Tā kā «Jelgavas ūdens» rīkotājdirektors Jānis Laizāns ir atvaļinājumā, par jauno tarifa projektu stāsta uzņēmuma finanšu direktore Gunta Trumkalne.
Tā kā “Jelgavas ūdens” rīkotājdirektors Jānis Laizāns ir atvaļinājumā, par jauno tarifa projektu stāsta uzņēmuma finanšu direktore Gunta Trumkalne.
Viņa skaidro, ka pavasarī apstiprinātais tarifs no 2007. gada 1. janvāra nestāsies spēkā, jo nav izpildījies regulatora nosacījums, kas saistīts ar Dabas resursu nodokļa likuma normu piemērošanas kārtību. Kad to apstiprināja, nebija konkrēti zināms, kas noteiks Jelgavas ūdens kvalitāti un kurai pakāpei tas atbildīs.
Pavasarī uzņēmums tarifa projektā bija iekļāvis maksimālo dabas resursu nodokļa likmi. Pēc ūdens paraugu testēšanas saņemts atzinums, ka mūsu pilsētā tas atbilst otrajai kategorijai. Līdz ar to ūdenim tiks piemērota zemāka likme, nekā tā bija iekļauta pavasara tarifu projektā. Tāpēc uzņēmums vērsies regulatorā samazināt tarifu par vienu santīmu – no 36 līdz 35 santīmiem par kubikmetru. Kanalizācijas tarifa pieaugums palicis plānotais – no 43 līdz 54 santīmiem par kubikmetru. Sadārdzinājums saistīts ar pašlaik realizēto ūdensapgādes attīstības projektu, citādi paliek spēkā pārējie, pavasarī minētie tarifa palielinājuma nosacījumi. Vienīgā atšķirība ir precizētais ūdens kvalitātes aprēķins, uzsver G.Trumkalne.
Vai viens santīms nav pārāk maza starpība starp augstākās un otrās kategorijas ūdeni? Arī uzņēmums vēl oktobrī “Ziņām” paudis, ka tā kvalitātes uzlabojums gaidāms tikai 2010. gadā. Turklāt ar nosacījumu, ja projekta otrā kārta virzīsies veiksmīgāk nekā pašreizējā.
Ir Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas nosaka ūdens kvalitātes rādītāju atbilstību. Komplekso pārbaudi veica sertificēta firma “Sebris”. Tā atzina, ka mūsu ūdens atbilst otrajai kategorijai. Tādējādi uzņēmumam par tā ieguvi atbilstoši jaunajām palielinātajām Dabas resursu nodokļa likmēm būs jāmaksā divi santīmi par kubikmetru līdzšinējā santīma vietā. Pamatojoties uz to, arī ir šis tarifa kāpums.
Tomēr patērētājiem kopējais tarifa pieaugums ir 12 santīmu.
Lielākais paaugstinājums ir par kanalizāciju – 11 santīmu kubikmetrā. Tas saistīts ar attīstības projekta realizāciju un to, ka no nākamā gada sākas kredītu atmaksa. MK noteikumi par sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku pašvaldību regulējamās nozarēs pieļauj šādu iespēju, tāpēc šīs izmaksas iekļautas tarifā.
Kredītu ņemšanai “Jelgavas ūdens” iepriekš apstiprinātajos tarifos bija paredzēts veidot uzkrājumus. Kā ir ar tiem?
Uzkrājumi tiek kontrolēti un iekļauti naudas plūsmā. Uzņēmumam ir sava tiešā daļa, kas jāiegulda projekta maksājumos. Šīs lietas ir caurspīdīgas un tiek kontrolētas. Naudas plūsmu pārrauga gan Vides, gan Finanšu ministrija. Nav tā, ka uzņēmumam būtu kāda lieka nauda.
Tomēr būtiskais tarifu paaugstinājums lielu daļu iedzīvotāju ļoti satrauc. Pirmo tarifu kāpumu saistībā ar projektu jelgavnieki piedzīvoja 1999. gadā. Tolaik tas bija 18 santīmu par kubikmetru plus pastāvīgais maksājums 1,42 lati no dzīvokļa. Pašlaik tarifs paaugstinājies vairākas reizes. Ierindas iedzīvotāju maksātspēja tā neceļas. Kā vērtējat šo apstākli?
Jautājumam ir divas puses. Viena – kā aug maksātspēja un otra – kā ražošanas izdevumi. Nevar noliegt, ka ražošanas izdevumi ļoti palielinājušies, pat negaidīti strauji, sevišķi pēc iestāšanās ES. Līdz ar energoresursu cenām ceļas izdevumi par materiāliem. Tā ir mūsu šodiena. Nostāties šādā pozīcijā un bakstīt nav sakarīgi. Tā ir ekonomiska tendence, un mums jābūt tai gataviem. Katram jāmeklē iekšējie resursi, kā uzlabot savu situāciju cenu palielinājuma apstākļos. Ir institūcijas, kam vairāk jādomā par maznodrošinātajiem. Mūsu uzdevums ir sniegt pakalpojumu iedzīvotājiem un pārējiem patērētājiem. Lai tā nodrošinājums būtu nepārtraukts, šie ekonomiskie procesi jāņem vērā. Mums nav citu resursu, ko piesaistīt, lai ražošanu uzturētu.
Tas ir saprotams. Tomēr arī uzņēmumam strikti būtu jāņem vērā savi iekšējie resursi. Tā telpas ir mūsdienīgi izremontētas, fasādes projekta laikā atjaunotas, izmantoti nebūt ne lēti apzaļumošanas pakalpojumi. Ir skaisti, bet varbūt, piemēram, apkārtni varēja labiekārtot talku veidā ar darbinieku spēkiem. Apstākļos, kad, neraugoties uz runām par dinamisko valsts izaugsmi, tuvojamies krīzei, būtu jāņem vērā ikviena nianse.
