Ūdenspīpe ir tradicionāla ierīce smēķēšanai Vidējos Austrumos un Āzijā, tomēr šis smēķēšanas veids kļuvis populārs arī citās valstīs, tostarp Latvijā.
Ūdenspīpe ir tradicionāla ierīce smēķēšanai Vidējos Austrumos un Āzijā, tomēr šis smēķēšanas veids kļuvis populārs arī citās valstīs, tostarp Latvijā. Ūdenspīpes cienītāji vecuma ziņā kļūst arvien jaunāki, un mammas un tēti ir nobažījušies, kā šis smēķēšanas veids ietekmē viņu bērnu veselību. “Kas ir ūdenspīpe un vai tās smēķēšana var izraisīt atkarību?” “Ziņām” jautā kāda kundze, kuras dēls pusaudzis aizrāvies ar šo izklaidi.
Pīpes korpuss ir stikla trauks, kas sastāv no diviem nodalījumiem. Vienā iepilda speciāli ūdenspīpēm paredzētu tabaku, kas tiek sadedzināta ar ogli, kas aizkurta virs folijas, otrā – ūdeni. Dūmi tiek filtrēti caur ūdeni, tādējādi topot krietni atvēsināti. Iemuši korpusam tiek pievienoti ar caurulītēm, turklāt dažas ūdenspīpes aprīkotas ar vairākiem iemušiem, lai tās saviesīgos pasākumos varētu kūpināt vairāki cilvēki vienlaicīgi.
Daudzi jaunieši ūdenspīpes smēķēšanu uzskata par veselībai mazāk kaitīgu, turklāt pārliecināti, ka arī atkarība veidojas ievērojami retāk. Jelgavas Narkoloģiskās slimnīcas narkoloģe Lilita Caune atzīst, ka ūdenspīpes smēķēšana ir salīdzinoši maz izzināta, taču ļoti aktuāla problēma, bet jau veiktie pētījumi ļauj spriest par veselības kaitējuma riskiem. Tie līdzīgi cigarešu smēķēšanas nodarītajam ļaunumam.
Šķietami nevainīgais ieradums
Rīgas Atkarības profilakses centra mājas lapā minēts, ka tabaka sadeg 900 – 1100 grādu lielā temperatūrā, kas izraisa īpašas reakcijas, un tādējādi tabaka pārvēršas ļoti kaitīgās ķīmiskās vielās. Dūmi satur oglekļa oksīdu un dioksīdu, ūdeņradi, amonjaku, izoprēnu, acetaldegīdu, nitrobenzolu, acetonu, sēra ūdeņradi, zilskābi un citas vielas. Līdztekus tām – darvu, oglekļa oksīdu, formaldehīdu, kā arī metālus, piemēram, silīciju, kalciju, arsēnu, titānu, stronciju, poloniju un citus kā arī radioaktīvās vielas, piemēram, poloniju, svinu, bismutu. Viens ieelpotais dūms vairāk nekā piecas minūtes ir brīvo radikāļu avots. Šņaucot, košļājot tabaku, smēķējot pīpi vai cigāru, dūmi ar nikotīnu caur plaušām nokļūst asinīs un savienojas ar olbaltumvielām. Maksimālā nikotīna koncentrācija asinīs tiek sasniegta 2 – 10 minūšu laikā, un kopumā tabakas dūmi satur vairāk nekā 4000 ķīmisku savienojumu, no kuriem 40 izraisa vēzi, bet 12 uzskatāmi par kancerogēnām vielām.
Rada arī psiholoģisku atkarību
Narkologi atzīst – vienalga, kā smēķēta, tabaka ir kaitīga gan smēķētājiem, gan apkārtējiem, jo gan cigarešu, gan ūdenspīpes smēķēšana ne tikai rada atkarību no nikotīna, bet arī psiholoģisku atkarību.
Portāla www.narcomania.lv konsultante Tatjana Justa atklāj, ka smēķēšana nav tikai vielas lietošanas veids, tas pirmām kārtām ir process, kas cilvēku dažreiz spēj ietekmēt spēcīgāk par smēķējamo vielu. Arī ūdenspīpes smēķēšana ir process, kuru cilvēki apzināti izmanto, lai iederētos kompānijā, neformāli kontaktētos un radītu kopīguma izjūtu. Tādējādi veidojas psiholoģiskā atkarība, jo smēķēšanas process cilvēkam it kā sniedz iespēju nomierināties, atpūsties, relaksēties. Turklāt ūdenspīpju tabaka bieži tiek aromatizēta un saldināta, padarot to ļoti pievilcīgu. Dūmu saldā smarža un garša bieži ir iemesls, kāpēc daži cilvēki, kas citādi nelieto tabaku, sāk smēķēt ūdenspīpi.
Kaitīgāka par cigaretēm?
T.Justa norāda – tiek uzskatīts, ka ūdenspīpes smēķēšana izraisa tādas pašas akūtas izmaiņas plaušu funkcijās kā parastās cigaretes un to aizstāšana ar ūdenspīpi nebūt nemazina ar smēķēšanu saistītos draudus veselībai. “Stundu ilgā ūdenspīpes lietošanas reizē cilvēks parasti ieelpo 100 – 200 reižu lielāku dūmu tilpumu, nekā izsmēķējot vienu cigareti, turklāt pat pēc iziešanas caur ūdeni ūdenspīpes tabakas dūmi satur daudz indīgo vielu, tostarp tvana gāzi, smagos metālus un vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus,” portālā www.bezcigaretes.lv norāda Veselības veicināšanas valsts aģentūras speciālists Dr.Jānis Caunītis.
Īpaši kaitīga cilvēka veselībai ir ūdenspīpē lietotā ogle, kas domāta, lai sadedzinātu tabaku. Ogle, kas lēni deg ūdenspīpē, veido papildu tvana gāzes devu, kas aizņem skābekļa vietu asinīs esošajā hemoglobīnā un tādējādi smēķētājam rada elpas trūkumu un sirds klauves.
T.Justa piebilst, ka dūmi, izejot caur ūdeni, zaudē niecīgu nikotīna devu. “Pētījumos par ūdenspīpi pieradīts, ka cotinīna (nikotīna metabolīts, kas cilvēka organismā veidojas no nikotīna) koncentrācija asinīs ūdenspīpes smēķētājiem ir lielāka nekā tiem, kas smēķē cigaretes,” atklāj speciāliste, norādot – ūdenspīpi smēķēt ir pat kaitīgāk, jo tabakas deva ūdenspīpē ir lielāka nekā vienā cigaretē, arī smēķēšanas laiks ilgāks. Tātad smēķēt ūdenspīpi ir aptuveni tāpat kā izsmēķēt vairākas cigaretes pēc kārtas.
Dr.J.Caunītis norāda, ka īpaši kaitīgi ūdenspīpes radītie dūmi ir grūtniecēm un auglim, turklāt jebkuram cilvēkam pasīvā smēķēšana no ūdenspīpes ir tādu dūmu sajaukuma ieelpošana, kas sastāv no tabakas dūmiem un ogles degšanas rezultātā radītām indīgām vielām, tāpēc arī nesmēķētājiem rada nopietnu risku.
Turklāt jāņem vērā, ka viena iemuša lietošana, vairākiem cilvēkiem smēķējot vienu ūdenspīpi, rada nopietnu risku inficēties ar tuberkulozi, hepatītu un citām transmisīvām slimībām.
