Zemgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu paredzēts realizēt divos gados – līdz 2008. gada 7. novembrim.
Zemgales sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu paredzēts realizēt divos gados – līdz 2008. gada 7. novembrim. Līdz ar to jelgavnieki un rajona iedzīvotāji varēs sākt atkritumu šķirošanu. Kā projekts ietekmēs atkritumu tarifu, ne pašvaldības pārstāvji, ne projekta īstenotāji neņemas prognozēt.
Lai projektu realizētu, tiks izsludināti trīs iepirkumu konkursi. Līdz šim noslēgušies divi. Projektēšanas un būvniecības darbi jāpabeidz divos gados. Projekta uzraudzība turpināsies vēl trīs mēnešus pēc tā noslēguma, lai, konstatējot kādus defektus, norādītu uz to novēršanu, kā arī veiktu auditus, uzrakstītu ziņojumus. Latvijā vēl trīs reģionos – Piejūras, Vidusdaugavas un Viduskurzemes – nav pabeigtas iepirkuma procedūras un sākts ieviest atkritumu apsaimniekošanas sistēmu.
Izmaksas tuvosies astoņiem miljoniem
Novembra sākumā Vides ministrija parakstīja līgumu ar SIA “Geo Cosultants” un SIA “Konsorts” par reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekta būvdarbu uzraudzību. Tā kopējās izmaksas bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir 338 800 eiro. Savukārt Jelgavas un Bauskas pašvaldību aģentūra “Zemgales EKO” parakstīja līgumu ar būvuzņēmēju konsorciju “KBKF” par sadzīves atkritumu poligona projektēšanu, būvniecību, atkritumu izgāztuvju rekultivāciju un inženiertehnisko uzraudzību. Tā izmaksas bez PVN ir 8 086 155 eiro. Latos abu līgumu kopējā summa tuvojas sešiem miljoniem.
Nākamajos trīs mēnešos tiks izsludināts aprīkojuma piegādes konkurss. Tā laikā noskaidrosies buldozera un atkritumu savākšanas konteineru piegādātājs, preses konferencē informēja aģentūras “Zemgales EKO” vadītāja Iveta Štāla. Viņa pagaidām atturas nosaukt kopējās izmaksas. Pieskaitot 18 procentu PVN, pēc vispārējām aplēsēm, tās tuvosies vai pat pārsniegs astoņus miljonus latu.
ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektam veido 80 procentu. Pārējo daļu sedz Jelgavas (72 procentus) un Bauskas (28 procentus) pašvaldības.
Laukos veidos dalītās vākšanas punktus
Tā kā aģentūru “Zemgales EKO” izveidoja tikai Jelgavas un Bauskas pilsētu pašvaldības, mūsu rajona Padome pēc līgumu slēgšanas atzinusi, ka pagastiem nav īstas skaidrības par projekta ieguvumiem un augot satraukums par ES prasību ieviešanu savās teritorijās. Šinī nolūkā rajona Padome nosūtījusi vēstuli Pašvaldību savienībai.
Uz jautājumu, kā īsti būs ar pagastiem, I.Štāla atgādina, ka projekts ir reģionāls, lai gan to līdzfinansēt uzņēmušās Jelgavas un Bauskas domes.
Pagasti projektā tiek iesaistīti, piedāvājot tiem savā teritorijā uz pašvaldības zemes izvietot dalīto atkritumu savākšanas punktus un ar finansējumu iesaistīties to izveidē. “Apbraukātas visas pašvaldības, rajona pagasti ir ar mieru piedalīties projektā, izsūtījuši vēstules, norādot vietas, kur varētu izvietot dalīto atkritumu savākšanas punktus.”
Proporcionāli ieguldītajam finansējumam Jelgavā varētu izveidot ap simts atkritumu šķirošanas punktu un tikpat daudz – Jelgavas rajonā. Pārējā daļa paliek Bauskas un tās rajona pašvaldību ziņā. Tiesa, projekta uzraugu pievienotajā informācijā norādīts, ka atkritumu šķirošanas punkti būs arī Dobeles rajonā. I.Štāla pauž, ka to izvietojums pašlaik svārstās, jo tiem jāatrodas uz pašvaldību zemes. “Pagasti atsūtījuši pieteikumus vairāku punktu izveidei, dažus nāksies atteikt. Kopējais punktu skaits nemainīsies, bet izvietojums vēl var mainīties.”
