Reto augu izsolē Stādu parādē aizvadītajā nedēļas nogalē iegādāti tikai lētākie krūmi un puķes.
Reto augu izsolē Stādu parādē aizvadītajā nedēļas nogalē iegādāti tikai lētākie krūmi un puķes
Kaut arī apmeklētāju skaits Stādu parādē saglabājies tāds pats kā pirms gada, turklāt audzis gan dēstu sortiments, gan kvalitāte, šopavasar parādījusies pirktspējas mazināšanās tendence.
Jelgavas dārzniecības SIA “Dārzs” vadītāja Anita Keiša teic, ka tradicionāli apmeklētāji vairāk iepērkas, nevis tikai aplūko stādus. “Brauc no visas Latvijas,” viņa atzīst – dārza draugiem interesē gan leduspuķītes, retākas pelargoniju šķirnes un atraitnītes, gan plašais ziemciešu klāsts.
Cenas – par 25 procentiem augstākas
Arī organizatoru pārstāvji – stādu audzētavas “Dimzas” saimnieks Guntis Vītoliņš un Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs Imants Parfenovičs – secinājuši, ka šopavasar parādē vairāk iegādāti lētākie – vasaras puķu un ziemciešu – dēsti. “Parādījusies tendence pirkt stādus no “lētā gala”, tāpēc droši prognozējams, ka uz rudeni cenas varētu kristies,” saka G.Vītoliņš. Piemēram, reto un unikālo stādu izsolē kolekcionāri cenu uzsita tikai neredzētajām puķēm un dažiem krūmiem ap desmit latu vērtībā. “Dimzu” piedāvātā retā uz pīlādža potētā vilkābelīte, kuras sākuma cena bija 40 latu, tā arī nenopirkta aizceļoja atpakaļ uz audzētavu.
Taču pircēju kūtrumam ir arī pamatots iemesls – audzētāji atklāj, ka salīdzinājumā ar pērno pavasari šogad dēsti kļuvuši dārgāki par 20 – 25 procentiem. Neliela tūja, kas pagājušajā Stādu parādē maksāja piecus latus, šosezon nopērkama jau par septiņiem astoņiem latiem. Mazāks cenu kāpums vērojams krūmiem un puķēm – tās dārgākas kļuvušas vidēji par 20 – 50 santīmiem.
Vēl tirgo arī kailsakņus
Izstādē netrūka arī augļu koku dēstu piedāvātāju. No Sidrabenes pagasta Garozas atbraukušais Grosa kokaudzētavas “Bētras” pārstāvis Uldis Gross, kurš tirgoja kailsakņu dēstus, apgalvo – tos var bez bažām ļoti labi ieaudzēt, ja vien pareizi uzglabāti. Viņa noraktās ābelītes, bumbieres un citi augļu koki pirms pārdošanas turēti vēsā vietā, tādēļ nav salapojuši un bez raizēm ieaudzējami.
Viens no Dobeles stādaudzētavas “Liepas” saimniekiem Eduards Smiļģis izstādē piedāvāja aplūkot un nopirkt gan saldos ķiršus ar uzacotām trim šķirnēm, gan lielus persiku dēstus. Viņš teic – pirmajos gados siltumu mīlošais koks ziemā jāaptin ar papīru, bet jāstāda saulainā aizvēja vietā. Tad kociņš salā necietīšot.
Audzētāji kļūst vienlīdzīgāki ar citiem zemniekiem
Parādes oficiālajā atklāšanā Jelgavas mērs Andris Rāviņš atzina, ka šis pasākums mūsu pilsētā kļuvis par tradicionālu un pat nepieciešamu. “Esam satraukti,” viņš teica, ka lielais apmeklētāju skaits organizatoriskas rūpes sagādā gan izstādes rīkotājiem, gan pilsētas vadības dienestiem.
Stādu parāde Jelgavas pils parkā tiek organizēta piekto gadu pēc kārtas. Šogad tajā piedalījās ap 150 dalībnieku – stādu audzētāji, kolekcionāri un dārza inventāra tirgotāji no visas Latvijas. Organizatori “Ziņām” atzina, ka dalībnieku vidū pamanījušies neaicināti “iespraukties” arī ar dārza lietām nesaistīti tirgotāji. Dažus nācies no izstādes aizraidīt.
Pasākuma rīkotāju provizoriskās aplēses liecina, ka arī šopavasar Stādu parādi apmeklējuši gandrīz 40 000 interesentu, un tas tiek uzskatīts par Jelgavas apmeklētāko pasākumu.
Tomēr G.Vītoliņš neslēpj arī gandarījumu, ka, apvienojot stādaudzētāju idejas un centienus, pēdējos gados izdevies gan sakārtot nozares likumdošanu, gan panākt vairāk atbalsta iespējas. Patlaban audzētāji var saņemt kā platību maksājumus, tā atbalstu tā saucamās mazās tehnikas iegādei, kā arī startēt starptautiskos projektos.
