Liepāja ir gatava uzņemt pacientus no visas Latvijas.
Liepāja ir gatava uzņemt pacientus no visas Latvijas
Aizvakar bija paciente no Daugavpils, attālums vairs nav problēma, stāsta radioloģe Lelde Kulmane, kuru esmu notvērusi pauzē starp divām operācijām. Šai dienai ir sagatavotas četras pacientes.
Skaidrojot tautas valodā, daktere Kulmane aizsprosto asinsvadus, lai mioma – labdabīgs muskuļu veidojums dzemdē – no organisma vairs neko nesaņemtu un pārstātu eksistēt. Profesionāļi to sauc par dzemdes miomas embolizāciju. Daugavpilī arī ir angiogrāfs, bet tur šādas operācijas neveic. Iespējams operēt Rīgā, bet var arī doties uz Liepājas reģionālo slimnīcu.
Saudzīgi, bet droši
“Parasti prasa – kādas var būt komplikācijas? Nāksies izoperēt dzemdi. Bet tas ir tikai komplikāciju gadījumā. No otras puses – dzemdes izoperēšana pašlaik nereti tiek piedāvāta kā pirmā iespēja,” stāsta invazīvais radiologs Kārlis Kupčs, kurš šādas operācijas veic “stradiņos”.
Rīgā uz operāciju lielas rindas neesot, taču tam esot cits skaidrojums – ārstēšanas taktiku izvēlas ginekologs. Tā var būt novērošana, kad nedara neko, un ir gadījumi, kad mioma tiešām samazinās un pazūd. Sevišķi tas raksturīgs sievietēm pēc menopauzes, kad mainās hormonālais līmenis. Var izmantot medikamentus vai ķirurģisku ārstēšanu.
Ja ginekologs ir informēts par embolizācijas iespēju, viņš var piedāvāt pacientei saudzējošāku – arī psiholoģiskā ziņā – ārstēšanu.
Mioma, līdzīgi kā citi audzēji, ar katru gadu atrod arvien jaunākas pacientes un ir sastopama pat 20 – 30 gadu vecām sievietēm. “To neiesaka sievietēm, kuras vēl plāno dzemdēt. Embolizācijas vietā veidojas rētaudi, tie nav elastīgi, un nav zināms, kā norisināsies grūtniecība,” neslēpj L.Kulmane.
Stāvoklī ar miomu
Sensenos laikos, kad vēl nebija pieejama ultrasonogrāfija, gadījās, ka sievietei pēc 40 gadu vecuma ārstēja miomu, menstruāciju trūkumu skaidroja ar menopauzi, bet pēc “nesekmīgas ārstēšanas” piedzima veselīgs mazulis.
“Mioma var būt dažāda lieluma – no prosas graudiņa līdz iznēsātas grūtniecības lielumam,” stāsta Liepājas reģionālās slimnīcas Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Inga Vēvere.
Parasti miomas mezgli izpaužas kā sāpes mazajā iegurnī, var būt pastiprināta menstruālā asiņošana. Mioma var sagādāt sarežģījumus ar grūtniecības iestāšanos un bērna iznēsāšanu. Iespējami urinācijas traucējumi, vēdera aizcietējumi.
Miomu diagnosticē parastā vizītē pie ginekologa, taču, lai precizētu mezglu lokalizāciju un lielumu, nepieciešams veikt ultrasonoskopiju. Bieži vien ar miomu var dzīvot visu mūžu bez problēmām, taču, ja tā strauji aug, rada sāpes un asiņošanu, nepieciešama radikālāka ārstēšana.
“Ja ir asiņošana, hemoglobīnam krītoties, palielinās mazasinība. Tad ir jāizlemj, vai nu veikt operāciju, kad izlobām tikai mezglu, vai – sliktākā gadījumā – izņemam dzemdi. Tagad ir jauna iespēja – asinsvadu embolizācija. Tā ir laba alternatīva operatīvajai ārstēšanai,” uzskata ginekoloģe.
Risinājums dažās dienās
Salīdzinot ar operāciju, šī procedūra ir vieglāk panesama, raksturo
L.Kulmane. Paciente ir pie samaņas, tiek izmantota vietējā anestēzija. Griezums cirksnī ir divu milimetru garš – vēlāk tam pat netiek liktas šuves vai īpaši plāksteri. Procedūra ilgst aptuveni vienu divas stundas. Pēc tam sešas astoņas stundas pacientei jāievēro gultas režīms, pēc vienas vai divām dienām viņa var doties mājās.
Procedūru finansē valsts, tāpēc pacientei ar nosūtījumu jāmaksā tikai pacienta nodeva. Liepājas reģionālajā slimnīcā tā ir pieci lati dienā, izņemot dienu, kad pacients iestājas slimnīcā.
***
uzziņai
Visbiežāk mioma veidojas
40 – 50 gadu vecumā, lai gan to konstatē arī gados jaunākām sievietēm – ap 20 un 30 gadiem. Pēc dažādiem statistikas datiem, dzemdes mioma ir sastopama no 25 līdz 50 procentiem reproduktīvā vecuma sieviešu.
Dzemdes miomas embolizācija pirmo reizi tika veikta pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā. Procedūru veic invazīvais radiologs – īpaši apmācīts ārsts, kurš šim mērķim izmanto rentgenoskopijas iespējas.