Nepauž, kā projekts ietekmēs tarifu
Zinot, ka miljonu projekti jelgavniekiem dārgi maksā (gandrīz pirms desmit gadiem pabeigto siltumtīklu renovāciju no pilsētas budžeta turpinās atmaksāt vēl vairāk nekā 15 gadu; ūdensapgādes modernizācijas pirmās kārtas projekta laikā pakalpojums patērētājiem sadārdzinājies reizes četras), “Ziņas” jautāja, kā varētu būt ar atkritumu apsaimniekošanas tarifiem pēc projekta realizācijas. I.Štāla atzina, ka pašlaik to nevar pateikt, iespējams, pakalpojums sadārdzināsies, tomēr aģentūrai interesē, lai tas nebūtu pārāk liels, citādi iedzīvotāji atkritumus nešķiros.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis (viņu pašvaldība apstiprinājusi arī par aģentūras “Zemgales EKO” padomes priekšsēdētāju) norāda, ka “Jelgavas ūdens” tarifus nosaka regulators, nevis Dome. Tas jāņem vērā. Atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu noteikti sadārdzināšot arī kopējā inflācija.
SIA “Geo Consultant” un “Konsorts” pārstāvis un uzraudzības projekta vadītāja vietnieks Jānis Ābeltiņš norāda, ka tāpēc jau projekta laikā tiks izbūvēti dalītās atkritumu šķirošanas punkti, kur iedzīvotājiem būs iespēja vispirms sašķirot atkritumus un ievietot attiecīgajos konteineros. Atkritumu savācējs tos savāks par krietni zemāku, iespējams, subsidētu summu, nogādās lielajā šķirošanas laukumā, pāršķiros un realizēs otrreizējai pārstrādei. Šķirošanas laukumā Ganību ielā lielgabarīta atkritumus (sadzīves tehniku, mēbeles u.tml.) varēs nodot par velti. “Šo laukumu bija nepieciešams pārcelt uz pilsētu, lai cilvēkiem nebūtu jābrauc uz poligona teritoriju Brakšķos, kas nozīmētu papildu izmaksas.” J.Ābeltiņš arī piebilst, ka Latvijas iedzīvotāji par atkritumu apsaimniekošanu maksā 10 – 20 reižu mazāk nekā vecajās ES valstīs. Projekta īstenotājiem gan jāņem vērā arī šejienes cilvēku ienākumu līmenis.
Vai paplašināsies Līvbērzes virzienā?
Pirms dažiem gadiem tika runāts, ka Jelgava ieinteresēta paplašināt robežas Ozolnieku virzienā. Novada pašvaldības “mugurkaula” dēļ tas nebūtu vienkārši. Dzirdēts, ka Svētes pagasta vadība nav iebildusi pret pilsētas robežu paplašināšanu. Bet šā ieilgušā projekta laikā parādījusies informācija, ka Jelgava savas robežas ieinteresēta paplašināt arī Līvbērzes virzienā, kur atrodas līdzšinējais un būs jaunais atkritumu poligons. Iespējams, interese saistīta arī ar apbūves lieguma tiesību noņemšanas iespējām polderu teritorijās. Līvbērzes pagasta “mugurkauls” līdzšinējā pagasta priekšsēdētāja Nellija Empele augustā pēc daļas deputātu pieprasījuma amatu atstāja.
