Labības audzētāji jau patlaban izjūt ziemas kailsala un šīsvasaras sausuma postošo ietekmi uz graudaugu ražu.
Labības audzētāji jau patlaban izjūt ziemas kailsala un šīsvasaras sausuma postošo ietekmi uz graudaugu ražu, bet kartupeļu un dārzeņu audzētājiem lielākās platībās, kā arī lopkopjiem vasarā lielas pūles jāvelta tam, lai kultūraugi nenokalstu un lai lopiem augstam izslaukumam būtu pietiekams barības nodrošinājums.
Taujājot par cīņu ar svelmes kaitējumu, “Ziņas” ciemojās Glūdas pagasta “Birzniekos”, kur piecu bērnu ģimenei iztiku nodrošina astoņas slaucamas govis, kā arī Jaunsvirlaukas pagasta zemnieku saimniecībā “Zūmaņi” pie kartupeļu audzētājas Dignas Skroderes.
Siens savākts, dīķī ūdens vēl turas
Glūdas pagasta Bramberģē, “Birzniekos”, saimnieko Inga Pēpa. Ģimenē aug pieci bērni, arī jaunākais brālis, vasarā vēl pa kādam radiniekam. Mazākajam dēliņam ir divi gadiņi, tāpēc Inga nolēmusi nodarboties ar piena lopkopību. “Birzniekos” vienīgais iztikas avots ir astoņas slaucamās govis, pieder arī 12 hektāru zemes.
Kad ierodamies “Birzniekos”, saulē izdegušu ganību vidū rāmi stāv visas ragaines. Saimniece un vēl kāda sieva ķeras pie slaukšanas, apkārt dipina pāris mazu bērneļu, kas vēlāk piena devējas ievedīs kūtī.
Glūdā par sausumu īpaši nesūdzas. “Pagaidām ir normāli. Izbarojam āboliņu, kas pat svelmē labi ataug. Arī lucernu pļaujam,” stāsta I.Pēpa. Ūdeni ganāmpulka padzirdīšanai ņem no tuvējā dīķa, kur, lai arī līmenis ļoti krities, dzeramā lopiem vēl pietiek.
Jau pēcpusdienā govis ved kūtī. Ragaines, kas pienu dod vairākus gadus, slauc ar rokām, bet pirmpienes, pēc Ingas teiktā, cieti slaucas, tādēļ nupat iegādāts slaukšanas aparāts.
Pienu nodod Rīgas Piena kombinātam. “Labi, ka slaukumu var realizēt katru dienu, citādi nevarētu spēt atdzesēt,” par karstā laika ietekmi teic saimniece. Ir gan domāts, ka jāpērk piena dzesētājs, bet pagaidām pienu trīsreiz liek aukstā ūdenī.
“Birzniekos” nav ticības, ka valdība ko palīdzēs sausuma nomocītajiem lauciniekiem. Pat piena uzpircējs, samaksu aprēķinot par litriem, nevis kilogramiem, gadā Pēpju ģimenei atņem ap 600 latu, jo katrā litrā ir vairāk nekā kilograms slaukuma.
Sienu ziemai vasaras pirmajā pusē izdevies savākt gana, tāpēc raizes par lopbarības trūkumu nesagādā.
Ar mucu laistīja kartupeļu laukus
Jaunsvirlaukas pagastā nu jau izžuvušās Svitenes upes krastā, “Zūmaņos”, saimnieko kartupeļu audzētāji Skroderi. Uz dzīvi laukos pārcēlušies 1999. gadā, patlaban apsēti un apstādīti 120 hektāru, no kuriem 40 hektāros ražu briedina kartupeļi, sešus aizņem dažādi dārzeņi, 15 hektāros plešas zāliens, bet pārējās platības aizņem labība.
“Zūmaņu” laukos lietus nav bijis kopš Jāņiem. “Visur nolīst, bet pie mums – ne lāsītes,” stāsta D.Skrodere. Tā kā kartupeļu laukos pagaidām laistīšanas sistēma nav ierīkota, nolemts tos laistīt ar lielo tehniku. Sākumā ar milzīgo 10 – 12 tonnu ietilpīgo mucu ūdens ņemts no Svitenes upes, bet tagad tā izžuvusi, tikai dūņas vēl manāmas kādā plašākā vietā. “Vīrs pat iebrauca gultnē ar traktoru, negrimst,” saka saimniece, piebilstot, ka slāpstošās zivis ar rokām varējis salasīt.
Stāstot par laistīšanas sistēmu ierīkošanu, “Zūmaņu” saimniece atklāj, ka plāni nav izdevušies, jo no augstajiem Lielupes krastiem sūknis nav varējis “ūdeni uzdzīt vajadzīgajā attālumā”.
Patlaban Skroderi kartupeļus novāc vien tik, lai izpildītu noslēgto līgumu nosacījumus. Tur augušos bumbuļus realizē pārsvarā Jelgavas uzņēmumos un iestādēs.
Laukiem nepieciešamo lietu saimnieki uztver ar divējām jūtām – ja nenolīs, kartupeļi tā arī paliks sēklas bumbuļu lielumā, ja nokrišņi būs, jau nobriedušo kartupeļu un dārzeņu miza var strauji plaisāt.
Uz jautājumu, kāda kartupeļu raža gaidāma, saimniece atbild, ka grūti plānot. Ja būs lietus, vēlo šķirņu bumbuļi vēl piebriedīs. Bet atšķirībā no iepriekšējā gada, kad novākts pat 40 tonnu no hektāra, šoruden prieks būs par pusi no pērnās ražas.
“Ar kaitēkļiem un slimībām var cīnīties, bet ilgstošu sausumu vai pārlieku mitrumu lielās platībās mainīt nevar,” saka D.Skrodere un smaidot teic, ka par lauku saimniekošanas izdevīgumu spriedīs rudenī. “Tad varēsim pateikt, vai varam dzīvot, vai jābrauc peļņā uz ārzemēm.