Gribētu oponēt. Uzņēmumā notikusi krasa štatu samazināšana, atstāts minimāls skaits darbinieku, lai veiktu nepieciešamās funkcijas. Bieži cilvēkiem jāstrādā brīvdienās un virsstundas, lai spētu nodrošināt pakalpojumu pieejamību, novērstu avārijas, kas bieži notiek vecajos tīklos. Papildus nodarbināt cilvēkus citos darbos nebūtu īsti labi pret viņiem. Arī administrācijai šajā laikā ir pamatīga slodze. Piemēram, grāmatvedībā ir divi darbinieki un es, bet uzskaites apjomi – lieli.
Varbūt no apzaļumošanas pagaidām varēja atteikties?
Atkal gribu oponēt. Tā kā mūsu ūdenstornis iekļauts Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā, uz to nāk daudz viesu. Tāpēc apkārtni vajadzēja atbilstoši sakopt, tas bija pēdējais brīdis. Ir lietas, ko pieciešam, neatceros, kad iekštelpās veikts remonts.
Tomēr telpas un darba apstākļi ir mūsdienīgi.
Redzam, ka valstī ir problēmas piesaistīt un paturēt kadrus. Lai viņi nebēgtu projām, videi jābūt pievilcīgai. Uzņēmumā nav lielākās algas, arī šis jautājums jārisina, lai nākotnē nepaliktu bez darbiniekiem. Tas viss ir kompleksi. Iedzīvotāji noteikti tarifu pieaugumu izjūt kā apgrūtinājumu. Pati arī jūtu, kā palielinās ikmēneša maksājumi. Bet dzīve ir dzīve. Cenšamies un strādājam, lai nākotnē viss sakārtotos un būtu labāk.
***
Septītā reize, kopš ūdensapgādes attīstības sākuma Jelgavā cēlušies ūdens tarifi
– Pirmo reizi tie palielinājās no 1999. gada janvāra saskaņā ar 1998. gadā Domes pieņemto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu attīstības koncepciju. Tolaik iedzīvotājiem un pašvaldības budžeta iestādēm par kubikmetru ūdens bija jāmaksā 0,18 latu, kā arī pastāvīgais tarifs – 1,42 lati no dzīvokļa. Pārējām juridiskām personām – 0,34 latus.
– No 2000. gada 10. janvāra iedzīvotājiem un budžeta iestādēm mainīgais tarifs auga līdz 0,26 latiem par kubikmetru. Uzņēmumiem un citām juridiskām personām tas nemainījās. Pieauguma pamatojums – minētā ūdensapgādes attīstības koncepcija un pilsētas attīstības stratēģija, kā arī ar valstī realizētā ūdenssaimniecības projekta “800 +” īstenošanu Jelgavā saistītie Domes lēmumi.
– No 2001. gada jūlija iedzīvotājiem un budžeta iestādēm Dome apstiprināja ūdens tarifu 0,32 latus par kubikmetru. Pārējām juridiskām personām tas bija 0,36 lati.
– No 2002. gada janvāra tarifs palielinās par diviem santīmiem un kubikmetrs maksāja 0,38 latus. No šā gada iedzīvotājiem, pašvaldības budžeta iestādēm un juridiskām personām Jelgavā tas ir vienāds. Pamatojums – 1999. gada septembra Domes lēmums par ūdenssaimniecības attīstības projekta realizāciju Jelgavā projekta “800 +” ietvaros. Maksa par jaudas pieslēgumu jeb pastāvīgais tarifs abos gados palika agrākais.
– No 2003. gada janvāra stājās spēkā Reģionālā sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais vienotais kompleksais ūdensapgādes un kanalizācijas tarifs visām abonentu grupām 0,60 latu apmērā par kubikmetru. Pamatojums – prognozes un aprēķini par ūdens patēriņu, līdzfinansējuma nodrošināšana ūdenssaimniecības attīstības projekta realizācijai. Kuluāros tolaik runāja, ka jaudas pieslēguma maksa atzīta par nepamatoti noteiktu, tomēr tālākas rīcības nebija.
– 2005. gada jūnijā regulators apstiprināja jauno “Jelgavas ūdens” tarifu, kas paredzēja, ka no augusta patērētājiem jāmaksā 0,70 latu par kubikmetru, bet no šā gada sākuma – 0,76 lati. Tarifu Administratīvajā tiesā apstrīdēja Domes deputāts Arnis Razminovičs, un no augusta tas nestājās spēkā.
– Kamēr Administratīvā tiesa vēl nebija lēmusi par apstrīdēto pērn apstiprināto tarifu, “Jelgavas ūdens” iesniedza jaunu projektu, kas paredzēja pakalpojumu sadārdzināt par 30 procentiem, no nākamā gada – vēl par 16,7 procentiem. Regulators lēma, ka no maija patērētāji par kubikmetru maksā 0,78 latus. No šīs summas maksa par ūdeni ir 0,35 lati par kubikmetru, bet par kanalizāciju – 0,43 lati.
– No 1. janvāra no patērētājiem plānots iekasēt 0,90 latu par kubikmetru (0,36 latus veido maksājums par ūdens kubikmetru, bet 0,54 latus – par kanalizāciju).
P.S. Tarifu summas minētas bez pievienotās vērtības nodokļa, kas no 2003. gada bija deviņi procenti. Pašlaik PVN likme ir pieci procenti.
