Jelgavas pašvaldība 2003. gada beigās un nākamajos divos gados noslēdza astoņus zemes nomas līgumus par jaunu ražotņu izveidi Aviācijas ielas rūpnieciskajā zonā un citās pilsētas teritorijās.
Jelgavas pašvaldība 2003. gada beigās un nākamajos divos gados noslēdza astoņus zemes nomas līgumus par jaunu ražotņu izveidi Aviācijas ielas rūpnieciskajā zonā un citās pilsētas teritorijās. Līdz šim pilsētā uzbūvēta tikai viena rūpnīca. Pārējiem investoriem ar būvniecību un darbavietu radīšanu neiet, kā sākotnēji cerēts.
Pēdējā gadā situācija dabā nav būtiski mainījusies. Rūpnīcu izbūvējis un no pagājušā septembra automašīnu dzesēšanas sistēmas ražo vācu kompānijas AKG meitas uzņēmums. Viens uzņēmums atsācis kļūdu novēršanu pamatu izbūvē, viens izbūvējis stabveida pamatus, vēl kāds gatavojas tos būvēt. Pārējās ražotnēm atvēlētajās teritorijās pagaidām nekas nenotiek. Ar vienu uzņēmumu pašvaldība pagājušā nedēļā nolēmusi lauzt zemes nomas līgumu.
Nostiprina pamatus
Augusta sākumā pašvaldība informēja, ka automašīnu sēdekļu ražotnes būvniecību Aviācijas ielā atsācis beļģu investoru uzņēmums “Latvian Automotive Seating Systems” (LASS), kam 2004. gada aprīlī uz 20 gadiem iznomāti 30 000 kavdrātmetru zemes. Parakstot līgumu, investors stāstīja, ka rūpnīca varētu sākt darbību jau tā paša gada nogalē. Līdz 2007. gadam tajā plānots investēt 2,3 miljonus eiro. Ražotnē iecerēts nodarbināt 67 darbiniekus. Taču pagājušā gada pavasarī beļģu uzņēmuma “Ass Car Design” dibināto meitasfirmu LASS atzina par maksātnespējīgu. To pieprasīja celtniecības firma, kas izbūvēja pamatus. Tie ierīkoti atbilstoši projektam, bet neņemot vērā grunts problēmas. Šā gada februārī LASS atjaunoja maksātspēju, taču darbošanās būvlaukumā atsākās jūlija otrajā pusē. Arī tagad tur notiekošo nevar nosaukt par aktīvu rosību.
Zemes nomas līgumā no pašvaldības puses nav ietverti īpaši nosacījumi par būvniecības termiņiem un rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā, jo beļģu uzņēmums un vācu AKG bija pirmie investori, kas vēlējās izveidot ražotnes Jelgavā,– skaidro izpilddirektora vietnieks Vili Ļevčenoks.
Ar LASS pārstāvi Jeļenu Mišuļinu “Ziņām” neizdevās sazināties, viņa uz mobilā telefona zvaniem neatbildēja. Arī būvobjektā valdīja klusums. Laikrakstam “Novaja gazeta” mēneša sākumā celtnieki atzinuši, ka viņu darba fronte ir neliela, jo neesot nepieciešamo izejvielu – šķembu un armatūras. Būvnieki arī pauduši, ka rūpnīcai pat īsti projekta neesot, savukārt uzņēmuma pārstāve apgalvojusi, ka tā nav taisnība. Līdz augusta beigām jāpabeidz nulles cikla būvniecība. Ražošanas ceha projekts esot saskaņots, bet komunikāciju izbūves gan vēl tiekot izstrādāts. Līdz ar būvmateriālu un celtniecības izmaksu palielināšanos veiktas korekcijas projekta realizācijā. Ražotnes korpusa būvdarbu sākšana pārcelta uz nākamā gada pavasari.
Beļģu investoru būvlaukumā situācija salīdzinājumā ar augusta sākumu nav daudz mainījusies, ja nu vienīgi pamatu stiprināšana nedaudz pavirzījusies uz priekšu.
Lauzīs līgumu
Turpmāk ar potenciālajiem ražotņu būvētājiem noslēgtajos līgumos pašvaldība iekļāvusi papildnosacījumus, lai nodrošinātu paātrinātu būvniecības sākšanu un rūpnīcu nodošanu ekspluatācijā. Dažādiem zemes nomniekiem tie ir atšķirīgi. Vienam, piemēram, pusotra gada laikā jāsāk celtniecība, citam – divos gados ražotne jānodod ekspluatācijā. Pašvaldība skaidro, ka tā ņēmusi vērā perspektīvo ražotņu apjomus un ieguldāmos līdzekļus to realizēšanai. “Gadījumā, ja tuvojas nosacījumu beigu termiņš un pašvaldība pārliecināta par drīzu būvniecības sākšanu, tā var ierosināt Domei pārskatīt līgumu un to pagarināt. Pašvaldība ir ieinteresēta rūpniecību attīstīt, nevis to ierobežot vai kavēt.”
