Intas Tilas dzīvesstāsts ir neparasts. Ne daudzu raibu un strauju notikumu, bet rāmuma un stabilitātes dēļ, ko daudzi nemaz nepiedzīvo.
Intas Tilas dzīvesstāsts ir neparasts. Ne daudzu raibu un strauju notikumu, bet rāmuma un stabilitātes dēļ, ko daudzi nemaz nepiedzīvo. Intas kundze drīz svinēs 70 gadu jubileju. Visu mūžu viņa pavadījusi vienā profesijā un darbavietā. Šodien tās nosaukums ir “Nota – Bene”.
Nedaudz apmulsusi, farmaceite mūs sagaida savā privātmājā – nu ko tad par mani! Jā, jā, par jums, gan tāpēc, lai mēģinātu atritināt stabilas dzīves gājumā satīto gadu kamolu, gan, lai uzklausītu vienu no pieredzējušākajiem speciālistiem savā nozarē.
Mammītes nopelns
Intas kundze atzīst, ka aptiekāres profesiju izvēlējusies, pateicoties māmuļai. Pēdējos vidusskolas gados viņa meitai sacījusi – kā man gribētos, lai tu strādā aptiekā! Mammai patikusi tās īpašā noskaņa, kad viss ir tīrs, balts un plauktiņos glīti sarindots. Māmuļai neesot bijis nekādu iespēju izglītoties, tāpēc viņa mudināja abas meitas mācīties.
Intas kundze domu par farmāciju pieņēma, jo ķīmijā bija labas sekmes, tāpēc 1954. gadā viņai nācās izšķirties – mācīties divgadīgajā Farmaceitu skolā vai piecgadīgajā Rīgas Medicīnas institūtā. Laiki nebija no vieglajiem, tāpēc tika izlemts izglītoties divus gadus. Studijas institūtā nāca nedaudz vēlāk.
Pirmā un vienīgā aptieka
Beidzot Farmaceitu skolu, jaunā speciāliste sāka darbu vienā no tā laika četrām Jelgavas aptiekām – Galvenās aptieku pārvaldes 100. aptiekā, kas līdz 1987. gadam atradās Rīgas ielā 16. Intas kundze ar īpašu siltumu piemin vadītāju Ausmu Pulmani. 1960. gadā Inta Tila sāka mācības Rīgas Medicīnas institūta (tagadējās Stradiņa universitātes) Farmācijas fakultātē. Šajos gados (1963.) nodibināta ģimene un celta māja. 1966. gadā piedzima meita Vita. Pēdējos sešus gadus Inta Tila bija 100. aptiekas vadītāja.
Jaunie laiki “Nota – Bene”
“Nota – Bene” ir tā pati 100. aptieka, kas laikmeta griežos un privatizācijas satricinājumos, zaudējot vairākus darbiniekus, mainīja nosaukumu un ieguva “citu seju”. Uz jaunajām telpām tā pārnāca 1987. gadā. Tika plānots, ka aptieka iekārtosies divos stāvos jaunuzceltajā tirdzniecības centrā “Pērnava” RAF mikrorajonā. Taču pēc neatkarības un īpašumtiesību atgūšanas tajā strādā sešas darbinieces, un gandrīz visas no 1987. gada.
Pārnākot uz jaunajām telpām, aiz kalniem nav bijis arī pensijas vecums, tāpēc viņa par vadītājas darba turpinātāju atrada enerģisku un uzņēmīgu darbinieci Natāliju Popovu, pati kļūdama par vietnieci. Taču aptiekā darīts viss – gan gatavotas zāles, gan apkalpoti klienti, gan saņemta, reģistrēta, iegrāmatota un cenota prece. “Agrāk to saņēma ar visām cenām, tagad jārēķina – daudz vairāk papīra darba,” atzīst farmaceite.
Tad un tagad
Kā viss dzīvē, arī darbs aptiekā šajos gados izmainījies. “Tagad tas pielīdzināts veikalam,” saka Intas kundze. Jelgavā palikušas tikai četras piecas aptiekas, kurās pēc receptēm gatavo zāles. Ne visi dakteri protot tie rakstīt, viņi izmanto jau gatavas formas. Agrāk aptiekās piedāvāja tikai PSRS ražotos preparātus, tagad tās ieplūst no malu malām. Medikamentu sortiments kļuvis tik plašs, ka nav vajadzības tos gatavot, secina I.Tila. Pašreiz vairāk jāpalīdz orientēties šajā klāstā.
Klients ir arī daudz informētāks. Agrāk cilvēki vairāk uzticējās ārsta un aptiekāra sacītajam. Tagad katram medikamentam līdzi nāk plaša anotācija, un dažkārt tā ir liela nelaime, pauž farmaceite. Norādīto daudzo blakusparādību dēļ pircējs bieži vien grib atdot medikamentu atpakaļ, jo tas viņam nederot. Bet ārsts taču to izrakstījis, un tā tiek apšaubīta viņa kompetence, uzsver Inta Tila, uzskatot, ka anotācijās bieži vien ir daudz informācijas, ko pacients neizprot vai pārprot.
Reklāmas upuri
Savu lomu spēlē arī medikamentu reklāma. Izteikti tās “upuri” esot gados vecāki cilvēki, kas atlicinājuši naudiņu, lai iegādātos tieši to medikamentu, ko “redzējuši pa televizoru”. Vairāk tiek reklamēti uztura bagātinātāji. Neko sliktu jau tie nedara, tikai pircējam jāsaprot, ka šie līdzekļi izārstēt nevar, saka Intas kundze. Dažkārt medikaments iedarbojas psiholoģiski – pacients tic, ka tas var palīdzēt! Reklāmas iedarbību var novērot arī starp ārstiem – kad lieltirgotava plašāk reklamējusi kādu savu produktu, tas arī vairāk izrakstīts.
