Vārda svētki šodien arī bijušajam zirgkopības zootehniķim jelgavniekam Eduardam Riekstiņam, kam pēc dažām dienām apritēs 92 gadi.
Vārda svētki šodien arī bijušajam zirgkopības zootehniķim jelgavniekam Eduardam Riekstiņam, kam pēc dažām dienām apritēs 92 gadi.
Gaviļnieks dzimis Rūjienas puses laukos. Tur Eduards bija ļoti izplatīts vārds, ikdienā gan visi vārdabrāļi saukti par Eidiem un arī Edžiem.
Ar vārdu kungs ir ļoti apmierināts, lepojas, ka tā saukti pat karaļi, un liels prieks bijis, ka arī viņa krustmeitas mazdēlam dots šis vārds.
Dzimtajā pusē Eduards absolvējis lauksaimniecības skolu ar specializāciju zirgkopībā, vēlāk padomju gados mācījies dažādos kursos – Maskavā ieguvis tolaik retu specializāciju lauksaimniecības dzīvnieku mākslīgajā apsēklošanā, skolojies arī Siguldas Lopkopības institūtā. Darba vietas, sākot no trīsdesmitajiem gadiem, gaviļniekam bijušas gan Līvānos un Rēzeknē Latgalē, gan Jaunpilī Kurzemē, bet no 1944. gada Eduards dzīvo Zemgalē un par mājām sauc Jelgavu.
Specialitāte gan saistīta ar dzīvniekiem, taču darbā ļoti daudz bijis jāstrādā ar cilvēkiem, arī žurnālistiem, tad labi noderējusi Eduarda runas prasme.
Galvenais kunga vaļasprieks ir dārzkopība. Māte, bērnībā rādot uz dālijām, teikusi: “Tu, puisīt, turies pie šitā.” Un tā viņš vēl joprojām to darot – dārzs un īpaši puķes ir Eduarda vājība. Pirms daudziem gadiem par dārza iekopšanu stāstījis vedeklai Inārai, bet nu daudz jauna viņa iemāca arī pašam. Liela mīlestība ir pret zirgiem, vēl tikai pirms desmit gadiem aktīvi apmeklējis zirgaudzētavas, kas nu nav iespējams veselības dēļ.
Kā nodzīvot līdz tik cienījamam vecumam? Eduards smaidot stāsta, ka tam esot trīs iemesli. Pirmkārt, kārtīgi jāapprecas, viņš laulībā ar savu sieviņu nodzīvojis sešdesmit divus gadus, ar ko ļoti lepojas. Otrkārt, nedrīkst pīpēt un, treškārt, ziemā jāvalkā cepure, nevis jāstaigā pliku galvu.
Vārdadienu parasti gaviļnieks pavada kopā ar tuvākajiem cilvēkiem. Ciemos nāk radi – dēls, vedekla, meita, ar kuru kopā dzīvo, mazbērni un citi viesi. Sveikt ierodas arī Eduarda pēdējā darba kolēģes – dāmas, ar kurām kopā strādājis zootehniķa amatā rajona lauksaimniecības pārvaldē.
