Pirmajā brīdī, izdzirdot par pasažieru pārvadātāju draudiem samazināt vai pat pārtraukt pildīt savus pienākumus, gribas saukt – ei, cilvēki, attopieties, ko darāt!
Pirmajā brīdī, izdzirdot par pasažieru pārvadātāju draudiem samazināt vai pat pārtraukt pildīt savus pienākumus, gribas saukt – ei, cilvēki, attopieties, ko darāt! Galu galā sabiedrība uzticējusi, arī likumdošanas aktos tas norādīts, komercstruktūrām veikt šo nozīmīgo pienākumu. Jelgavā un rajonā pārvadātāji sūrojas, ka nonākuši dilemmas priekšā – turpināt un garantēti bankrotēt vai turpināt, bet pamatīgi samazināt pārvadājumu skaitu. Izskatās, ka būs otrs variants un kaut kur kaut kad nokļūsim, lai arī ne vienmēr ierastajā laikā. Tikpat skaidrs, ka pasažieru pārvadājumi nonākuši pilnīgā strupceļā, īstenojot kopējo valsts nozares politiku. Šajā jomā nepieciešams jauns ideoloģisks un pēc tam uz pilnīgi jauniem ekonomiskiem pamatiem būvēts izrāviens.
Pirmais sitiens pārvadātājiem nāca no tikko rīdziniekiem nomā nodotās autoostas, kas pacēla autobusu apkalpošanas maksu pat ne dubulti, bet vismaz astoņkārt, kas tiek pamatots ar jau pastāvošajām izmaksu aprēķinu formulām. Savukārt noma bijis vienīgais veids, kā nākotnē izvairīties no tiesu darbiem par ES direktīvas nepildīšanu, jo tā aizliedz, piemēram, rentablajiem autobusu maršrutiem dotēt autoostu. Domājot par visiem, izrādās, nav domāts vienīgi par šā sabiedriskā pakalpojuma saņēmējiem – mums, kas ikdienā izmanto autobusus.
Vai pastāv izeja no likumdošanas un amatpersonu kopīgi izveidotā bardaka? Sākot jau ar kārtības ieviešanu pasažieru pārvadājumu likumdošanā. Un galvenais – reiz jānoskaidro, kas šajā jomā notiks, kad būs pabeigta administratīvā reforma.
