Nesen varēja lasīt interesantus ekonomistu veiktu aprēķinu rezultātus. Izrādās, vidusmēra ASV iedzīvotāju no bankrota šķir trīs mēnešalgas.
Nesen varēja lasīt interesantus ekonomistu veiktu aprēķinu rezultātus. Izrādās, vidusmēra ASV iedzīvotāju no bankrota šķir trīs mēnešalgas. Tas nozīmē, ka, zaudējot darbu, viņa rīcībā būs vismaz trīs mēneši, lai atrastu citu ienākumu avotu. Vēlāk gan varētu sākties nopietnas finanšu problēmas. Lai nu paliek amerikāņi. Mums viņu problēmas. Latvijas gadījumā ekonomistu aprēķini ir trīsreiz drūmāki – ja mūsu valstī parasti mirstīgie mēnesi nesaņemtu darba algu, “vakars uz ezera” būtu klāt. Vairums Latvijas cilvēku dzīvo no algas līdz algai, un viņiem nav iekrājumu. Palikuši bez ienākumiem, viņi nespētu maksāt par komunālajiem pakalpojumiem, pildīt līzingu vai kredītu finanšu saistības. Nedod Dievs, ja vēl būtu jāmeklē ārstu palīdzība. Turklāt tādu, par kuriem zināms – būs jāmaksā no paša kabatas.
Vakar Jelgavas vārds Latvijā izskanēja neba labākajā gaismā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pilsētas slimnīcas ārstu. Viņu pašlaik tur aizdomās par simts latu pieprasīšanu no pacienta par kādu operāciju. Juridiskā valodā runājot, KNAB sācis kriminālprocesu par apzināti prettiesiska labuma pieņemšanu, ko pieprasījis valsts vai pašvaldības iestādes darbinieks, kas nav arī valsts amatpersona. Vai jūs šāda informācija izbrīna? Vai jūtaties pārsteigts, ka kāds ārsts ņem pacientu “pateicības dāvanas” vai pat tās pieprasa? Ticamākais, nē. Katrs varēs arī nosaukt mediķus, pie kuriem varam doties, zinot, ka viņi šādas “pateicības” nedz gaida, nedz arī ņem.
Par Jelgavas slimnīcas ārsta ņemto vai neņemto naudu atbildi sniegs tālākā izmeklēšana. Vienīgi fakts, ka mūs neizbrīna informācija par naudas prasīšanu, un pieļaujam, ka tā varētu būt patiesība, liek aizdomāties par šo problēmu. Tā teikt, nav dūmu bez uguns. Par to jau varēja pārliecināties gadījumā ar plašāku ažiotāžu sacēlušo “zelta roku” Āra Audera likteni. Toreiz viņa dubulti – no valsts un paša pacienta makiem – ņemtā atlīdzība parādīja, ka ne viss šajā jomā ir kārtībā. Tāpat arī kāda cita Jelgavas daktera šmugulēšanās ar zāļu receptēm, izrakstot narkotiskās vielas saturošus medikamentus. Godīgi sakot, līdzīgi kā Jelgavā varētu notikt jebkurā citā vietā Latvijā.
Gados, kad viena sestā daļa pasaules cēla komunismu, bijām pieraduši, ka valsts tikai izlikās maksājam ārstiem algas. Tāpēc, ticamākais, apziņā iesēdusies doma, ka labu medicīnisko palīdzību sagaidīsim vien tad, kad ārstam tiks iedota zināma naudas summa, nekādi nepamet mūsu prātus. Arī mediķiem vienmēr licies un liekas joprojām, ka viņu darbs nav gana novērtēts. Neviens nenoliedz, ka par šo svētīgo darbu vajadzētu maksāt vairāk. Cik zināms, arī medicīnā strādājošie, aktīvi rīkojoties, panākuši, ka viņu atalgojums šogad palielināts un tas sagaidāms arī nākamajā gadā. Vien gribētos, lai tie būtu arī prasītie vismaz divi tūkstoši latu mēnesī. Jādomā, no šādas algas neatteiktos neviens, kuram pajautātu, vai viņa darbs atbilstoši novērtēts. Jācer, ka gadījumā, ja Jelgavas ārsta vaina tiks pierādīta, pārējā mediķu saime nenostāsies apvainoto pozā – sabiedrība, lūk, mūsu darbu nenovērtē, tāpēc dosimies meklēt biezāku maizes riecienu plašajā pasaulē. Un tikmēr jūs, kam kāda liga atgadījusies, dakterējiet vien sevi paši. Starp citu, kaut kas līdzīgs jau bija ar tiesnešiem. Viņu rindu attīrīšanās pazīmes jau vērojamas. Varbūt laiks pienācis arī ārstiem?
