Vasarā katrs apēsts zupas šķīvis vai bulciņa, šķiet, uzreiz papildina vidukļa centimetrus. Var pāriet uz šķidro maizi – alu –, bet arī tā strauji «sabiezē» kaut kur ap ciskām vai «klunkšķ» aukšdelmos. Varbūt labāk apēst kādu sauju kapsulu, kas sola apgādāt ar visām nepieciešamajām minerālu, balasta, šķiedrvielām u.c.?
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas centrs pirmajā pusgadā veicis vairāk nekā 600 ekspertīžu uztura bagātinātāju lietās, lai tos varētu reģistrēt tirdzniecībai. Salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn, tas ir gandrīz divas reizes vairāk. Tātad pieprasījums ir.Kas tas irIlgstošs noteiktu elementu trūkums organismā var veicināt dažādu slimību attīstību vai ietekmēt atsevišķus fizioloģiskus procesus, tāpēc jācenšas noturēt līdzsvaru. Piemēram, striktam veģetārietim ieteic papildus lietot dzelzi saturošus produktus vai uztura bagātinātāju. Par tādiem sauc pārtikā lietojamus produktus, kuros ir koncentrēti vitamīni un minerālvielas vai citas vielas, kas ietekmē fizioloģiskos procesus. Uz iepakojuma jābūt brīdinājumam, ka tie nedrīkst aizvietot ēdienreizes, kā arī aicinājumam nepārsniegt ieteicamo devu. Tāpat nedrīkst solīt, ka uztura bagātinātāji ārstēs kādas noteiktas saslimšanas.Uztura bagātinātājiem, kas tiek izplatīti Latvijā, jābūt reģistrētiem PVD Pārtikas centrā. Arī uzņēmumam, kas tos izplata, līdzīgi kā citiem pārtikas apritē iesaistītajiem, jābūt reģistrētam PVD. Izņēmums ir zāļu izplatīšanas uzņēmumi, jo tiem jābūt reģistrētiem Zāļu valsts aģentūrā. Nostrādā reklāma«Nekontrolēta cilvēku aizraušanās ar uztura bagātinātājiem ir nepamatotas, nevajadzīgas reklāmas rezultāts. Kādas tam visam būs sekas pēc gadu desmitiem, mēs vēl tikai jutīsim,» uzskata Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Latvijā likumdošana atļauj realizēt uztura bagātinātājus kā pārtikas piedevas, bet nereti to sastāvs ir līdzīgs citiem preparātiem, kas tiek klasificēti kā medikamenti.«Vieniem – uztura bagātinātāji, citiem – zāles, kas uzreiz nozīmē lielu naudu par ekspertīzi, kontroli, citu reģistrāciju. Tā ir nevienlīdzīga konkurence, kas nenāk par labu arī pacientam,» uzskata ģimenes ārste. Viņa nenoliedz, ka reizēm ir nepieciešama uztura korekcija, taču ne uz savu roku. «Nieru mazspēja, aknu problēmas. Un tikai pēc tam ārsts uzzina, ka pacients ilgstoši kaut ko lietojis reklāmas ietekmē, nemaz nepakonsultējoties, vai viņam vispār to vajag.»Ja pacients kaut ko ļoti vēlas uzturā izmantot papildus, par to noteikti būtu jāinformē ārsts. Kontroles iespējas«Patērētāja ceļvedis» (www.pateretaja-celvedis.lv) atgādina, ka uztura bagātinātājus kontrolē kā pārtikas produktus, bet ne kā medikamentus, medicīniski tie netiek pārbaudīti. Tas nozīmē, ka tie kā jebkuri pārtikas produkti var saturēt arī kaitīgas sastāvdaļas – ķīmiskas krāsvielas, piesārņojumus. Runājot par drošību, tiek nosaukts konkrēts produkts «ma huang», kura lietošana var izraisīt sirdsklauves, psihozes, sirdslēkmi un pat trieku. Pirms tērēt naudu par uztura bagātinātājiem, vispirms jāizvērtē sava ēdienkarte, jāatceras, ka mūsdienās daudzi produkti tiek bagātināti ar vitamīniem, minerālvielām. Ja vienā uztura bagātinātāja devā solīts 260 miligramu kalcija, jāņem vērā, ka 100 gramos siera ir 900 miligrami kalcija, turklāt sierā tas ir ideāli sabalansēts ar fosforu. Tāpat kritiski jāvērtē aprēķini, cik organisms izmanto vielas no uztura, cik – no uztura bagātinātāja; kuri ir sintētiski, kuri – dabiski produkti.Nepiesārņojot organismu ar konservantiem un ievērojot regulāras atslodzes dienas, pilnvērtīgāk tiks izmantota arī ikdienā lietotā pārtika. Diētas ārsts Andis Brēmanis reizi nedēļā iesaka atslodzes dienu, lai uzņemtu mazāk enerģijas, lai organisms būtu spiests dedzināt savas tauku rezerves: trīs četras reizes dienā izdzert 250–300 gramu sulas. Katra tās glāze aizstāj vienu ēdienreizi. Lielisks atslodzes dienas variants ir tomātu sula bez sāls, kurai garšas uzlabošanai var pievienot gurķus, redīsus vai citus dārzeņus vai garšaugus.