Vietējais uzņēmums no Valgundes SIA “Veta” nav spējusi izpildīt prasību par pārtikas ražotnes uzbūvēšanu un nodošanu ekspluatācijā divu gadu laikā pēc līguma noslēgšanas 2004. gada jūnijā,– liecina Domes Īpašumu konversijas pārvaldes vadītājas Andas Iļjinas apkopotie dati par zemes nomniekiem. Pagājušajā nedēļā Domes sēdē pieņemts lēmums par zemes nomas līguma laušanu, jo uzņēmums nav izpildījis nomnieka pienākumus, kā arī nav sniedzis informāciju par ražotnes izveidošanas nākotnes perspektīvām.
Uzņēmuma direktors Aigars Jēgers “Ziņām” pastāstīja, ka par izdevīgāku un lētāku atzīta Valgundē izvietotās ražotnes rekonstrukcija.
Pieprasīs informāciju
Faktiski arī ar SIA “Intransserviss” 2005. gada 10. februārī parakstītā līguma par 22 527 kvadrātmetru zemes nomu Aviācijas ielā 32 uz 20 gadiem iekļautās prasības nav izpildītas. Tās paredzēja, ka 18 mēnešu laikā jāsāk ēku būvniecība. Ražotnei domātā zeme atrodas līdzās uzņēmuma autotehniskajam centram. Pagaidām šajā teritorijā nekādas darbības nav notikušas. Pašvaldība SIA šomēnes izsūtīšot brīdinājuma vēstuli, kā arī pieprasīšot sniegt informāciju par paveikto,– informē V.Ļevčenoks.
Konkursu par tiesībām būvēt ražotni šajā teritorijā Dome izsludināja 2004. gada oktobrī. Novembra beigās tā par uzvarētāju apstiprināja SIA “Intransserviss”, kas bija vienīgā pretendente. Firmas pieteikumā bija norādīts, ka tā vēlas būvēt objektu, kurā plānots ražot nestandarta metāla ierīces un ierīkot automašīnu krāsotavu. Uzņēmumā paredzēts nodarbināt vismaz 100 darbinieku.
“Intransserviss” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Pāvels Kozlovs uz jautājumu par turpmākajiem nodomiem telefonsarunā bija īss: “Atvainojiet, bez paskaidrojumiem.”
Lūdz pagarināt termiņu
Ar SIA “Modulex Invest Jelgava” zemes nomas līgums uz 20 gadiem noslēgts 2005. gada 21. martā. Uzņēmums Langervaldes ielā 2,2 hektāru platībā iecerējis būvēt plastmasas cauruļu un kabeļu apvalku ražotni. Nosacījumi paredz, ka darbi jāsāk 18 mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas, bet vēl pēc 18 mēnešiem rūpnīcai jādarbojas. Pašvaldība informēja, ka investors solījis radīt 70 jaunu darba vietu, piecu gadu laikā to skaitu palielinot līdz 170. Pagaidām šajā teritorijā nekādas darbības nav veiktas.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Edgars Viļkins stāsta, ka pagājušajā nedēļā “Modulex Invest Jelgava” pašvaldībai nosūtījis vēstuli, kurā norādīts, ka lielā celtniecības buma dēļ, kā arī valstī būtiski augušo projektēšanas pieprasījumu dēļ projekta realizācija aizkavēsies. Uzņēmums lūdzis būvniecības sākuma termiņu pagarināt līdz nākamā gada aprīlim. Deviņos mēnešos celtni varētu pabeigt. “Modulex Invest Jelgava” noslēgtais ražotnes projekta līgums paredz, ka rūpnīcas projekts būs izstrādāts līdz nākamā gada 1. janvārim. Būvniecības izmaksu kāpums projekta virzību nebremzēšot, pagaidām tās vēl iekļaujoties sākotnēji plānoto investīciju robežās. Uzņēmums nodarbināšot līdz 50 darbinieku. Lielākoties būšot nepieciešami augsti kvalificēti speciālisti, ražošanas iekārtas darbosies automatizēti.
