Darba vidē balstītu profesionālo izglītību iegūst vairāk nekā 30 Jelgavas tehnikuma un Amatu vidusskolas audzēkņu
Sen aizmirsts vecais jaunā kvalitātē. Tā darba devēji paspējuši nodēvēt duālās izglītības modeli, kas paredz profesionālo skolu audzēkņiem vairāk praktisko mācību uzņēmumos. Īstenojot ES fondu līdzfinansētu pilotprojektu, šajā mācību gadā tajā iesaistījies Jelgavas tehnikums, kā arī Jelgavas Amatu vidusskola. 16 šīs skolas izglītojamie pastiprināti apgūst iekārtu programmēšanu sadarbībā ar uzņēmumu «Dinex Latvia». Savukārt 15 «tehnikumieši» pieredzējušu meistaru vadībā tiek iepazīstināti ar autobusu ražotāja «AMO Plant» darba specifiku.
«Mums ir ļoti nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki. Ražošanā jau ir un ieviešam aizvien jaunas metālapstrādes iekārtas, kuras lielākā vai mazākā mērā saistītas ar programmēšanu. Zinošu speciālistu trūkums ir «sāpju vieta» visos uzņēmumos,» «Dinex Latvia» ražošanas nodaļas vadītāja vietnieks Antons Uļinskis pamato, kāpēc uzņēmums iesaistījies duālās izglītības projektā.
Grūti savienot darbu ar mācībām
««Dinex Latvia» mūs atrada vairāk nekā mēs viņus,» uz sadarbības projekta pirmsākumiem atskatās Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Edīte Bišere. Iecere izveidot šo īpašo grupu, kurai būtu iespēja mācīties uzņēmumā, radās pēc tam, kad uz piedāvājumu apgūt metālapstrādē aktuālo ciparu programmas vadības darbagaldu iestatīšanu (CNC) atsaucās tikai četri jaunieši. Sarunās ar metālapstrādes uzņēmumu par iespēju paaugstināt darbinieku kvalifikāciju, tika atrasti pārējie 12 apmācības dalībnieki, un process septembrī varēja sākties.
«Audzēkņi mācās priekšmetu bloku sistēmā. Esam jau beiguši metālapstrādes darbu tehnoloģiju, patlaban jaunieši apgūst rasēšanu, bet februārī sāksies ciparu programmas vadības darbagaldu iestatīšana. Vēl nezinām, kā mums ar to ies, jo līdz šim daudzi ar to vēl nav strādājuši,» teorētisko mācību pusi atklāji E.Bišere, piebilstot, ka paralēli jaunieši darbojas uzņēmumā, kas visiem nu ir arī patstāvīgā darbavieta. Tādējādi dalība projektā aizņem ļoti daudz laika. Cilvēka atpūtas un darba laika grafika prasību neievērošana arī ir vienīgais, ko Jelgavas Amatu vidusskolai patlaban pārmet duālās izglītības sistēmas ieviesēji. Taču šajā gadījumā skolas direktore īstu risinājumu neredz – lai kvalitatīvi apgūtu CNC prasmes, ir jāpiepūlas.
Par kavēto darbu nesoda
«Ja mācību dēļ kādam neizdodas nostrādāt paredzētās stundas, alga par to netiek «griezta». Atbalstām, cik spējam. Sākumā gan visi bija apņēmības pilni, bet tad daži palaidās. Bija gluži vai aiz ausīm jāvelk. Bet lieta ir vajadzīga – izglītības dokuments vienmēr noderēs,» teic «Dinex Latvia» ražošanas ceha iecirkņa vadītājs Lauris Čekanovskis.
Apmācības dalībnieks Renārs Čerņavskis gan nav bijis mudināms. Uzņēmumā, kurā viņš strādā jau septiņus gadus, Renārs pašmācības ceļā apguvis darbagaldu programmēšanu. «Piedaloties projektā, varu papildināt savas zināšanas. Uzņēmums plāno iegādāties jaunas CNC iekārtas. Zināšu, kā ar tām strādāt. Nav viegli darbu apvienot ar mācībām, bet viss ir izdarāms,» teic puisis, pauzdams gandarījumu arī par iespēju saņemt stipendiju. 50 – 80 latu apmērā tā pienākas visiem projektā iesaistītajiem, kuri sekmīgi mācās un apmeklē nodarbības. Jāpiebilst, ka darbagaldu programmēšanu apgūst arī viena meitene. «Metālapstrāde ir arī sievietēm piemērota profesija. Mūsu uzņēmumā strādā daudz darbinieču,» raudzīties metālapstrādes virzienā daiļā dzimuma pārstāves iedrošina A.Uļinskis.