A.Rublis uz aicinājumu izteikt vērtējumu sākotnēji pauž, ka Līvbērzes pagasta Brakšķos izveidots līdzšinējais poligons un loģiski, ka tam jāpaplašinās šajā virzienā. Citu variantu meklēšana sarežģītu īpašumtiesību sakārtošanu un projekta ieviešanai nebūtu labākais un ātrākais risinājums. “Ziņas” atgādināja, ka jautājums bija par Jelgavas paplašināšanās iespējām, par šādu pilsētas interesi dzirdēts vairāku ministriju gaiteņos. A.Rublis teic, ka viņš par to nav dzirdējis. Kas ministrijās figurējot, tas figurējot. “Pašlaik situācija ir tāda, kāda ir, un tas lietas būtību nemaina.”
Konkurence kalpotu patērētāju interesēm
Līdzšinējās norises liecina, ka pašvaldības un SIA “Kulk” izveidotā kopfirma “Jelgavas komunālie pakalpojumi” projekta gaitā un pēc tā varētu nostiprināt savu monopolstāvokli atkritumu apsaimniekošanā, kas ir garantēts un rentabls bizness. Privāto daudzdzīvokļu māju apsaimniekotāji un daži citi pauduši neapmierinātību ar tā pakalpojumiem un izcenojumiem, norādot, ka patērētājiem būtu izdevīga konkurence un citu pakalpojumu sniedzēju ienākšana. Kāda šinī jomā ir pašvaldības nostāja?
A.Rublis neuzskata, ka “Jelgavas komunālie pakalpojumi” būtu monopolstāvoklī, jo tas ir uzņēmums, kurā piedalās gan Jelgavas Dome ar 51 procentu kapitāldaļu, gan SIA “Kulk” ar 49 procentiem. Tas vērtējams kā pozitīvs piemērs, kur pašvaldība, iesaistoties šādā projektā, varētu kontrolēt situāciju. Līdz ar to tas nav monopols. Gluži otrādi, pašvaldībai ir iespēja ietekmēt gan cenu, gan pakalpojuma kvalitāti.
Kā tomēr būtu, ja uzrastos kāds konkurents, kas patērētājiem piedāvātu lētākus un labākus pakalpojumus? A.Rublis norāda, ka “Jelgavas komunālo pakalpojumu uzņēmums” izveidots, lai varētu realizēt projektu. “Grūti iedomāties situāciju, ka Jelgavā atkritumu apsaimniekošanā būtu vairāki uzņēmēji. Kā mēs varētu organizēt šo darbu? Šī nozare Jelgavā nav tik liela, lai to sadrumstalotu. Par iespēju, ka kāds cits varētu piedāvāt savus pakalpojumus, nešaubos, bet šim projektam speciāli izveidots šis uzņēmums.”
I.Štāla papildina – ja nebūtu uzņēmuma, kur pašvaldībai pieder kontrolpakete, ES projektam nepiešķirtu līdzfinansējumu 80 procentu apmērā, būtu tikai 35 procenti. Līdz ar to izmaksas – krietni lielākas.
“Ziņas” jau rakstīja par Eiropas Komisijas prasību par atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma izveidi, kur pašvaldībai piederētu vismaz 51 procents daļu. SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” pamatkapitāls noteikts 16 667 latu apmērā. Pašvaldība tajā veikusi mantisku ieguldījumu – nekustamo īpašumu Līvbērzes pagasta Brakšķos 8500 latu vērtībā –, bet SIA “Kulk” ieguldījusi 8167 latus. 2004. gada jūlija beigās pēc jaunā uzņēmuma reģistrācijas Dome ar šo firmu paredzēja uz 25 gadiem noslēgt līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu pilsētā.
Šādos apstākļos konkurentu ienākšana ir apgrūtināta. Arī ienākšanas gadījumā to darbību var padarīt nerentablu, uzliekot pārāk lielas nodevas atkritumu nodošanai Brakšķu poligonā u.tml. Tomēr pašvaldībai būtu jāņem vērā arī pakalpojumu saņēmēju intereses. Patērētājiem izdevumu posteņus ikvienā jomā iespējams samazināt, vienīgi iedarbinot konkurenci.
