«Lieliska pieredze, iespēja ievērojami uzlabot angļu valodas zināšanas un komunicēt ar citu valstu pārstāvjiem,» tā savos iespaidos dalās pilotprojekta «Baltic Sea Network» dalībniece LLU studente Signe Pomazanova.
“Lieliska pieredze, iespēja ievērojami uzlabot angļu valodas zināšanas un komunicēt ar citu valstu pārstāvjiem,” tā savos iespaidos dalās pilotprojekta “Baltic Sea Network” dalībniece LLU studente Signe Pomazanova. Viņa kopā ar vēl 40 dažādu valstu studentiem piedalījās programmā “Starpkultūru menedžmenta kompetenču pilnveide Baltijas jūras reģionā”, kas aprīlī norisinājās Jelgavā.
Divas nedēļas 40 Latvijas, Vācijas, Somijas, Krievijas, Igaunijas un Lietuvas augstskolu studenti Jelgavā apguva Baltijas jūras valstu augstskolu sadarbības programmu un starpkultūru komunikāciju. Teorētiskās zināšanas studenti apguva lekcijās, ko lasīja gan LLU, gan ārvalstu pasniedzēji, bet pēc tam tās izmantoja praksē, pētot starptautiskās kompānijas Latvijā, izzinot to vēsturi, organizācijas kultūru, komunicējot ar biznesa pārstāvjiem un organizāciju darbiniekiem. Jaunieši tika sadalīti astoņās darba grupās – vismaz viens dalībnieks no katras valsts – un veica pētījumu, ko prezentēja pārējām grupām un komisijai.
“Tā ir lieliska iespēja gūt pieredzi, kopīgi domāt un strādāt. Tādēļ fakultāte labprāt iesaistījās šajā pilotprojektā un uzņēma pārējos dalībniekus. Jau nākamgad mūsu studenti dosies līdzīgā pieredzes apmaiņā uz Igauniju. Tam finansiālo atbalstu solījusi arī ES, un ļoti ceru, ka tuvākajā nākotnē pilotprojekts kļūs par oficiālu praksi un studiju papildinājumu mūsu fakultātē ārējos sakarus studējošiem jauniešiem,” teic LLU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ābele.
Lai programma varētu sekmīgi darboties, daudz pūļu ieguldījuši LLU SZF studenti Rihards Briģis un Ieva Grīsle. Atbalstu viņiem snieguši SZF dekāns asociētais profesors Jānis Ābele, prodekāne Inga Svarinska, asociētā profesore Larisa Maļinovska.
“Jelgava ir ideāla vieta, kur notikt šādiem projektiem. Te ir daudz studentu, interesanta sabiedriskā dzīve, te ir vietas, kur aiziet, ko redzēt, arī Rīga tuvu. Vienīgā problēma varbūt ir angļu valoda, īpaši cilvēki gados to nesaprot,” “Ziņām” stāsta Juha Turunens no Somijas, kas, piedaloties šajā projektā, papildinās savu bakalaura darbu par intensīvo projektu organizēšanu ārvalstīs. Viņa kolēģis Marku Aho piebilst, ka Latvijā pārsteigusi lielā birokrātija. “Vajag dokumentu dokumentam, ar kuru varētu dabūt vajadzīgo dokumentu,” jokojot smej Marku. Viņš stāsta, ka Somijā izglītība jauniešiem ir bez maksas, arī privātajās augstskolās, turklāt valdība katru mēnesi studentiem maksā 405 eiro tā saucamos sociālās garantijas līdzekļus. Investīcijas jauniešu izglītībā Somijā iegulda lielās kompānijas, piemēram, “Nokia”, kas ir viens no izglītības sponsoriem, pretī saņemot studentu veiktos pētījumus par savu kompāniju un jaunas idejas, kā uzlabot darbu.
Šāds projekts LLU tiek realizēts pirmo reizi. Ja apmaiņas programmas nākotnē kļūs regulāras, LLU plāno veidot ES studiju programmu maģistrantūras studentiem, kur arī varētu tikt izmantota ārvalstu prakse.