Daudzus uztrauc nemitīgais medikamentu cenu kāpums. Kaut par dažiem santīmiem, bet tās var celties pat divas reizes nedēļā. To ietekmē dažādi faktori, gan elektrības, gan degvielas cenas. Aptieka nav tiesīga noteikt maksu, kādu vēlas, jo izstrādāta īpaša formula, pēc kuras tiek rēķināts uzcenojums.
Kadru jautājums
“Jauno kadru trūkst visu laiku, tāpēc mūs vecos vēl tur,” smej pieredzējusī farmaceite. Jelgavā darbojas vairāk nekā 20 aptieku, un visās vajadzīgi darbinieki. Tagad arī Latvijas Universitāte atvērusi Farmācijas fakultāti, bet vienalga liela daļa aiziet strādāt uz privātām firmām un zāļu lieltirgotavām, kur nesalīdzināmi lielākas algas un labāki darba apstākļi.
Taču jaunie kadri tiek sagatavoti ļoti spēcīgi, secina I.Tila. Tagad ir citas programmas, un jaunais farmaceits prot vispusīgi un zinātniski izskaidrot. “Mūs mācīja vienkāršāk,” atzīst Intas kundze.
Taču arī šajā nozarē nepieciešama nemitīga savu zināšanu pilnveidošana. Patlaban viss tiek datorizēts, tāpēc aptiekas darbiniekam jāprot strādāt ar šīm programmām. “Dzīve iet uz priekšu!” teic aptiekāre.
Tā bijusi visa dzīve
“Es neko nenožēloju,” par karjeras izvēli saka Intas kundze. Visa dzīve pagājusi aptiekā, un farmaceite nevar iedomāties, ko citu būtu varējusi strādāt. Gadi iet, un reiz pienāks diena, kad no aptiekas vajadzēs šķirties, taču pašreiz viņa nespēj iedomāties vienkārši dzīvot pa māju. Viss šajā darbā pierasts, zināms par zālēm. Prieks, ka ar padomu var palīdzēt radiem, draugiem un kaimiņiem.
Ģimenes vērtības
Intas kundze var lepoties arī ar spēcīgām ģimenes saitēm. Kopā ar vīru nodzīvoti 43 gadi, izaudzināta meita Vita. Stabilas dzīves vērtības devuši vecāki, kas bijuši godīgi un strādīgi cilvēki. Viņi cienījuši ģimeni un dzīvojuši saticīgi.
Inta Tila priecājas arī par meitas ģimeni. Tajā aug trejmeitiņas – dvīnes Anda un Ginta, kas mācās astotajā klasē, un septītklasniece Zane. “Dūšīgas meitenes, arī znots kārtīgs cilvēks,” atzīst kundze. Savulaik visa lielā ģimene dzīvojusi kopā, nu “jaunajiem” ir sava māja. Grozoties divu aptiekāru sabiedrībā, jo farmaceite ir arī Intas kundzes māsa, arī meita Vita izvēlējusies šo profesiju.
***
Inta Tila
– Dzimusi 1936. gada 19. oktobrī
– Beigusi Jelgavas 2. vidusskolu
– No 1954. līdz 1956. gadam mācījās Farmaceitu skolā
– No 1960. līdz 1965. gadam studijas Rīgas Medicīnas institūta Farmācijas fakultātē.
– 1956. gadā sāk darbu Galvenās aptieku pārvaldes 100. aptiekā Jelgavā, Rīgas ielā. Pēdējos sešus gadus ir tās vadītāja.
– 1987. gadā aptieka pārceļas uz tirdzniecības centra “Pērnava” telpām. Tagad aptiekas nosaukums ir “Nota – Bene”. I.Tila bija šīs aptiekas vadītājas vietniece, tagad farmaceite.
– Laulībā ar vīru Leonu nodzīvoti 43 gadi. Meitas Vitas un znota Gunta Jansonu ģimenē aug Anda, Ginta un Zane.
– Galvenie dzīves principi – svarīgākais būt godīgam, atklātam un citam nedarīt to, ko negribi, lai tev dara. Augstāk par materiālajām vērtībām uzskata garīgās.
***
Citi par Intu Tilu
– Meita Vita, kas arī ir farmaceite, bet gan citā aptiekā, stāsta, ka mammai ir ļoti apzinīga un kārtīga. Farmaceitam raksturīgās un vajadzīgās īpašības izpaužas arī sadzīvē – viss vienmēr būs izdarīts laikā un precīzi. Mamma ģimenē uzņēmusies arī rēķinu maksāšanu. Izpalīdzīga – ja palūgts mazmeitām skolai atrast ko vajadzīgu, tas tiks izdarīts. Mammai patīk ceļot, un, lai gan ikdienā viņa ir noslogota, kāds brītiņš atrodas arī adīšanai. Tas ir abu kopējs vaļasprieks.
– Kā atbildīgu, precīzu un izpalīdzīgu Intas kundzi raksturo arī viņas kolēģe Lolita Bērziņa, ar kuru kopā nostrādāti 15 gadu. Vēl Inta ir ļoti aktīva, enerģiska un dzīvespriecīga. “Vecais kalums un paraugs, kam līdzināties,” pauž kolēģe. It kā visi darbiņi tiek darīti, taču, kad Intas nav darbā, uzreiz var just. Jāuzslavē, ka savos gados braši turas un viņai nekad nav bijušas nopietnas veselības problēmas.