“Zaļā punkta” sistēmas nebūs
Informācija liecina, ka 313 dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidei paredzēti 137 720 eiro. Ņemot vērā būvniecības izmaksas un to, ka daudz kur Jelgavā atkritumu urnas pašreizējās vietās neiederas un būtu jāpārvieto, punktu izbūvei vajadzēs kapitālus ieguldījumus, līdzekļu varētu nepietikt. I.Štāla skaidro, ka minētā summa ir pašu punktu izbūves izmaksas, tajās neietilpst konteineru iegāde.
Atkritumus varēs šķirot 2008. gada rudenī. Paredzēts, ka Jelgavā un rajonā atsevišķi tiks vākts stikls, kā arī PET, kartons un papīrs. Trešā frakcija būs pārtikas un pārējie nešķirotie atkritumi. Kāpēc Jelgavā neieviesīs vispārzināmo “Zaļā punkta” tā saucamo trīs krāsu konteineru šķirošanas sistēmu, proti, zilie domāti papīram un kartonam, dzeltenie – plastmasas un metāla iepakojumam, zaļie – stiklam? I.Štāla atbild, ka pie mums papīra, plastmasas un metāla atkritumus paredzēts apvienot un izmest vienā konteinerā. Pagaidām nav zināms, kādā krāsā tie būs.
Sākotnēji projektā bija iekļauta iedzīvotāju izglītošanas sadaļa par atkritumu šķirošanu. Pašlaik šādiem mērķiem līdzekļi vairs nav paredzēti. I.Štāla skaidro, ka sabiedrības izglītošana un pievēršana atkritumu šķirošanai būs “Zemgale EKO” uzdevums. Nākamā gada beigās un 2008. gada sākumā, kad būs izbūvēti pirmie dalītās atkritumu vākšanas punkti, tā sāks organizēt attiecīgas kampaņas, sagatavos informatīvus materiālus. Aģentūra izstrādās arī atbilstošus saistošos noteikumus.
Šķirošanā sola jaunākās tehnoloģijas
Sākotnējā projekta variantā Jelgavā bija paredzēti vairāki atkritumu šķirošanas laukumi. Vēl pērn augustā SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Jānis Melbārdis “Ziņām” pauda, ka tādi atradīsies arī Salnas un P.Lejiņa ielā. Pēc pašreizējiem līgumiem sanāk, ka laukums būs tikai Ganību ielā.
I.Štāla skaidro, ka darbosies viens lielais šķirošanas laukums, kur nogādās atkritumus no vairāk nekā 300 šķirošanas punktiem. Tajā būs angārs un šķirošanas līnija. Sākotnējās ieceres bija nedaudz citas. Pašreizējais budžets neļauj visu realizēt, pārējo lielo šķirošanas laukumu izbūvei tikšot izstrādāts jauns projekts.
Runājot par šķirošanas līnijas nelabvēlīgo ietekmi, I.Štāla norāda, ka laukuma vieta apmēram zināma un tas nevar nelabvēlīgi ietekmēt vidi. Uz jautājumu, vai iedzīvotājus informēs par atkritumu šķirošanas angāra izbūvi, I.Štāla pauž, ka pēc viņas rīcībā esošās informācijas sabiedriskā apspriešana notikusi. Uz iebildi, ka tieši Ganību ielas iedzīvotāji pērn pauduši satraukumu par smakām, grauzējiem un viņu īpašumu vērtības pasliktināšanos, Domes priekšsēdētāja vietnieks un “Zemgales EKO” padomes priekšsēdētājs Aigars Rublis norāda, ka tas ir nepareizs priekšstats, jo atkritumu šķirošana notiek pēc jaunākajām tehnoloģijām.
“KBKF” pārstāvis un būvdarbu vadītājs Aleksandrs Cimermanis stāsta, ka šķirošanas laukumos noteikti nav ne smaku, ne grauzēju, jo, vienkāršoti runājot, sašķirotajā frakcijā nav pārtikas atkritumu, ir papīrs, plastmasa, metāls un stikls. “Tur nav, no kā rasties smakām.” Tā kā iedzīvotāji ne uzreiz ielāgos šķirošanas nosacījumus un nereti speciālo krāsu konteineros metīs visu, kas pagadās, pastāv risks. Projekta pārstāvis norāda, ka tas ir laika un sabiedrības audzināšanas jautājums. I.Štāla līdz šim pabijusi trīs šķirošanas laukumos, un minēto apgrūtinājumu tur neesot.
