Kāds izskatījās valnis, ko 1916. gada Ziemassvētku kaujās nakts uzbrukumā bez artilērijas atbalsta ieņēma latviešu strēlnieki?
Kāds izskatījās valnis, ko 1916. gada Ziemassvētku kaujās nakts uzbrukumā bez artilērijas atbalsta ieņēma latviešu strēlnieki? To tagad var apskatīt pirmdien atklātajā Latvijas Kara muzeja filiāles Ziemassvētku kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijā Valgundes pagastā pie Mangaļiem.
Atjaunotais vācu nocietinājumu fragments ir nepilnus simts metrus garš. Kara laikā vaļņa garums bija ap trīsdesmit kilometru – tas stiepās no Babītes ezera līdz Olainei. Vaļņa priekšā ir sešus metrus plats grāvis, kas bija pildījies ar Tīreļpurva rāvas ūdeni. Tālāk strēlniekiem vajadzēja pārvarēt trīs un vietām pat piecus metrus augsto no zemes un guļbaļķiem izbūvēto vaļņa sienu. Interesenta ir atjaunotā vācu zemnīca, kas bija domāta apmēram piecu karavīru posteņa dzīvošanai. Fronte tur stāvēja no 1915. gada oktobra līdz 1917. gada septembrim.
Kara muzeja vadītāja Aija Fleija “Ziņām” teica, ka jaunatklātā brīvdabas ekspozīcija ir unikāla. Tai līdzīgu viņa savā muzejnieces pieredzē nav redzējusi. Ziemassvētku kauju piemiņas parka veidošanas sācējs Voldemārs Birznieks piebilda, ka jūtas gandarīts par muzeja īstenoto ieceri. Brīvdabas ekspozīciju atklāja aizsardzības ministrs Atis Slakteris, kas šoreiz nevis pārgrieza lenti, bet gan pārknieba simbolisku dzeloņdrāti. Kā ziņām teica muzeja filiāles vadītājs Dagnis Dedumietis, jauno brīvdabas ekspozīciju var apskatīt jebkurš interesents. Ja ir vēlēšanās Ziemassvētku kauju piemiņas parku aplūkot kopā ar gidu, jāvēršas Latvijas Kara muzejā. Klātesošie runāja arī par tikšanos latviešu strēlnieku varonīgo cīņu 90 gadu jubilejas atcerē, kas šogad janvārī notiks gan Valgundes pagasta informācijas izglītības un sporta centrā “Avoti”, gan Ložmetējkalnā.
