Pasaules kausa izcīņā futbolā atlikušas tikai divas spēles – sestdien, 8.jūnijā, trešās vietas likteni izšķirs Vācijas un Portugāles valstsvienības, savukārt svētdienas vakarā Berlīnē lielais fināls: Itālija – Francija.
Pasaules kausa izcīņā futbolā atlikušas tikai divas spēles – sestdien, 8.jūnijā, trešās vietas likteni izšķirs Vācijas un Portugāles valstsvienības, savukārt svētdienas vakarā Berlīnē lielais fināls: Itālija – Francija. Pirmās spēles sākums pulksten desmitos, otrās – deviņos vakarā.
Kā jau pieredzēts ne reizi vien, reti kad izšķirīgākajās visaugstākā līmeņa turnīru cīņās tiek demonstrēts arī visaizraujošākais futbols – bieži piesardzīgs pragmatisms (likmes taču ir tik augstas) neļauj pilnībā atraisīties abu komandu spēlētājiem. Šo patiesību vismaz daļēji var attiecināt arī uz pašreiz Vācijā notiekošās Pasaules kausa izcīņas pusfināliem, īpaši uz otrdienas maču, kad čempionāta saimnieki Dortmundē tikās ar Itālijas valstsvienību.
Vācija – Itālija 0:2
Spriedzes ziņā šai spēlei līdzīga vēl šajā čempionātā nebija pieredzēta. Liekas, ka pat caur TV ekrānu varēja sajust laukumā un tribīnēs valdošo sasprindzinājumu. Tas izpaudās arī uz rezultātu tablo – pēc pamata laika deviņdesmit minūtēm vēl joprojām 0:0. Nevar teikt, ka nebūtu izdevību pie abu vienību vārtiem, tomēr simtprocentīgu vārtu momentu tā arī nebija. Lai kā arī necenstos laukuma saimnieki, precīzā saspēle palīdzēja itāliešiem turēt bumbu (bumbas kontrole 57% : 43%) un diktēt sev izdevīgu spēles ritmu.
Ar papildu laika pirmajām minūtēm šķita, ka laukumā devušās pavisam citas komandas – tik daudz nerealizētu momentu pie abiem vārtiem sen nebija pieredzēts. Ofensīvu pirmie sāka itālieši, divas reizes pēc kārtas pārbaudot vāciešu vārtu stabu izturību. Tomēr spēle nepielūdzami tuvojās arī papildu laika beigu signālam, bet rezultāts nemainījās. Kad gan skatītāji, gan, ļoti iespējams, arī Vācijas futbolisti domās jau sāka gatavoties pēcspēles “pendelēm”, itālieši galu galā nodemonstrēja savu lielisko meistarību. Vispirms priekšpēdējā minūtē ar patiešām izcilu sitienu izcēlās Fabio Grosso, bet vēl pēc minūtes pēdējās vāciešu cerības sagrāva Alesandro Del Pjero. 0:2, un mājiniekiem atliek vien gatavoties sestdienas mačam par trešo vietu.
Francija – Portugāle 1:0
Otrā pusfināla spēle nepiepildīja to futbola cienītāju cerības, kam patīk pārmaiņas, – ceļazīmi uz lielo finālu izcīnīja Francijas valstsvienība, kas (tāpat kā Vācija un Itālija), jau pabijusi pasaules čempionu tronī, nevis Portugāles izlase, kam šo godu vēl nav nācies izbaudīt. Šajā mačā jau no paša sākuma ritēja daudz atraisītāka cīņa, un brīžiem kļuva patiesi žēl, ka uzvarētājs var būt tikai viens, – tik patīkami bija vērot abu komandu spēlētāju uzvaras gribu un meistarību. Likteni izšķīra Francijas izlases ilggadīgās “kājas un smadzenes” Zinedins Zidāns, 33. minūtē precīzi realizēdams vienpadsmit metru soda sitienu. Varbūt nav īpaši skaisti, ka šāda ranga mačā visu izšķir viens tiesneša svilpes signāls, taču gandarī fakts, ka izšķirošo sitienu veica tieši Z. Zidāns – cilvēks un futbolists, kurš patiešām to pelnījis. Atlikušajā laikā, par spīti abu vienību spēlētāju pūliņiem, rezultāts tā arī nemainījās.
Līdz ar to 9. jūlija vakarā Berlīnes stadiona pārpildītajā laukumā dosies divas futbola lielvalstu – Itālijas un Francijas – komandas, un lielie sporta spēļu karaļa svētki būs beigušies. Tik cienījamu pretinieku mača gala iznākumu prognozēt šķiet pagalam neiespējami.
