Jelgavas Domes deputāti nolēmuši nodot privatizācijai SIA «Jelgavas tirgus» pašvaldībai piederošās kapitāla daļas. Amatpersonas uzskata, ka pašreizējā likumdošana neļauj atteikt tā nonākšanu privātkapitāla īpašumā.
Jelgavas Domes deputāti nolēmuši nodot privatizācijai SIA “Jelgavas tirgus” pašvaldībai piederošās kapitāla daļas. Amatpersonas uzskata, ka pašreizējā likumdošana neļauj atteikt tā nonākšanu privātkapitāla īpašumā. Tiesa, Ventspils Dome radusi iespēju ne tikai saglabāt tirgu pašvaldības īpašumā, bet arī veidu, kā piesaistīt līdzekļus tā rekonstrukcijai.
Lēmums par Jelgavas tirgus privatizāciju pieņemts, jo Domē iesniegti Jelgavā pazīstamā uzņēmēja Rodija Trankaļa un firmu “Steninvest” un “BMS Tehnoloģija” pieteikumi tā privatizācijai. Tas noticis pēc tam, kad Saeimā apstiprināts likums par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu.
“Ziņām” izdevās noskaidrot – ja tirgu privatizēs, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu jaunajam īpašniekam nevar uzlikt par pienākumu saglabāt tā pašreizējo profilu. Privatizācijas ierosinātājs R.Trankalis laikrakstam apgalvoja, ka tā maiņa viņam pat neesot ienākusi prātā: “Skaidrs, ka nevienā lielveikalā nevar iegādāties tik svaigu zemnieku izaudzēto produkciju.” Taču viņš uzsver, ka sen jau bija pienācis laiks ķerties pie uzņēmuma modernizācijas, jo tirdzniecības vietas lielajā paviljonā un kioskos neatbilst modernajiem tirgošanas principiem. Savukārt ar pārējām divām firmām, kuru juridiskās adreses ir Rīgā, – SIA “Steninvest” un SIA “BMS Tehnoloģija” – vakar “Ziņām” sazināties neizdevās.
Interesējoties Ventspils pašvaldībā, atklājās, ka tur SIA “BMS Tehnoloģija” vietējā tirgus privatizācija atteikta. Kā paskaidroja Ventspils pilsētas Domes Finanšu nodaļas vadītāja Inta Komisare, tirgu paredzēts rekonstruēt, piesaistot ES finanšu līdzekļus. Viņa uzskata, ka rekonstrukcija, iesaistoties pašvaldībai, varētu arī sekmēt tirgus apkārtējās teritorijas attīstību pilsētas centrālajā daļā, kur tas atradies jau kopš Ventspils dibināšanas.
Pēdējā Domes sēdē pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidroja, ka lēmums par pašvaldības īpašuma nodošanu privatizācijai jāpieņem četru mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas. Tas ir noteikts valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā. Objekta privatizācija notiks vēlāk, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rīkojot izsoli. V.Ļevčenoks uzsver, ka Jelgavas Domei, lai noraidītu privatizācijas ierosinājumus nav bijis spēcīgu argumentu, jo tirgus apsaimniekošana nav saistīta ar pašvaldības funkciju realizāciju.
“Ņemot vērā ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas, konkrēti Šauļu, pieredzi, redzams, ka tirgi veiksmīgi darbojas arī privātīpašumā. Tomēr izprotam iedzīvotāju satraukumu, un privatizācijas noteikumu izstrādes procesā pašvaldība meklēs iespēju paredzēt nosacījumus, kas neļautu tirgum pazust,” skaidro izpilddirektora vietnieks. Viņaprāt, tam jābūt, tomēr līdzšinējā stāvoklī SIA “Jelgavas tirgus” ir vizuāli nepievilcīgs un pēdējos gados tirdzniecības apjomi tur samazinās.
Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš Domes sēdē skaidroja, ka pašvaldībai pašlaik ir citas prioritātes, kur ieguldīt līdzekļus, piemēram, ielas un cita infrastruktūra. Ja jaunie īpašnieki nesaglabātu pašreizējo tirgu, varētu lemt par uzņēmēju piesaisti, lai to veidotu citā vietā (tas prasītu lielus ieguldījumus). Arī pašvaldība varētu izbūvēt jaunu tirgus laukumu uz sev piederošas zemes un to iznomāt zemnieku produkcijas tirgotājiem.
Bez darba apmēram 400 strādājošo
Pašreizējais Jelgavas tirgus vadītājs Valdis Labanovskis uzskata, ka pilsētā tādam noteikti jābūt. Turklāt tā ir gandrīz vai vienīgā vieta Latvijā, kur brīvdienās notiek tirdzniecība ar mājdzīvniekiem – trušiem, vistām, pīlēm un sivēniem. Viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka tikai Daugavpilī līdzīga tiekot organizēta reizi mēnesī. “Ziņām” V.Labanovskis atzīst, ka līdzšinējā nomas maksa tirgotājiem nebija tik liela, lai teritoriju varētu nopietni rekonstruēt. Gadsimtu mijā pašvaldībai bijusi doma par tirgus modernizāciju, vien nepieciešamā summa – aptuveni divi trīs miljoni latu – tobrīd neesot atradusies. Tagad šī summa noteikti būs ievērojami lielāka, viņš skaidro.
Pērn uzņēmums strādāja ar nelielu peļņu un arī šogad mīnusos nepaliks. Ja jaunais īpašnieks pieņemtu lēmumu par tirgus slēgšanu, darbu zaudētu 45 tā darbinieki un 300 – 350 pārdevēju, kas Jelgavai nav mazs skaitlis.
Firma jau agrāk kārojusi Jelgavas uzņēmumus
SIA “BMS tehnoloģija” pēc uzņēmumiem mūsu pilsētā lūko ne pirmo reizi. Tā bija izteikusi vēlmi privatizēt Jelgavas pašvaldībai piederošo Nekustamā īpašuma pārvaldi un Autobusu parku.
Komercreģistru apkalpojošā “Lursoft” datu bāzē norādīts, ka SIA “BMS tehnoloģija” dibināta 2000. gada septembrī Rīgā un tās pamatkapitāls ir 686 000 latu. Kā nodarbošanās veidi norādītas darbības ar datoriem, kā arī operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība, finanšu starpniecība, mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošana un citi.
Savukārt SIA “Steninvest” pamatkapitāls ir 5000 latu, un tā reģistrēta pagājušā gada augustā Rīgā. Tās darbības veidi ir būvniecība, nekustamā īpašuma projekti un tā pirkšana, pārdošana, iznomāšana un citas statūtos paredzētās aktivitātes.
***
Fakti
Jelgavas tirgus pašreizējā vietā atklāts 1960. gadā.
Aizņem 2,5 hektārus.
Pamatkapitāls (kustamais un nekustamais īpašums) – 527 tūkstoši latu.
Uz pašvaldības vārda Zemesgrāmatā reģistrēts viens hektārs. Pārējā teritorija tiek nomāta no sešiem zemes īpašniekiem.
Tirgus zemes kadastrālā vērtība – 20 latu kvadrātmetrā.
Saskaņā ar Jelgavas attīstības plānu šajā vietā var veikt sabiedrisko un darījumu apbūvi.
Jelgavas tirgus nodarbina 45 darbiniekus.
Katru dienu tā teritorijā tirgojas 300 – 350 pārdevēju.