Iepirkumu informācija liecina, ka jūlijā noslēdzies konkurss par iekārtu iegādi SIA “Modulex Invest Jelgava” plastmasas cauruļu ražošanas rūpnīcai. Tajā no trim pretendentiem par labāko atzīts Vācijas uzņēmums “Corma Deutschland”, kas apņēmies piegādāt iekārtas par 1 455 163 eiro.
Būs stabveida pamati
Ar SIA “Rosība ZSK” līgums par 12 292 kvadrātmetru zemes nomu Viskaļu ielā parakstīts 2005. gada 14. aprīlī. Uz 20 gadiem noslēgtā dokumenta nosacījumi paredz, ka ražotne jāsāk būvēt un jānodod ekspluatācijā divu gadu laikā, tātad līdz nākamā gada aprīļa vidum. Parakstot līgumu, uzņēmums informēja, ka gaļas pārstrādes uzņēmumā plāno investēt 500 000 latu. Tajā būs 50 darba vietu. Ieceres sākšot īstenot uzreiz pēc zemes nomas līguma parakstīšanas.
Mareks Klovāns no “Rosība ZSK” sarunā bija atturīgs. Ražotnes pamati esot izbūvēti, bet darbu turpmāko gaitu plānot neņēmās. Pretēji sākotnēji paredzētajam daudz laika prasījusi projekta dokumentācijas izstrāde un saskaņošana.
Būvnieks esot padomā, bet līgums ar to – izstrādes stadijā.
Viskaļu ielā “Ziņas” pārliecinājās, ka uzņēmuma pamati neizskatās pabeigti – ir tikai betona stabi. Uzņēmumā skaidro, ka ražotnei būs stabveida pamati, pie kā stiprinās metāla konstrukcijas.
Būvatļauja tuvākajās nedēļās
Arī ar SIA “Verners Discount Elektrical Plus” 2005. gada 8. maijā noslēgtais 15 486 kvadrātmetru zemes nomas līgums uz 20 gadiem paredz, ka sadzīves elektrotehnikas komplektēšanas ražotne Viskaļu ielā jānodod ekspluatācijā divu gadu laikā. Uzņēmuma direktora vietnieks Armands Gailišs tolaik stāstīja, ka tur plānots ražot un komplektēt keramikas un elektrisko plīšu virsmas. Tajā paredzēts investēt 1,1 miljonu eiro. Rūpnīcas izveide varētu sākties jau jūnijā, bet darbību tā sākšot 2006. gada decembrī. Ražotnē plānots izveidot līdz 16 jaunām darba vietām, bet pēc otrās kārtas – līdz 33. Sākotnēji paredzēts nodarboties ar produkcijas komponenšu importu un montēšanu, bet vēlāk varētu piesaistīt vietējos ražotājus,– prognozēja uzņēmuma pārstāvis.
Pagaidām rūpnīcas izbūve vēl nav sākusies. Uzņēmuma jurists Hermanis Kaminskis pastāstīja, ka projekts atrodas nobeiguma stadijā. Tā būšot standarta būve, kur 1100 kvadrātmetru platībā atradīsies produkcijas komplektēšanas telpa un izstrādājumu zāle. Pēc nedēļām divām firma varētu saņemt būvatļauju, bet prognozēt turpmākos termiņus H.Kaminskis neņēmās. Firma, kas varētu veikt būvdarbus, par objektu esot lietas kursā. Iespējams, uzņēmums izmantošot savus spēkus, jo tam piederot kokapstrādes apakšuzņēmums.
Uz jautājumu, vai Jelgavā tāpat kā sākotnēji iecerēts komplektēt plīts virsmas, H.Kaminskis norādīja, ka tas atkarīgs no pieprasījuma reģionā. Komplektēt varētu arī citu sadzīves tehniku. Uzņēmumā atzīst, ka ar kvalificētiem darbiniekiem, kādi nepieciešami, ir problēmas. Tās varētu risināt, izmantojot apmācību iespējas uzņēmuma Rīgas ražotnē.
Autorūpnīca vēl jāgaida
Salīdzinājumā ar sākotnējiem plāniem būtiski ieilgusi Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma “AMO Plant” autorūpnīcas projekta virzība. Pagājušā gada aprīlī, parakstot līgumu par kopuzņēmuma izveidi, tika prognozēts, ka pirmais automobilis no rūpnīcas konveijera varētu nonākt šā gada beigās vai 2007. gada sākumā. Pirms tam, Maskavas valdības delegācijas vizītes laikā pagājušā gada sākumā, solīts, ka finansējums autorūpnīcai būs iekļauts šā gada budžetā. Arī Maskavas mērs Jurijs Lužkovs vizītes laikā Latvijā devis goda vārdu par naudas piešķiršanu tās izveidei.
