Ar 200 piespiedu darba stundām Jelgavas tiesa sodījusi sievieti, kas piekāva savu kaimiņieni – astoņdesmitgadīgu sirmgalvi.
Ar 200 piespiedu darba stundām Jelgavas tiesa sodījusi sievieti, kas piekāva savu kaimiņieni – astoņdesmitgadīgu sirmgalvi
Aleksandru vietējie pazīst kā kārtīgu cilvēku. Savulaik, izpelnoties ne vienu vien atzinības rakstu, viņa strādājusi kolhozā un pildījusi arī sabiedriskos pienākumus Jelgavas rajona Pensionāru apvienībā, bet nu jau kādu laiku tiek baudīta pelnītā atpūta, kā nekā pārkāpts astoņdesmitais gadu slieksnis. Tomēr mierīga dzīve sirmgalvei neizdevās – atradās cilvēks, kas to sabojāja, sagrieza kājām gaisā un galu galā lika staigāt pa tiesu gaiteņiem. Atbildētājas lomā, jāpiebilst, cenšoties sevi padarīt par lielāko cietušo, nonāca 1955. gadā dzimusi spēcīgas miesas būves sieviete Gunta.
Policijas atskaitē par šo notikumu, kā ierasts, vēsta vien sausa informācija: 2007. gada 11. augustā ap pulksten astoņiem Valgundes novada Vītoliņos – kaimiņu konflikts. Cietusi 1927. gadā dzimusi sieviete. Taču aiz tā slēpjas notikums, kas sirmgalvei mierīgu vecumdienu vietā sagādājis daudzas gan fizisku, gan garīgu ciešanu pilnas negulētas naktis un murgus, kuros notikušais atgriežas atkal un atkal.
Pat skatīties vairs nevar
No lietas materiāliem
“Ap pulksten 8 izgāju daudzdzīvokļu mājas pagalmā, lai pabarotu kaķus. Pēc tam, kad pie šķūnīša biju nolikusi barību, devos atpakaļ uz savu māju un pamanīju cilvēku bariņu, kas lietoja alkoholu. Starp viņiem bija arī Gunta. Es izdzirdēju viņas kliedzienu: “Ko lūri!” Pēc neliela apjukuma atbildēju, ka savā pagalmā man neviens nevar aizliegt skatīties, kur vēlos. Pēc tam Gunta sāka mani lamāt skaļi un neķītri, lietojot necenzētus vārdus, arī sakot: “Es tevi nositīšu!””
Tā sākās konflikts, kura sekas bija gana bēdīgas – Aleksandra vairākus mēnešus ārstēja zilumus un sasitumus. Bet viss jāsāk pēc kārtas.
Pēc iepriekš aprakstītās scēnas pagalmā Aleksandra devās mājās, pēc pārdzīvotā iedzēra sirds zāles un atgūlās gultā – lamas jau tā neveselai sirdij par labu nebija nākušas.
Pēc brīža piezvanīja apakšējā stāva kaimiņiene Rozālija un uzaicināja nonākt pēc tulpju sīpoliem, kam Aleksandra arī piekrita.
Atliek tikai tiesa
Nokāpusi stāvu zemāk, Aleksandra ieraudzīja, ka strauji tuvojas Gunta, kas viņu iegrūda Rozālijas dzīvoklī un sāka it kā mīļojot spiest tā saimnieci. “Rozālija nesen bija pārcietusi insultu, tāpēc teicu Guntai, lai izturas uzmanīgāk,” atceras Aleksandra. Taču tas, izrādās, Guntai nepatika un viņa uzbruka aizrādītājai. Sāka sist ar dūrēm pa seju, galvu, krūtīm un rokām. Sirmgalve nokrita uz grīdas, taču sitēja nerimās, bet, sakot, ka nositīs, spārdīja cienījamā vecuma sievieti kājām, līdz viņa zaudēja samaņu.
Kad notikuma vietā ieradās Aleksandras izsauktā policija, skats nebija tas jaukākais – sirmgalves seja un ķermenis bija klāti lieliem zilumiem, viņu mocīja arī spēcīgas sāpes. Slimnīcā konstatēja, ka kauli, par laimi, nav lauzti, taču asinsizplūdumi galvā, uz krūtīm un rokām bija plaši. Diemžēl pēc medicīniskā formulējuma šādus miesas bojājumus klasificē kā vieglus, līdz ar to kriminālprocess par notikušo tika izbeigts, atstājot cietušajai vienīgi iespēju vērsties tiesā ar privāto apsūdzību, ko Aleksandra arī izmantoja. Viņa lūdza sodīt Guntu par miesas bojājumu nodarīšanu, turklāt piedzīt materiālo kompensāciju par ārstniecības izdevumiem un morālo kaitējumu.
Iesniedz pretprasību
Tiesas process cietušajai sirmgalvei sagādāja nepatīkamu pārsteigumu – Gunta iesniedza pretprasību par to, ka Aleksandra viņai nodarījusi miesas bojājumus – traumējusi celi, saskrāpējusi seju, atstājot uz tās rētas.
Jāsaka godīgi, tiesa pārvērtās par savdabīgu balagānu, kurā Gunta mētājās ar apvainojumiem sirmgalves virzienā, izpelnoties pat dažu labu skarbu tiesneses vārdu. Abas puses tika aicinātas uz mierizlīgumu, taču vienoties neizdevās – Gunta nevēlējās maksāt Aleksandrai ārstēšanās izdevumus.
Visbeidzot tiesa lēma tā – Guntu atzīt par vainīgu miesas bojājumu nodarīšanā Aleksandrai un piespriest 200 stundu piespiedu darba, kā arī uzlikt par pienākumu samaksāt cietušajai ārstēšanās izdevumus nedaudz vairāk kā 500 latu apmērā. Morālā kompensācija gan tika noraidīta.
Tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, taču Aleksandras meitas “Ziņām” atzina, ka ir gandarījums – vainīgā nepaliks nesodīta. “Cilvēkiem nevajadzētu baidīties iet uz tiesu, jo nemaz neesam tik neaizsargāti, kā brīžam šķiet,” viņa piebilda.
***
Privātā apsūdzība
Privātās apsūdzības lietas ierosināšanai nepieciešama cietušā vai nepilngadīga cietušā likumiskā pārstāvja sūdzība. Personīgās apsūdzības lietas ir noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Latvijas Krimināllikuma 130., 156., 157., 158. pantā. Šajās lietās pirmstiesas izmeklēšana nenotiek. Apsūdzību uztur cietušais vai nepilngadīgā cietušā likumiskais pārstāvis.
