Čellu kvarteta «Apocalyptica» koncerts 6. decembrī Ķīpsalas hallē Rīgā bija rets un pārsteidzošs notikums Latvijas koncertdzīvē.
Čellu kvarteta «Apocalyptica» koncerts 6. decembrī Ķīpsalas hallē Rīgā bija rets un pārsteidzošs notikums Latvijas koncertdzīvē.
Vispirms jau koncerta rīkotājus pārsteidza cilvēku atsaucība, jo neviens negaidīja īpašu apmeklētību, ņemot vērā, ka grupa spēlē diezgan nekomerciālu māksliniecisku mūziku, turklāt vēl metāliskā roka stilā bez ģitārām vai sintezatoriem. Tikai čellus. Taču – visas biļetes pārdotas. Šis notikums pēdējos gados bijis izcils retums. Varētu pieļaut, ka to sekmēja ne tikai interese par to, kā tad skan šāda dinamiska mūzika vienīgi čellu izpildījumā, bet arī koncerta rīkotāju, kompānijas «BT1» projekta «Forte Riga», piekoptā cenu politika – pēc iespējas lētākas biļetes starptautisku slavenību koncertiem.
Pārsteidza arī publika, jo līdzās jauniešiem (arī tīņiem) un rokmūzikas cienītājiem, koncerts bija ieinteresējis arī džeza cienītājus un daudz konservatīvākas mūzikas mīlētājus, no kuriem dažam jau sirmums matos. Sasniegums nebija interese, kas stimulējusi apmeklētību, bet apmierinātība un pārsteigums, kas rotāja visu apmeklētāju sejas, klausoties priekšnesumus.
Koncerta rīkotāji pēcāk pauda cerību, ka šis sarīkojums stimulēs interesantas mūzikas izpildītāju vieskoncertus arī turpmāk, un Latvijas koncertdzīve rokmūzikā beidzot atkal izrausies no tehnoloģiskā deju popa vienveidības. Līdz šim šādu koncertu trūcis sliktas apmeklētības un tās radīto finansiālo zaudējumu dēļ.
Arī «Apocalyptica» bija sajūsmā par Latviju (sniedzot koncertu savas dzimtenes Somijas neatkarības dienā), jo vairāk nekā četri tūkstoši klausītāju mazā valstī esot rets notikums viņu koncertturnejās.
Tas stimulēja puišus spēlēt ar atdevi, un, kad pēkšņi vienam mūziķim sabojājās čells, un koncerts bija jāpārtrauc, radās neizpratne, kāpēc koncerta vidū nevar atrast kādu čellu tepat Rīgā, taču… Tas nebija koncerta vidus, bet gan fināls, jo neatskaņotas pēc programmas palika tikai divas kompozīcijas. Tik ātri aizskrējušais pusotru stundu garais laiks lika secināt – tas bija aizraujoši!
