Jelgavas un rajona izglītības iestādēs turpinās drošības mēnesis. Šajā laikā skolās viesojas policisti un ar bērniem runā par drošību. Daudzi skolēni un vecāki izglītības iestādi neatzīst par bērnam draudzīgu vidi.
Jelgavas un rajona izglītības iestādēs turpinās drošības mēnesis. Šajā laikā skolās viesojas policisti un ar bērniem runā par drošību. Daudzi skolēni un vecāki izglītības iestādi neatzīst par bērnam draudzīgu vidi.
Notikumi un policistu viesošanās Jelgavas skolās sasaucas ar šonedēļ Ventspilī notikušo traģēdiju, kur izglītības iestādes audzēknis ar nazi sadūra savus klasesbiedrus.
“Katrs skolēns un vecāki skolu vēlas redzēt kā vietu, kur ir droša un sakārtota vide, kur attiecības starp bērniem, vecākiem un pedagogiem balstītas uz cieņu un sadarbību. Tad izglītības iestāde būtu cienīga nest “bērniem draudzīgas skolas” vārdu. Taču pagaidām tās vēl ir tikai ceļā uz to,” norāda Jelgavas Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciāliste Līvija Vilcāne.
Tikko kā pilsētā un rajonā aizvadītas projekta “Bērniem draudzīga skola” aktivitātes. Tajās bērni, vecāki un pedagogi skatījās izglītojošu filmu par vardarbību skolā, diskutēja ar policijas pārstāvjiem par problēmām, kas satrauc mācību iestādēs, meklēja risinājumus un centās rast skaidrojumus, kas to traucē darīt.
Daudzi atzina, ka skola nebūt nav vieta, uz kuru bērns dodas ar prieku, jūtas drošs un saprasts. Bieži vien skolēni norāda uz tādām problēmām kā grūtības saskarsmē ar pedagogiem un vienaudžiem, nepietiekami pielāgoto vidi, nepietiekamu sadarbību starp vecākiem, skolu un citām institūcijām.
“Man ļoti patika filma par vardarbību. Tā bija pamācoša, un to būtu vērts redzēt katram skolēnam. Piekrītu, ka daudzās skolās bērni jūtas nedroši, jo trūkst interesantu nodarbju un ir ļoti maz brīvā laika pavadīšanas iespēju, tāpēc vairāk tas atliek muļķībām,” uzskata Spīdolas ģimnāzijas skolniece Santa Kanceviča.
Tikai visiem strādājot kopā, iesaistot bērnus, pedagogus un vecākus, iespējams runāt par šiem jautājumiem, jo pārsvarā problēmas ir līdzīgas, uzskata vecāki.
“Domāju, ka nevienā skolā bērns nevar justies pilnīgi droši. Bieži dzirdu par emocionālo vardarbību, īpaši starpbrīžos, bērni grūstās, kaujas un apsaukājas. Mūsu laikā spēlējām spēles, skrējām “sunīšus”, bet kas notiek tagad? Emocionālā vardarbība vērojama pat no skolotāju puses, kādreiz varbūt netīšām, bet bērnam tiek nodarīts pāri. Arī vecākiem jāiesaistās skolas un ārpusskolas dzīvē, jāinteresējas, kā bērnam saturīgi un interesanti pavadīt brīvo laiku,” norāda mamma Ilva Švānberga.
Drošības pasākumi turpinās arī šomēnes, kad bērni dodas ekskursijās uz Jelgavas Policijas pārvaldi, lai iepazītos ar kārtībsargu ikdienu un pienākumiem, bet policisti apciemos pirmsskolas izglītības iestādes.
***
Apstākļi, kas skolēnu skatījumā rada nedrošu vidi skolā:
• emocionālā vardarbība – aizskaršana ar vārdiem;
• draudi no lielākiem skolēniem;
• atkarības vielas;
• zādzības un citi mantiskie noziegumi;
• huligānisms;
• saskarsmes problēmas ar pedagogiem un vienaudžiem;
• bērnu vajadzībām nepielāgota skolas vide;
• nepilnības mācību procesā;
• nevienlīdzīgā skolotāju attieksme.
