Vakardienas numurā stāstījām par vienpadsmit konkursam pieteiktajām Līgām un jau sākās balsošana.
Vakardienas numurā stāstījām par vienpadsmit konkursam pieteiktajām Līgām un jau sākās balsošana. Šodien publicējam pārējo septiņu Līgu aprakstus. Izraugieties savu simpātiju, no avīzes izgrieziet viņas fotogrāfiju (kopijas nederēs) un atsūtiet uz “Zemgales Ziņu” redakciju līdz 19. jūnijam (pasta zīmogs) vai atnesiet personīgi. Adrese: Raiņa iela 20, Jelgava, LV – 3001. Uzvarētājas paziņosim 22. jūnija “Zemgales Ziņās”.
Dzimusi Līgovakarā!
Līga Gasparoviča ir vienīgā konkursante, kas savos vārda svētkos svin arī dzimšanas dienu. Pagājušā gada nogalē Līga kļuva par jaukas meitiņas māmiņu. Tagad lielākā uzmanība tiek veltīta viņai. Līga izmācījusies par frizieri, bet specialitātē nav strādājusi. Darbu meklēs, kad meitiņa paaugsies. Viņa uzaugusi kuplā ģimenē un ir priecīga, ka Līgo vakarā visa saime var sanākt kopā, dziedāt un lustēties līdz rīta gaiļiem. Šogad gan Jāņu rīts tikšot sagaidīts Mērsragā pie vīramātes. “Tur ir liels dārzs, netālu jūra,” stāsta Līga, kas sevi raksturo kā vētrainu, bet arī ļoti atbildīgu. Mazā mammai tiek līdzi visur, kur viņa dodas. Liekot meitiņai vārdu, Līga piedomājusi, lai tas nav vienā laikā ar dzimšanas dienu, kā viņai. Tādēļ Sindijai starp vārda un dzimšanas svētkiem ir pusgads.
Šogad Līgas dzīvē gaidāms vēl kāds liels notikums. Viņa ar ģimeni jau pēc Līgosvētkiem pārcelsies dzīvot savā ligzdiņā.
Lepojas ar krustmātes dotu vārdu
Līga Nikolajeva Staļģenes pusē mīļi tiek saukta par labo gariņu. Viņa strādā Jaunsvirlaukas pagastā par ārsta palīdzi. 1984. gadā, pabeigusi medicīnas skolu, Līga devās darba dzīvē. Vispirms strādāja Jēkabnieku feldšerpunktā, bet drīz ceļš atveda uz Staļģenes ambulanci. Šai pusē viņi arī dzīvo, aug bērni Pēteris un Katrīna.
Līgosvētki jau daudzus gadus Līgai aizrit kā saspringta darba diena Jaunsvirlaukas sporta laukumā, kur tradicionāli notiek sporta svētki. Tur feldšerīti var sastapt ar vainadziņu galvā. Patīkami, ka pagasta iedzīvotāji Līgu atceras – nāk klāt, dāvina ziedus un jāņuzāles. Līgovakars paiet ģimenes lokā. Ja līst, svinēšana tiek atlikta uz Pēteriem, jo tad noteikti ir skaists laiks. Līga skumīgi noteic, ka viņas vārda svētki būtu svinami kalendārā neierakstīto vārdu dienā, jo Līgas ir nepamatoti aizmirstas. Viņas sirdsprieks ir puķes, dārzā tās ir tik dažādu veidu un krāsu. Līgai patīk savs vārds, un viņa lepojas, ka tas ir krustmātes dots.
Smaidīga, draudzīga, darbīga un sievišķīga
Līga Jankovska mūsu pilsētu iepazina pirms pieciem gadiem, kad sāka studijas LLU Lauksaimniecības fakultātē. Dārzkopība viņai tuva jau kopš bērnības, ap lauku mājām iekopts skaists dārzs ar tradicionāliem augiem un ikdienā neredzētiem “zaļajiem brīnumiem”. Pērn tieši Līgas lauku mājas pagastā saņēma titulu “Sakoptākā lauku sēta”.
Patlaban Līga turpina studijas maģistrantūrā un strādā Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā un valsts reģionos pēta augu slimības un kaitēkļus, lai centrs lauku saimniekiem savlaicīgi sniegtu ziņas par nepieciešamajiem augu aizsardzības darbiem.
