Arī šī nedēļa līdzīgi citām bija notikumiem piesātināta. Reizēm pat sajūk, kur beidzas mans darbs un sākas hobijs, brīvprātīgā aktivitāte, taču vismaz pašlaik grūti iedomāties, ka varētu būt citādi.
Arī šī nedēļa līdzīgi citām bija notikumiem piesātināta. Reizēm pat sajūk, kur beidzas mans darbs un sākas hobijs, brīvprātīgā aktivitāte, taču vismaz pašlaik grūti iedomāties, ka varētu būt citādi. Kad viens pasākums tuvojas noslēgumam, rodas cerība, ka būs vairāk brīvā laika, taču atkal un atkal secinu – esmu kļūdījusies, jo galva jau pilna idejām un jāķeras klāt jauniem darbiem.
Šonedēļ mana un kolēģu uzmanība galvenokārt tika veltīta luku jauniešu projektam “Lauki – manas mājas”. Mūsu ziņā bija gan apzināt sadarbības partnerus, sponsorus, skolas, kas tajā iesaistās, gan sarūpēt balvas un koordinēt pasākumu. Vakar vienlaicīgi septiņās Latvijas pilsētās, tostarp Jelgavā, norisinājās konkurss. Lai tajā piedalītos, skolēniem vajadzēja izveidot maketus par uzņēmējdarbības idejām savā pagastā, nu par labākajām skolās atzītās komandas prezentēja veikumu. Novembrī uzvarētāji no visas Latvijas startēs valsts konkursā, kurā tiks noteikti atraktīvākie lauku jaunieši.
Bet jau šodien Saldus rajonā norisinās Jauno zemnieku forums. Tā viņiem ir iespēja satikties ar līdzīgi domājošiem, uzzināt par mūsu biedrības aktivitātēm, novitātēm lauksaimniecībā, kā arī smelties idejas un pieredzi, viesojoties vairākos lauku uzņēmumos. Kopumā paredzēti četri tādi forumi, un šodien ir pirmais, kad cits citu iepazīsim tuvāk. Savukārt jau rīt divi aktīvi jaunieši no Latvijas Jauno zemnieku kluba dosies uz semināru Velsā, lai pārstāvētu mūsu biedrību, tur stāstītu par realizētajiem projektiem un spriestu par lauku attīstības perspektīvām.
Pašlaik kopā ar kolēģiem intensīvi strādājam pie kārtējās Jauno zemnieku kluba avīzes. Esam nolēmuši pilnveidot gan noformējumu, gan saturu, un tā būs biezāka un krāsaināka, nekā ierasts. Ceram, ka jau pēc nedēļas avīze kādu iedvesmos iesaistīties mūsu biedrībā.
Latvijas Lauksaimniecības universitātē pasniedzu makro un mikro ekonomiku, tādēļ paralēli aktivitātēm Jauno zemnieku klubā vakaros gatavojos lekcijām. Taču mēģinu neatstāt novārtā arī vaļaspriekus. Dejoju tautiskās dejas kolektīvā “Diždancis” un beidzot esmu saņēmusies, lai nodarbotos ar jāšanas sportu, tiesa gan – pagaidām amatiera līmenī. Vienreiz nedēļā pāris stundu šai nodarbei cenšos izbrīvēt un jau tagad jūtu, ka ar zirgiem saprotos aizvien labāk.
Ir patiess prieks par jauniešiem, ar kuriem satiekos ikdienā. Viņi ir radoši, idejām bagāti, turklāt daudz dara idejas vārdā, negaidot par to materiālu atlīdzību. Taču viņi noteikti ir ieguvēji, jo pēc pieredzes zinu, ka ir lietas, kuras nevar apgūt, tikai mācoties universitātē. Nepieciešama dzīves skola, tādēļ arī citus aicinu nesēdēt malā, pieņemt ikvienu izaicinājumu un iespēju pilnveidoties!
