Latvijā nav efektīvas valsts programmas, kas veicinātu dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu. Tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka jau tuvākajā apkures sezonā varētu ievērojami celties siltumenerģijas tarifi, un ieguvēji būs tie, kas nekavēsies ar savu māju siltināšanu, ņemot bankās aizdevumu.
Tie ir tikai daži secinājumi, kas izskanēja seminārā par energoefektivitātes jautājumiem dzīvojamās mājās Jelgavā un kuru rīkoja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija. Kā sarunā ar «Ziņām» atzina Latvijas Dzīvokļu īpašnieku savienības valdes loceklis Pēteris Čepulis, valstī nav vienotas atbalsta politikas dzīvojamo māju siltināšanai. «Par tādu runā gadiem, bet vezums joprojām stāv uz vietas,» atzīst Čepuļa kungs, kurš pārstāv māju apsaimniekotājus Glūdas pagasta Nākotnes ciematā. Šāda attieksme esot īpaši tuvredzīga, jo kurināmā cenas turpina strauji celties, kas daudziem nabadzīgiem iedzīvotājiem liek doties uz pašvaldību lūgt palīdzību.Savukārt Hipotēku bankas Mārketinga departamenta vadītājs Mārcis Eglītis seminārā uzsvēra – kaut gan valsts kūtri atbalsta programmu veidošanu, nevajadzētu kavēties paaugstināt dzīvojamo māju energoefektivitāti. Ieguvēji noteikti būs tie, kas to paspēs jau šogad, jo siltumenerģijas tarifa celšanās ir tikai laika jautājums. Viņš informēja, ka ar kredītu izsniegšanu nodarbojas vairākas Latvijas bankas. Savukārt Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis stāstīja, ka jau janvārī sāks darboties Zemgales reģionālā Enerģētikas aģentūra, kuras uzdevums būs popularizēt energoefektivitāti veicinošus pasākumus, kā arī piesaistīt līdzekļus.
