Sabiedriskās domas atbalsts ES paplašināšanai Zviedrijā ir lielāks, nekā citās dalībvalstīs, uzskata Zviedrijas vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans.
Sabiedriskās domas atbalsts ES paplašināšanai Zviedrijā ir lielāks, nekā citās dalībvalstīs, uzskata Zviedrijas vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans.
Vēstnieka uzstāšanos vakar Lauksaimniecības universitātē ar lekciju «Latvija ceļā uz Eiropas Savienību Zviedrijas prezidentūras laikā» organizēja Eiropas kustības Latvijā Jelgavas nodaļa.
Tomass Bertelmans akcentēja trīs prioritātes, kuras Zviedrija izvirzījusi savā sešu mēnešu ilgajā prezidentūras laikā Eiropas Savienībā, – paplašināšanos, vides aizsardzību un nodarbinātību.
Vēstnieks nenoliedza, ka sarežģījumus kandidātvalstīm paplašināšanās sarunās var izraisīt ar nodarbinātību cieši saistītā sarunu sadaļa par personu brīvu pārvietošanos, kurai dažas dalībvalstis vēlas noteikt vairāku gadu pārejas periodu. Grūtākas vienošanās gaidāmas arī par lauksaimniecības sadaļu, kas sarunām tiks atvērta maijā. Vēstnieks norādīja, ka situāciju noteikti sarežģīs ar lopu slimībām saistītā krīze, bet vienlaikus šis varētu būt īstais laiks, lai sāktu nopietni pievērsties lauksaimniecības reformām pašā Eiropas Savienībā.
Novērtējot mūsu valsts progresu paplašināšanās sarunās, Tomass Bertelmans atzina, ka Latvija pelnījusi atzinību. Par Zviedrijas centienu pozitīvu rezultātu vēstnieks novērtēja faktu, ka kandidātvalstis vairs netiek dalītas grupās, līdz ar to Latvijai ir visas iespējas iekļūt paplašināšanās procesa pirmajā kārtā. Viņš arī izteica pieņēmumu, ka konkrētāk par pirmo paplašināšanās kārtu varētu tiks lemts Gēteborgas galotņu sanāksmē jūnijā.
