Vaboles izlido maijā, jūnijā, barojas ar dažādu augu lapām, īpaši tām garšo ozolu un augļu koku zaļās daļas.
Vaboles izlido maijā, jūnijā, barojas ar dažādu augu lapām, īpaši tām garšo ozolu un augļu koku zaļās daļas
Tāpat kā pērn, arī šogad lauksaimniekiem galvassāpes sagādā maijvaboļu masveida savairošanās, jo to kāpuri apdraud gan koku jaunaudzes, gan citu augu apakšzemes daļas un līdz ar to šos kultūraugus lielās platībās un arī mazdārziņos.
Kāpuriem garšo saknes
Vaboles lido vakaros, dienā barojas koku lapotnēs. Pāris nedēļu pēc izlidošanas mātītes irdenā augsnē līdz 20 centimetru dziļumā dēj olas pa 20 – 30 vienkopus, pēc pāris nedēļām to dara atkārtoti. Viena mātīte izdēj 60 – 80 olu. Pēc mēneša vai nedaudz ilgāk izšķiļas kāpuri, tie pārtiek no nedzīvām augu daļām, tad sīkām saknītēm. Pārziemojušiem kāpuriem zem augsnes sasaluma kārtas nākamajā pavasarī galvenā barība ir saknes un citas augu apakšzemes daļas. Lielāko daļu augu tās bojā otrajā, trešajā un ceturtajā vasarā. Ceturtajā gadā tās barojas līdz jūnija beigām un iekūņojas augsnē. Pēc apmēram 30 dienām rodas vaboles, tās paliek augsnē līdz nākamajam pavasarim.
Vaboles lido vakara stundās ar krēslas iestāšanos. Tās labprāt tiecas uz ultravioleto gaismu, tad var pievilināt un savākt, tādējādi izķerot daļu vaboļu.
Kādreiz izbarotas cūkām
20. gadsimta sākumā plaši izplatīta bija maijvaboļu savākšana, agri no rīta no kokiem nokratot uz paklājiem (1936. gadā Latvijā savāca 12 tonnu jeb ap 15 miljoniem maijvaboļu, ko izbaroja arī cūkām).
Kāpurus augsnē var iznīcināt tikai mehāniski – ar apstrādes rīkiem – šķīvjiem, frēzi un citiem. Ja kāpuru augsnē daudz, lauku vēlams atstāt melnajā papuvē, ko regulāri visu vasaru apstrādā reizi divās trīs nedēļās.
Nelielās platībās zemenes stāds, kuram sāk vīst lapas, jāizrok un jāsalasa uz tā saknēm esošie kāpuri. Lai kāpurus vieglāk atrast, tos var pievilināt, sprīdi dziļā vadziņā ieliekot kartupeļu šķēlītes un pēc pāris dienām vadziņu atraušot, savācot tur barojošos kāpurus.
Dabiskie ienaidnieki maijvabolēm ir vārnas, krauķi, kovārņi, mājas strazdi, kaijas, skrejvaboles un kurmji.
Golfa laukumos – ķīmija
Pieaugušo maijvaboļu ierobežošanai golfa laukuma zālienos Latvijas augu aizsardzības reģistrā iekļauti darbīgo vielu alfacipermetrīns saturoši augu aizsardzības līdzekļi.
Ja ozolu apsmidzināšanai vaboļu papildbarošanās laikā izmanto darbīgo vielu azadiraktīns-A saturošu insekticīdu, vaboles pārtrauks baroties, tās izdēs mazāk olu un ne no visām izšķilsies kāpuri.
Mežos, parādoties kaitēkļiem, var lietot arī darbīgo vielu deltametrīns saturošu augu aizsardzības līdzekli.
Kartupeļus kodina
Kāpuru bojājumus kartupeļos var ierobežot, ja sēklas materiālu pirms stādīšanas apstrādā ar kodnēm, kas satur darbīgo vielu tiametoksams, fludioksonils un metalaksils-M.
Priežu, egļu, apšu un bērzu kokaudzētavās un jaunaudzēs maijvaboļu ierobežošanai var lietot darbīgo vielu tiametoksams saturošu augu aizsardzības līdzekli, iemērcot dēstus pirms stādīšanas vai aplejot pēc pārstādīšanas parādoties kaitēkļiem.
Pēc izskata līdzīgas un līdzīgi kaitīgas ir arī meža maijvabole un jūnijvabole, bet tās galvenokārt bojā meža kultūras.