Pagājušā gada oktobrī uzņēmuma padomes tehniskā sekretāre Svetlana Ceipe informēja, ka ar Maskavas valdību saskaņotajam projektam visi juridiskie dokumenti parakstīti 14. oktobrī un autorūpnīcu Jelgavā sāks būvēt šā gada pavasarī. “AMO Plant” izsludinājis projekta konkursu. Ražotni celšot vairākos posmos. Kā pirmās izbūvēšot noliktavu telpas. Pirmās desmit eksperimentālās automašīnas plānots saražot 2006. gada beigās.
Ražotnes celtniecībā un ražošanas sākšanā plānots ieguldīt 11 miljonus eiro. Rūpnīcā paredzēts nodarbināt ap 200 darbinieku. Strādājot ar pilnu jaudu, gadā taptu 1500 Eiropas standartiem atbilstošu vieglā tipa kravas automašīnu,– tolaik informēja ziņu aģentūras.
A/s “AMO Plant” būvlaukumā rit sagatavošanas darbi, bet rūpnīcas celtniecību plānots sākt šā gada nogalē,– informē pašvaldības izpildirektora vietnieks V.Ļevčenoks. Viņš atgādina, ka uzņēmuma kontrolpakete pieder Maskavas valdībai, no kuras arī visvairāk atkarīgs rūpnīcas būvniecības process. Jelgavas pašvaldība, iekļaujot līgumā īpašus zemes nomas nosacījumus, nodrošinājusi paātrinātu būvniecības sākšanu un rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā.
Šogad Dome pieņēma lēmumu, ka pilsētas pašvaldība iegādāsies 645 akciju sabiedrības “AMO Plant” papildu emisijas akcijas par nominālvērtību – 250 latiem. Kopējā akciju summa ir 161 250 latu. Tās nomaksājamas ar mantisko ieguldījumu – rūpnīcas būvei atvēlēto zemesgabalu 80 646 kvadrātmetru platībā. Savukārt, pārreģistrējot zemesgabalu uz a/s “AMO Plant”, izbeigtas zemes nomas līguma attiecības ar a/s “Ferrus”. Lēmumu par akciju emisiju “AMO Plant” akcionāru sapulce pieņēmusi šā gada 21. aprīlī, lai varētu palielināt sabiedrības pamatkapitālu no 25 000 līdz 458 250 latiem. Pašlaik Jelgavas pašvaldībai pieder 35,2 procenti kopuzņēmuma akciju. Maskavas īpašumu departamentam – 51 procents, bet 13,8 procenti – “Ferrus”.
“AMO Plant” valdes locekļa palīdzes S.Ceipes informācijā norādīts, ka rūpnīcas būvniecības projekts aktīvi uzņem tempus. Par spīti virknei starpvalstu līmenī neatrisinātu jautājumu, kopuzņēmums šogad projektu sācis īstenot. Pašlaik noformētas īpašumtiesības uz astoņus hektārus lielo zemesgabalu un rit sagatavošanās būvdarbiem. Uzņēmuma vadība cer, ka rūpnīcas korpusi būs gatavi pēc diviem gadiem. Izprotot , cik šis projekts svarīgs Jelgavai un valstij, akcionāri pieņēmuši lēmumu paātrināt būvdarbus, apstiprinājuši galveno tehnoloģisko procesu nodošanu ekspluatācijā pa posmiem un atļāvuši projekta realizācijai izmantot vietējos kredītresursus. Uzņēmuma vadība atzīst, ka projekta realizācijas tempi varētu būt lielāki, ja tas gūtu nepieciešamo atbalstu starpvalstu līmenī. Tā pauž cerību, ka Latvijas un Krievijas starpvalstu komisija tik vērienīgu projektu neatstās bez uzmanības un radīs labvēlīgus apstākļus tālākai virzībai. I.Ceipe norāda, ka plānoto investīciju apjoms palielinājies līdz 28 miljoniem eiro. Līdztekus automašīnām rūpnīcā plānots izlaist arī traktorus.
Atsūtītajā informācijā pausts, ka ražotnes būve varēs sākties jau šogad. Savukārt telefonsarunā S.Ceipe pastāstīja, ka tehniskais projekts ir projektēšanas stadijā un pamatus varētu likt nākamā gada pavasarī. Tas neietekmēšot ieceri visu korpusu būvi pabeigt divos gados. Rūpnīcas teritorijā turpinās grunts nomaiņa, jo apakšā plūstošās smiltis. Zem jumta ir neliela ēka, nākamā rūpnīcas caurlaižu telpa.