Teju vai ik vakaru, kad Līga pārbrauc no darba, pie viņas ciemojas draugi. Viņas spēju uzklausīt un sniegt padomus novērtējuši daudzi. Studiju kolēģe bez rūpēm uz vairākām stundām var uzticēt auklēt mazuli, kāds lūdz padomu mācību vai privātos jautājumos. Daudzi novērtējuši prasmi pagatavot gardu maltīti, bet visi lādzīgās Līgas draugi un paziņas uzsver, ka viņai piemīt augsta atbildība, viņai var uzticēties un uzticēt, turklāt Līga ir arī izteikti sievišķīga.
Vēl Līga ir lieliska draudzene savam Jānim, ar viņu kopā nolīgoti jau vismaz četri vasaras saulgrieži, un arī šajos svētkos abu kopīgais dejas solis dimdēs kādā lauku zaļumballē.
Ar sirdi laukos
Vasaras saulgrieži ir dubulti svētki Līgai Locai no Vecsvirlaukas. Vispirms vārdadienā tiek sumināta viņa, bet nākamajā dienā deviņus gadus vecais dēlēns Rainers Jānis. Līgosvētki tiek pavadīti kuplā radu lokā, turklāt galdā allaž tiek celts gaviļnieces mammas sietais siers. Līga apgalvo, ka dzīvot pilsētā nevarētu. “Lauki ir vieta, kur savākties, sakopot savas domas,” viņa teic, atklājot, ka labprāt brīvo laiku pavada, ravējot puķu dārzu, kas krāšņi zied pie mājas. Līgai patīk ceļot – ja vien būtu iespēja, viņa dotos uz tālākām zemēm, taču arī mūsējā ir ļoti skaista, tādēļ katru gadu kopā ar draugiem vai ģimeni tiek iepazītas Latvijas āres. Līga strādā uzņēmumā “Lukoil Jelgava” un teic, ka viņai ir ļoti draudzīgi un atraktīvi kolēģi. Turklāt kolektīvā viņa ir vienīgā vasaras saulgriežos sumināmā gaviļniece.
Līga par svarīgāko dzīvē uzskata labestību, mīļumu un vēlas, lai tuviniekiem būtu laba veselība un dēls izaugtu par laimīgu cilvēku.
Īgnums un drūmums nav Līgas sabiedrotie
Līga Ezerkalne ar ģimeni dzīvo Glūdas pagasta Bramberģē, vecvectēva mājās “Ābelītes”, ko kā mantojumu atguva, Latvijai kļūstot neatkarīgai. Māja bijusi ieskauta garās nātrēs, brikšņos, visapkārt liela nekārtība. Pamazām viss sakārtots, un dārzs iekopts no jauna. Dēli Mārtiņš un Kārlis senču mājās ir jau piektā paaudze. Anketā par Līgu rakstīts, ka viņa prot rūpēties par visu – cilvēkiem, puķēm un dzīvnieciņiem. Īgnums un drūma seja nav Līgas sabiedrotie, ko arī apliecināja viņas burvīgais smaids.
Līgovakarā dzimtas mājās sabrauc visi tuvākie radi un draugi. Vakarā tiek kurts ugunskurs, baudīts alus, ēsts siers, bet vēlāk visi trauc uz Svēti, kur zaļumballē lustējas līdz rītam. Svinētāju vidū ir arī vairāki Jāņi, piemēram, Līgas māsas vīrs un dēls. Mēdz teikt – pie kurām mājām stārķis dzīvo, tur labi cilvēki mīt. Pie Līgas mājās staba galā svētelis jau daudzus gadus sev atradis omulīgu vietiņu. Tur patīk ne tikai viņam, arī ežu ģimenei un meža balodim patīkami atrasties šajā Dieva mīlētajā stūrītī.
23. jūnijā Līgu ar skaistiem vainagiem un jāņuzālēm varēsim sastapt Jelgavā Zāļu tirgū, kur viņa regulāri tirgo savus skaistos darinājumus, kas tapuši no Bramberģes pļavu ziediem, zālītēm un ozoliem.
