Katrā gadu mijā vai ikviens mēdz domās atskatīties uz aizvadītajām 365 dienām un klusībā izvērtēt, kā tad nu tikusi izmantota kārtējā daļa šai saulē atvēlētā laika.
Katrā gadu mijā vai ikviens mēdz domās atskatīties uz aizvadītajām 365 dienām un klusībā izvērtēt, kā tad nu tikusi izmantota kārtējā daļa šai saulē atvēlētā laika.
Šajā gadu mijā, jāpieļauj, pārdomas varētu rasties par krietni garāku laika posmu, ne tikai vienu gadu. Kā nekā ieejam jaunā gadsimtā, jau desmit gadu esam nodzīvojuši brīvā valstī. Nemaz neizbrīnītu, ja pārsvarā domas būtu sāpīgu jautājumu formā.
Kādēļ joprojām mūsu ikdiena ir nejēdzību tik ieskauta? Kādēļ pat pēc desmit neatkarības gadiem valsts vienīgie pārticības simboli ir valdības greznie limuzīni un apšaubāmi statistikas dati, nevis stabils, pārticis vidusslānis? Kādēļ neskaitāmas ģimenes ar bērniem būs spiestas ieiet Eiropā, atrodoties uz ielas vai rakņājoties miskastēs?
Pavisam vienkārši – tādēļ, ka vairums cilvēku pirmajos neatkarības gados ir pamanījušies tik ļoti apdullināties ar brīvības auru un pieraduši pie padomiskās bezrūpības un paļāvības uz valsti, ka, «nokāpjot no koka», nav pat īsti saprotams, kā brīvībā dzīvot. Uzņēmības trūkums un pārlieku lielā pašpaļāvība ir darījusi savu, bet dzīve izrādījusies varen nežēlīga. Kas par sevi nav parūpējies pats, par to arī neviens cits atbildību nav uzņēmies. Tā ir tikai un vienīgi pašu problēma, ja laiks, ko varētu izmantot savā labā, ticis izmantots, bezjēdzīgi bļaustoties piketā vai – vēl trakāk – par vienīgo pieņemamo protesta formu izvēloties pašrocīgu nodzeršanos.
Ko gan citu kā sevi vainot, ja par savdabīgu vaļasprieku kļuvusi svešas naudas skaitīšana, tādēļ nav atlicis laika savas nopelnīšanai? Kas ir licis paša muļķības dēļ neapdomīgi iekrist dažādu afēristu izliktās lamatās?
Lai arī kā, jāatceras, ka dzīvojam unikālā, kaut arī ne vienmēr pieņemamā pārmaiņu laikā, kādu nākamajām paaudzēm, domājams, neredzēt. Un varbūt tieši nākamā desmitgade būs tā, kuras nogalē varēsim atskatīties atpakaļ un teikt – tomēr izdevās! Ja ne viss, tad gandrīz viss iecerētais.