Pretrunīga informācija par apspriešanu
“Ziņas” jau pērn rakstīja par iedzīvotāju neapmierinātību ar dalīto atkritumu šķirošanas un presēšanas līnijas būvniecību kādreizējā Jelgavas elektrisko tīklu rajona apkaimē. Pašvaldības Būvvalde tam SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” izsniegusi arhitektūras plānošanas uzdevumu. Toreizējais preses sekretārs Jānis Kovaļevskis informēja, ka objekta būvniecība jāsaskaņo ar Reģionālo vides pārvaldi. Šķirošanas līnijas ierīkošanai izvirzītās prasības garantēs, ka ekspluatācijas laikā apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļi nepasliktināsies.
Uz jautājumu, vai darba gaitā paredzēta projekta sabiedriskā apspriešana, lai jelgavnieki varētu izteikt savu viedokli, J.Kovaļevskis norādīja, ka šādām būvēm Būvniecības likums neuzliek pašvaldībai par pienākumu rīkot sabiedrisko apspriešanu, tādēļ arī tādas nebūs. Proti, tā jārīko, ja celtniecība būtiski ietekmē iedzīvotāju sadzīves apstākļus. Šajā gadījumā, ievērojot vides pārvaldes prasības, viss atbilst ES normām un nepasliktinās ne apkārtējās vides situāciju, ne iedzīvotāju sadzīves apstākļus. Iepriekšējais Domes pārstāvis aģentūrā “Zemgales EKO” Jurijs Strods pērn stāstīja, ka reģionālā projekta sabiedriskā apspriešana notika pirms pusotra gada un debatēt par atsevišķām tā detaļām īstenošanas gaitā nav paredzēts.
SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi” valdes loceklis Jānis Melbārdis pieļāva, ka projekta realizācijas laikā uzlabos piebraucamo ceļu šķirošanas laukumam.
***
Projekts paredz
• Jauna atkritumu poligona būvniecību Līvbērzes pagasta Brakšķos un Bauskas rajona Codes pagasta Grantiņos;
• atkritumu šķirošanas laukuma un angāra ar šķirošanas līniju izveidi Jelgavā, Ganību ielā;
• 22 pašreizējo izgāztuvju rekultivāciju;
• 313 dalītās atkritumu vākšanas punktu izveidi abu rajonu apdzīvotajās vietās;
• dalītās atkritumu vākšanas konteineru un buldozera iegādi Bauskas rajona poligonam.
***
Būvdarbu līguma pirmās un otrās kārtas darbi un izmaksas
• Brakšķu poligona projektēšana, būvniecība un saistītie darbi – finansējums 2 497 038 eiro;
• šķirošanas laukuma izveide Jelgavā – 1 222 189 eiro;
• Bauskas rajona Grantiņu poligona projektēšana, būvniecība un saistītie darbi – 1 595710 eiro;
• Brakšķu izgāztuves projektēšana, rekultivācija un nodošana – 148 000 eiro;
• Grantiņu izgāztuves projektēšana, rekultivācija un nodošana – 148 000 eiro;
• ar projektēšanu saistītie izdevumi – 288 072 eiro;
• Brakšķu poligona pievadceļu būvniecība, administratīvās ēkas rekonstrukcija, teritorijas labiekārtošana – 575 720 eiro;
• 313 punktu atkritumu dalītai vākšanai ierīkošana – 137 720 eiro;
• angāra izbūve šķirošanas laukumā Jelgavā – 550 080 eiro;
• izgāztuvju rekultivācija – 887 451 eiro;
• kopējās būvdarbu līguma izmaksas 8 086 155 eiro.
***
Projektētāju un būvdarbu veicēju konsorcijā “KBKF” ietilpst trīs uzņēmumi
• Vadošais pārstāvis ir Igaunijas uzņēmums “Koger
