Sen nobružāta frāze, bet diemžēl patiesa – daudziem pensionāriem Latvijā neklājas viegli.
Sen nobružāta frāze, bet diemžēl patiesa – daudziem pensionāriem Latvijā neklājas viegli. Niecīgo pensiju radītajam slogam un nervozēšanai nāk klāt daudzas veselības problēmas. Tā varētu žēloties bezgala, bet ir seniori, kas atraduši stimulu rosīties. Svētē līdz ar citiem darbojas Janīna Semjonova un Edīte Šeļkova.
“Man nav vairs jāiet pie ģimenes ārsta, tikai akūtu saslimšanu gadījumā,” dzīvespriecīgi stāsta Edītes kundze. “Jāārstē pašam sevi,” piebalso Janīna. Abas dāmas tā atsaucas uz “Trešās paaudzes veselības universitātē” gūtajām atziņām. Jau sešus gadus Jelgavas rajona pensionārus un citus interesentus vieno sava “skola”, kuru reizi mēnesī apmeklē ap 50 cilvēku. Vairas Holanderes vadīta, tā risinās rajona Padomes zālē. Iegūtais “enerģijas lādiņš” palīdz turpināt darba un ikdienas gaitas, kā arī uzgriezt danci pašvaldības senioru deju kolektīvā.
Zivs pūst no galvas
“Trešās paaudzes veselības universitātē”, kuru apmeklē arī 12 Svētes pagasta veco ļaužu, var iegūt netradicionālajā medicīnā pamatotas zināšanas. “Tradicionālā mums bieži nav pa kabatai,” bilst pensionāres. Viņas līdz ar citiem uzklausa gan dziedniekus, gan rīkstniekus, gan astrologus, gan austrumu medicīnas speciālistus. Lektori mainās, bet pašlaik nodarbību ciklu vada dziednieku asociācijas “Akvilona” vadītājs Oskars Peipiņš.
“Tā jau notiek – skrien pa dzīvi joņiem vien, nav laika padomāt. Tagad var mierīgi apsēsties un redzēt, cik “nejaucību” dzīvē sastrādāts,” teic Janīnas kundze. Viņa līdz ar citiem mēģina “vērst lietas par labu”, mācoties domāt gaišas domas, jo nelabās atsaucoties uz dažādiem orgāniem, kā arī piekopt daudzas citas gudrības, kas viņai palīdz dzīvot vieglāk.
Edītes kundze rāda vairākas pirkstu kombinācijas, ko praktizē austrumu medicīnas piekritēji. Katrai dienai ir sava, un katrs pirksts “atbild” par kādu iekšējo orgānu. Tas Edītei palīdz darbā, jo, skolas troksnī dežurējot, ātri vien var sirds klauves dabūt. “Es salieku savus pirkstus, kādu brīdi pasēžu, un nekādas “drapes” nav vajadzīgas,” viņa atzīst. Labsajūtas “knifiņu” vēlējušās izdibināt arī kundzes kolēģes un paziņas. Edīte neatsaka.
Veselības universitātē dzirdēto var uztver dažādi – cits tic, cits ne. Arī Svētes pensionāres uzsver, ka “visu vajag uzklausīt un pašam izdomāt, – kas der vienam, neder otram”. Janīnas kundze atceras, kā sākumā mācīts gaļai, cukuram, sālim, kafijai un citiem pārtikas produktiem teikt nē, bet vēlāk nākusi apskaidrība, ka visam jābūt līdzsvarā.
Mācību gada noslēgumā studenti ar lektoriem dodas izbraukumā. Būts gan Vilcē, gan Tērvetē, Siguldā, Salacgrīvā. “Gājis lustīgi,” smej Edītes kundze. Redzēts arī Saeimas nams, un pat vākti paraksti Tērvetes Rehabilitācijas centra pastāvēšanai. Ziemassvētkus un Lieldienas kuplina koncerti.
Arī Svēte neaizmirst savus seniorus
“Kas ir sēdētāji, tie nekur nepiedalās, bet, kuri vēlas, var izmantot dažādas iespējas arī pagastā,” teic kundzes. Lai gan Svētē pašreiz ir problēmas ar telpām, kur pulcēties, teju jautājums tiks atrisināts, un aktīvie visu paaudžu ciema iedzīvotāji varēs ar plašāku vērienu īstenot savas ieceres. Arī senioru deju kolektīvs “Brūklenājs”, kurā piedalās Edītes kundze. “Nav viegli divas stundas “svīst” mēģinājumos, bet tas dod papildu lādiņu dzīvei. Kopā svinam jubilejas, pavelkam cits citu “uz zoba”, dodamies ekskursijā.”
Reizi gadā Svētes pensionāriem ir iespēja doties kādā izbraukumā, arī uz teātra izrādēm. Šiem pasākumiem pagasts senioriem izmaksā transportu. Viņiem tiek rīkoti pasākumi uz Ziemassvētkiem un Lieldienām. Ir balles, kurās spēlē “dzīvā” mūzika, tāpēc jārod iekšējs spēks, lai dzīvi varētu baudīt “ar garšu”.
***
Veselības universitātē gūtās atziņas
– Nedusmoties, lai nestreikotu žultspūslis.
– Nenervozēt – tas atsaucas uz kuņģi.
– Visa pamatā labs garastāvoklis.
– Jāārstē pašam sevi.
– Nedrīkst karstā šķidrumā likt medu, tas zaudē savas īpašības.
– Ja pretī nāk skauģis vai nejauks cilvēks, jāsakrusto rokas vai kājas vai jāparāda piga.
– Jāziedo baznīcā ieejot, nevis izejot.
– Jāsakārto maks, lai katra “šķira” būtu savā nodalījumā. Melnās monētas nevajag tajā turēt un pacelt.
– Nauda jāizdod ar labo, jāsaņem ar kreiso roku.
– Čekus nav ieteicams mest miskastē, tie jāsadedzina.
– Pēc saules rieta nedrīkst ne mazgāt, ne slaucīt gružus.
– Ēdiens jāmaisa uz kreiso pusi – tā garšīgāk.
– Piektdienās nevar vilkt melnas zeķes.