Galvenais, ka vīli prot uzšūt
Atšķirībā no Amatu vidusskolas duālās izglītības projekta dalībniekiem 15 Jelgavas tehnikuma topošajiem autoatslēdzniekiem iespēja apgūt profesiju uzņēmumā līdz šim nav bijusi. «Pabeidzu vidusskolu, bet man nebija nekādas profesijas. Patīk, ka nav jāmācās četri gadi – diplomu saņemšu jau gada laikā. Nevaru simtprocentīgi apgalvot, ka ar šo profesiju saistīšu savu dzīvi. Gribu pamēģināt, kā veiksies. Pagaidām esmu ļoti apmierināts. Darba apstākļi un darbinieku attieksme uzņēmumā arī ir ļoti pozitīva,» stāsta viens no centīgākajiem apmācības dalībniekiem Dmitrijs Pokļikājevs.
Jelgavas tehnikuma jaunieši uzņēmumā ieradās decembra sākumā, kad viņi gan teorētiski, gan praktiski tika iepazīstināti ar «AMO Plant» darbību. No šīs nedēļas visi topošie autoatslēdznieki jau ir sadalīti pa montāžas posteņiem, kur pieredzējušu kolēģu vadībā apgūst profesijas specifiku. «Skolā teorija ir vairāk saistīta ar vieglajiem automobiļiem. Šeit viņi redzēs, no kā sastāv un kā tiek salikti autobusi, kā tos apkopj un remontē. Šī pieredze ir ļoti nepieciešama, jo gatavus darbiniekus nekur nevar atrast. Katram ir sava specifika, kurā jāievirza. Jauniešus šajā ziņā veidot ir vieglāk nekā cilvēkus gados,» atzīst uzņēmuma mācību un sertifikācijas centra vadītājs Pēteris Rajeckis. «Kādreiz skolas sadarbojās ar saviem šefuzņēmumiem. Beidzot skolu, audzēknis varēja doties turp strādāt. Mūsu gadījumā tā ir izglītība darba vidē. Uzņēmums, protams, ir ieguvējs no tā. Ļoti ceram – ja ne visi, tad trīs līdz pieci labākie varētu būt mūsu potenciālie darbinieki,» min uzņēmuma pārstāvis.
Abas Jelgavas profesionālās mācību iestādes pauž gatavību arī turpmāk attīstīt duālās izglītības modeli, slēdzot līgumus ar dažādiem uzņēmumiem arī citās specialitātēs. Taču atsaucība varēja būt lielāka, atzīst E.Bišere. «Piemēram, mums ir modisti, bet šuvējus nekur negrib ņemt pretī, jo viņiem tik augsti kvalificētus speciālistus nevajag. Galvenais, ka vīli prot uzšūt!» grūtības, ar kādām nākas saskarties, meklējot sadarbības partnerus, atklāj Jelgavas Amatu vidusskolas direktore. ◆
Duālā izglītība
◆ Ņemot vērā Vācijas piemēru, kad profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu praktiskās mācības tiek organizētas uzņēmumos, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) profesionālās izglītības stiprināšanu un prestiža celšanu izvirzījis par vienu no savas darbības prioritātēm.
◆ Pirmie duālās izglītības pilotprojekti sākti šā gada 1. septembrī. Tos īsteno arī Rīgas Valsts tehnikums, Ventspils tehnikums, kā arī Ogres Valsts tehnikums.
Nepieciešami zinoši praktiķi
Vilnis Rantiņš, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs
◆ Duālās jeb darba vidē balstītas profesionālās izglītības sistēmai, protams, ir nākotne. Ar vācu kolēģiem spriežam par to jau vairāk nekā desmit gadu. Viens pret vienu paņemt viņu modeli gan nevaram, bet virziens ir pareizs. Skola bez uzņēmuma nozīmē, ka audzēknis ir ieguvis tikai teorētiskas zināšanas. To pierāda arī viens vācu pētījums, kurā noskaidrots – parastu profesionālo izglītības iestādi beigušajam piemīt 30 procenti praktisko zināšanu, kas nepieciešamas uzņēmumā, bet tiem, kas mācījušies duālajā izglītībā, – 80 procenti. Mums darbā vajadzīgi zinoši praktiķi. Šodienas konkurences apstākļos nekam neder vēlreiz apmācīt profesionālo skolu audzēkņus. Taču arī uzņēmumiem jākļūst pretimnākošākiem. Nevar tikai pārmest, ka skolas neko neiemāca.