Spēku gūst dabā
Līga Vodopjanova atzīst, ka daudzas lietas dara, pamatojoties uz izjūtām, intuīciju. Viņa strādā Valsts zemes dienestā un ik dienu komunicējas ar ļoti atšķirīgiem cilvēkiem, taču darbs Līgai sagādā prieku. Tāpat kā daudz kas cits. “Man patīk kustība – ceļot, dejot, braukt ar riteni – , arī netradicionālas, vairāk uz filosofiju tendētas lietas. Piemēram, izzināt neizzināmo, analizēt situāciju saistībā ar dabas procesiem,” stāsta Līga. Viņa reizēm ir garastāvokļa cilvēks, taču ar savām emocijām cenšas neaizvainot citus, viņa mēdz būt kritiska un spontāna, jo pēdējā brīža izjūtas atzīst par labākajām. Līga piekrīt, ka cilvēki cits citam ir skolotāji, tādēļ apkārtējos cenšas pieņemt tādus, kādi viņi ir. Augstu vērtē atklātību, mākslu pateikt acīs to, ko domā, vēlmi un prasmi sadarboties, kā arī konkrētību, jo, Līgasprāt, par konkrētām lietām, tostarp aizvainojumu, nedrīkst runāt vispārīgi.
Līga atzīst, ka pieaugot ikviens cilvēks meklē kaut ko jaunu. Tas attiecas arī uz Līgosvētku pavadīšanu – lieli ugunskuri, jāņuzāļu lasīšana, vainagu pīšana – tas viss bijis studiju gados. Tagad gribas mazliet citādi. “Vasaras saulgrieži noteikti jāpavada pie dabas, jo tā atveras, lai cilvēkiem dotu spēku. Līgo naktī jāļauj dvēselei skanēt, jādzied, lai spēka pietiktu visam gadam,” pārliecināta Līga.
Laipnā kustonīšu daktere
Vircavas pagastā dzīvo, pieteicējprāt, lādzīgākā Līga Bergmane – vienmēr smaidoša un atsaucīga veterinārārste, kuras profesionalitāti novērtējuši arī citu pagastu iedzīvotāji. “Bērnībā, ja man prasīja, par ko vēlos kļūt, atbildēju – par veterinārārsti vai šoferi. Nu sapni esmu piepildījusi – gan ārstēju, gan braucu,” smej Līga, atceroties, ka jau bērnībā dakterējusi trušus un citus sīkus kustonīšus.
Būt labestīgai, izpalīdzīgai, nebūt lepnai – tas, Līgasprāt, ir svarīgi. Un varbūt tieši tāpēc pie viņas liptin līp bērni. Lai gan pašai ir tikai divi, Līgu parasti pavada krietns pulciņš tuvāku un tālāku “savējo”, īpaši vasarā, kad veterinārārstei jābrauc pie kāda lopiņa, kas mīt tuvāk labākai peldvietai. Līga atzīst, ka brīvā laika neesot – pat naktī gadās doties pie kāda slimnieka. Agrāk viņa labprāt spēlēja volejbolu, adīja, lasīja. Tagad tas izdodas arvien retāk, taču Līga negaužas – toties darba vairāk.
Vasaras saulgriežu svinēšana parasti izvēršas krietna – ar alu un omītes darināto sieru iestiprinās mājās, bet pēc tam dodas uz Vircavas parku izlocīt kājas. Atmiņā vēl ir laiks, kad Līga bija vienīgā pagastā sumināmā gaviļniece, taču arī tagad nav slikti – galu galā viņas vārdadienu svin visi Latvijas iedzīvotāji.
***
Paldies visiem, kas piedalījās mūsu rīkotajā konkursā. Atgādinām:
balsošana par Līgām notiek līdz 19. jūnijam (pasta zīmogs);
par Līgām var balsot, izgriežot no avīzes viņas fotogrāfiju;
par nederīgiem tiks uzskatīti kopēti izgriezumi;
balsu skaitīšana notiks 21. jūnijā;
trīs Līgas, par kurām būs visvairāk balsots, nosauksim 22. jūnija “Zemgales Ziņās”;
Līgu apbalvošana – 23. jūnijā pulksten 13 skvērā aiz pilsētas kultūras nama.
