No trešdienas līdz svētdienai galvaspilsētā, Vidzemē un Kurzemē rit deviņpadsmitais starptautiskais folkoras festivāls «Baltica».
No trešdienas līdz svētdienai galvaspilsētā, Vidzemē un Kurzemē rit deviņpadsmitais starptautiskais folkoras festivāls “Baltica”. Trešdien to ievadīja Baltijas valstu tautas lietišķās mākslas izstādes un Festivāla sētas atklāšana Rīgā.
Kā pirmie no vairāk nekā 40 dažāda lieluma sarīkojumiem festivāla programmā izskanēja 1. starptautiskās tautas lietišķās mākslas izstādes atklāšana Kongresu namā un tēmas “Mūsmājas” iedzīvinātājas Festivāla sētas atvēršana Doma laukumā. Kā “Ziņas” jau rakstīja, visas festivāla dienas Doma laukumā var iet rotaļās un dejās, vērot tematiskos priekšnesumus, iestiprināties virtuvē, apmeklēt amatnieku darbnīcas.
Salīdzinot ar festivāla pirmsākumu laikiem astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā, tagad cilvēki vairāk pieraduši pie lieliem sarīkojumiem, un jāizšķiras starp vairākiem vērienīgiem piedāvājumiem ir arī “Baltica” norises laikā, preses konferencē trešdien atzina festivāla programmu direktors Andris Kapusts, uzsverot – šajā klāstā starptautiskais folkloras festivāls, viņaprāt, izceļas ar to, ka tajā galvenā ir nevis izklaides, bet kultūrizglītojošā funkcija – vēstīt par senām, bet mūsdienu cilvēka etniskajai identitātei svarīgām, viņa dzīvi bagātinošām tradīcijām. Tāpēc būtiska vairumā iepriekšminēto Festivāla sētas norišu ir iespēja iesaistīties apmeklētājiem, apgūstot tautas dejas vai rotaļas soļus, dziesmas, varbūt pat iemēģinot roku kādā amatā.
Kongresu namā kopš trešdienas aplūkojami audēju, podnieku, kalēju un citu tautas daiļamatnieku darinājumi no Lietuvas, Igaunijas un maza daļiņa no 98 Latvijas tautas lietišķās mākslas studiju veikuma. Apmēram 600 latviešu darbi apskatāmi atsevišķā ekspozīcijā Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Ar lakatiem, segām, dvieļiem, grīdceliņiem pārstāvēta arī Jelgavas pilsēta (“Dardedze”) un rajons (“Līve” un “Staļģene”, staļģeniešu vadītājas Ritas Sidrabas austā šatiersega piesaista apmeklētāju skatu Latvijas stendā līdzās kaimiņtautu veikumam Kongresu namā).
Pēc izstādes kuratores valsts aģentūras “Tautas mākslas centrs” vecākās speciālistes tautas lietišķās un tēlotājmākslas jautājumos Lindas Rubenas teiktā, izstāde Kongresu namā veidota ar domu, lai trīs valstu daiļamatmāksla būtu vienlīdzīgi pārstāvēta, cita citu neaizēnotu. Tomēr ar plašāku un – vismaz latviešu skatītājam – neparastāku ekspozīciju izceļas lietuvieši. Visvairāk ar vienu no savas tautas daiļamatmākslas
“stūrakmeņiem” – kokgriezumiem: naivām, bet kolorītām, izteiksmīgām skulptūrām un skulpturālām kompozīcijām – ne augstās skolās apgūta, bet dabas dota talanta apliecinājumiem. Izstāde sniedz arī spilgtu ieskatu lietuviešu tautastērpu daudzveidībā. Šī tekstilmākslas nozare, pēc kaimiņvalsts Tautas mākslas centra Tautas mākslas nodaļas vadītājas Terēzes Jurkuvienes atzinuma, līdz ar senaizmirstu aušanas un izšūšanas tehniku gaismā celšanu pašlaik piedzīvo īstu renesansi. Kā, atsaucoties uz viešņu stāstīto, piebilst L.Rubena, tas ir desmit gadu ilga mērķtiecīga pētniecības un popularizācijas darba rezultāts.
Savukārt Igaunijas pārstāvju darbos valda profesionālu mākslinieku skatījums uz tautas daiļradi kā iedvesmas avotu. Kompaktāk un atturīgāk veidotajā igauņu stendā ir Vīlandes Kultūras akadēmijas studentu darbi, kuru rašanos rosinājuši Muhu salas tautastērpi.
Kā rakstījām, vakar festivāla atklāšanas sarīkojumi notika Siguldā un Turaidā, šodien tautas mākslas kopēji piedalīsies gājienā un koncertos Rīgā, rīt izbrauks uz Kurzemi (par to visu vairāk – pagājušās piektdienas “Ziņu” numurā), bet svētdien pulcēsies Kuldīgā, kur jau no pusdienlaika koncertēs dažādās pilsētas vietās un pulksten 17 vakarā noslēguma koncertā pilsētas estrādē kopā ar kurzemniekiem sabrauks, kā, noslēdzot “Mūsmāju” tēmu, saka koncerta režisore Nellija Kleinberga, visi “Baltica” saimes radi: tuvie – no Latvijas novadiem, tālie – no ārzemēm, augstie – Valsts prezidente un kultūras ministre. Saimnieces un saimnieka jeb koncerta vadītāju lomas uzņemsies suitu sieva Ilga Leimane un Miķelis Balčus, latvietis no Sventājas Lietuvā.
