo pilsētas sabiedriskais transports šajā laikā nekursē.
Industriālās infrastruktūras attīstība – aizsākumā
Par turpmākajām iecerēm pērn AKG grupas īpašnieki pauda, ka trīs gadu laikā Jelgavas ražotnē paredzēts divkāršot ražošanu. G.Ricmans teic, ka rūpnīca īpašnieku plānos iekļaujas. Ražošanas apjomus divkāršot iecerēts jau nākamajā gadā, jo pasūtījumu ir daudz un šinī ziņā problēmu nav. Pēc mēneša atkal sāksies jaunas metinātāju grupas apmācība.
Pašlaik Jelgavas rūpnīca pasūtījumus galvenokārt saņem no Vācijas. Perspektīvā tās mērķis ir apkalpot Austrumeiropas valstu – Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas – pasūtītājus. Lai to izdarītu, vēl daudzi soļi sperami, jānostiprina uzņēmuma bāze, jāsagatavo pamati intelektuālā potenciāla – projektētāju un konstruktoru – pieaicināšanai, lai pilnvērtīgi pierādītu minēto valstu potenciālajiem klientiem AKG iespējas un paplašinātu noieta tirgu.
Pašlaik, kā atzīst G.Ricmans, AKG Latvijā zināmā mērā jūtas tādā kā slēgtā pasaulē. Proti, visas izejvielas tiek iepirktas Vācijā, šeit to vēl nav iespējams izdarīt. Arī industriālo instrumentu ziņā Vācijā pietiktu ar vienu telefonzvanu, lai tos operatīvi piegādātu jebkurā vietā. Šeit specifiskos instrumentus nevar nopirkt, jāpasūta Vācijā. Arī darbgaldiem nepieciešamās detaļas un rezerves daļas te nevar iegādāties. Ir lietas, ko iespējams pasūtīt Latvijā, tomēr jāgaida, kamēr tās piegādās no Vācijas. Arī gadījumos, kad tās ir “uz vietas”, paiet vismaz četras stundas vai pat vairākas dienas, lai gan piegādes vieta atrodas tikai 150 – 200 kilometru attālumā. Ražošanas jeb industriālās infrastruktūras attīstība Latvijā ir pašā sākumā, vērtē G.Ricmans. Latvijā ir daudz dažādu sarežģījumu, kādu Vācijas ražotājiem sen vairs nav. Ražošanas nodrošinājuma struktūra Vācijā ir gluži cita. “Taču to pieņemam normāli, tam bijām gatavi. Vācieši, kas pārāk maz pazīst šejieni, par Latviju vai nu domā ļoti slikti, vai skatās ar rozā brillēm. Bet īstenība atrodas kaut kur pa vidu.
