Kā maza bērna kaprīze vai nopelnīta dāvana bieži vien mājā ienāk kāmis. Taču daudzi pirms mīlīgā dzīvnieciņa iegādes nepainteresējas, cik grūti vai viegli ir to kopt un uzturēt, un beigu beigās kustonītis kļūst par apgrūtinājumu.
Kā maza bērna kaprīze vai nopelnīta dāvana bieži vien mājā ienāk kāmis. Taču daudzi pirms mīlīgā dzīvnieciņa iegādes nepainteresējas, cik grūti vai viegli ir to kopt un uzturēt, un beigu beigās kustonītis kļūst par apgrūtinājumu.
Ziemā uz trīs gadu jubileju skolotāja Inga ar vīru beidzot saņēmās un trīsgadīgajam dēlēnam Druvim pēc neatlaidīga viņa lūguma un uzstājības dzimšanas dienā pasniedza būrīti ar kāmīti. Pusgada laikā dzīvnieks paspējis izbēgt no krātiņa, sagrauzt vadus, līdz asinīm sakost tēta pirkstus un nokaitināt mājiniekus. Tomēr dzīvnieks pa šo laiku iemīlēts un tiek uztverts kā ģimenes loceklis.
Zēns kāmītei devis vārdu Roze Rozālija. Taču lielākās rūpes par kustonīti nu ir uz mammas pleciem.
“Puika vēl ir par mazu, lai pilnībā rūpētos par Rozi, bet redzu, ka kāmis Druvi arī radinājis pie lielākas atbildības un rūpēm,” secina Inga.
Kāmja kopšana neprasot īpaši lielas rūpes, arī aprīkojums – būris, ritenis, kur dzīvniekam skriet, zobu asināmais akmens un dzirdinātava – nav dārgi. Rozes būrītī atrodas arī mīksts dūrainis, kurā kāmīte izveidojusi migu un dienas lielāko daļu pavada, tajā guļot.
