Jelgavas un rajona palieņu pļavas ir dabas bagātība, kas bez pienācīgas apsaimniekošanas pamazām var izzust. Lai tas nenotiktu, šīs pļavas jāatjauno, izcērtot krūmus un atsākot tās appļaut.
Jelgavas un rajona palieņu pļavas ir dabas bagātība, kas bez pienācīgas apsaimniekošanas pamazām var izzust. Lai tas nenotiktu, šīs pļavas jāatjauno, izcērtot krūmus un atsākot tās appļaut. Finansējums šiem darbiem piesaistīts no ES programmas “LIFE – Daba” un Latvijas Dabas fonda (LDF) īstenotā projekta “Palieņu pļavu atjaunošana” ietvaros.
“Ziņas” jau informēja, ka dabas liegumi – Lielupes palieņu pļavas Jelgavā, Svētes upes paliene un Kalnciema pļavas – iekļautas Latvijas palieņu pļavu atjaunošanas un ES prioritāro augu un dzīvnieku sugu un biotopu saglabāšanas projektā. Pagājušajā nedēļā LDF eksperti iepazīstināja interesentus ar projekta gaitu un to, kādas ir iespējas pļavu īpašniekiem saņemt naudu dabas aizsargāšanas pasākumu izpildei.
Projekts sākās 2004. gada oktobrī un ilgs līdz 2008. gada jūnijam. Līdz tam būtu jāatjauno palieņu pļavu sākotnējais izskats – jāizcērt saaugušie krūmi, kā arī tās regulāri jāatsāk appļaut. Valstī par īpaši aizsargājamām pļavu teritorijām tiek uzskatītas piecpadsmit ar kopējo platību vairāk nekā 2400 hektāru. Tas nozīmē, ka šo zemju īpašnieki jau tagad var pieteikties maksājumu saņemšanai palieņu pļavu sakārtošanai to sākotnējā izskatā. Kā “Ziņām” atzīst projekta sabiedrisko attiecību speciālists Andris Klepers, līdz šim mūsu pusē īpašnieki lielu atsaucību, piesakoties šiem maksājumiem, nav izrādījuši. Pērn par ES naudu pieteikušies atjaunot vien nieka 14 hektāru pļavu.
Speciālisti atzinuši, ka palieņu pļavas ar īpašo augu un dzīvnieku sugu bagātību izveidojušās cilvēku saimnieciskās darbības rezultātā. Tas gadsimtu gaitā ļāvis tajās rasties šādām vietām raksturīgam biotopam, kurā aug tikai tur atrodami augi un mīt citur ievērojami mazāk sastopami dzīvnieki un putni. Tieši mūsu puses palieņu pļavās ir viena no lielākajām griežu populācijām Latvijā. Turklāt valsts var lepoties ar šīs putnu sugas īpatņu lielāko skaitu Eiropā. Līdz ar saimnieciskās aktivitātes samazināšanos palieņu pļavas pēdējās desmitgadēs pamazām sākušas aizaugt ar krūmājiem, tāpēc, lai atjaunotu sākotnējo biotopu, tās kā īpaši vērtīgas ES dabas bagātības nesen iekļautas īpaši aizsargājamo teritoriju sarakstā un to aizsardzībai piešķirts papildu finansējums.
Tā kā Lielupes palieņu pļavas atzītas kā bioloģiski vērtīgi zālāji (tāda priekšrocība iespējama nedaudz mazāk kā vienam procentam Latvijas teritorijas), paredzēts, ka līdzekļus zemju īpašnieki varēs saņemt atbalsta pasākumiem bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Visi pasākumi iedalīti vairākās apakšgrupās. Piemēram, agrovides apakšpasākuma mērķis ir uzturēt un aizsargāt sugām bagātākās zālāju ekoloģiskās sistēmas, tādējādi sekmējot videi draudzīgas metodes lauksaimnieciskajā darbībā un vides aizsardzības prasībām atbilstošu saudzējošo saimniecisko darbību dabisko zālāju platībās. Atbalstam šiem darbiem var pieteikties to zemju īpašnieki, kas apsaimnieko pļavas vai ganības, kuras LDF noteicis kā bioloģiski vērtīgos zālājus.
Atbalstam var pieteikties arī tad, ja īpašnieks apņemas pieteiktajā platībā saimniekot ekstensīvi – ganīt vai pļaut zāli tikai pēc jūlija vidus. Tas nepieciešams, lai netraucētu ligzdojošām putnu sugām izvest savus mazuļus.
Pretendējot uz lauku attīstības plāna “Agrovide” pasākumiem, īpašniekam jāapņemas pieteiktajā platībā un vietā saimniekot, to nesamazinot un nemainot atrašanās vietu, kā arī uzturēt atbalstam pieteiktos dzīvniekus vismaz piecus gadus. Iespējamais finansējuma apmērs šajā gadījumā būs 130 eiro par hektāru.
Pieejami arī atbalsti, saglabājot apvidus ar zināmiem ierobežojumiem saimnieciskajā darbībā (AIVAN). Tie ir apvidi, kuros ir īpaši ierobežojumi saimnieciskajai darbībai lauku vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Pašlaik Latvijā tiek klasificētas visas teritorijas, kurās lauksaimniecisko darbību ierobežo nacionālā likumdošana par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un kuras jau iekļautas “NATURA 2000” sevišķi aizsargājamo teritoriju sarakstā. (Jelgavā tās ir minētās palieņu pļavas.)
AIVAN programmas mērķis ir uzturēt tradicionālās Latvijas lauku vides ainavisko kvalitāti un sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecisko darbību, kurā tiktu izmantotas videi draudzīgas metodes. Piemēram, šajās teritorijās nelietot minerālmēslus un ķimikālijas augsnes ielabošanai.
Jāņem vērā, ka uz AIVAN atbalstu var pieteikt tikai teritorijas, kas ieguvušas “NATURA 2000” statusu, un tur jānodrošina atbilstoša zālāju apsaimniekošana. Pieejamais atbalsta apmērs ir 28 eiro par hektāru gadā.
Interesenti, kam pieejams internets, ar piedāvātajām iespējām palieņu pļavu apsaimniekošanā var iepazīties lauku atbalsta dienesta mājas lapā: www.lad.gov.lv. Būtu arī jāņem vērā, ka pieteikties šogad vēl var tikai līdz 15. maijam.
