Paužot gandarījumu par veiksmīgu Baltijas jūras reģionālā projekta norisi, pagājušajā trešdienā Dobeles rajona Jaunbērzē projektā iesaistīto valstu un organizāciju pārstāvji svinīgi atklāja rekonstruēto Bērzes monitoringa staciju.
Paužot gandarījumu par veiksmīgu Baltijas jūras reģionālā projekta (BSRP) norisi, pagājušajā trešdienā Dobeles rajona Jaunbērzē projektā iesaistīto valstu un organizāciju pārstāvji svinīgi atklāja rekonstruēto Bērzes monitoringa staciju. Arī turpmāk tā ļaus kontrolēt ūdens, kas ieplūst Baltijas jūrā, kvalitāti un atskaitīties, kā tiek ievērota ES Nitrātu direktīva un citi normatīvie akti.
BSRP ir starptautisks projekts, kurā iesaistījusies Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija un Krievija. Tā mērķis ir uzlabot jūras ekosistēmas “veselību” un produktivitāti, tādējādi dodot ieguldījumu reģiona ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Mūsu valstī projekta posms, kura laikā plānota sauszemes un piekrastes apsaimniekošana, tiek realizēts Lielupes baseina apkārtnē – Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Dobeles, Aizkraukles Tukuma rajonā –, kā arī Gaujas upes baseinā Cēsu rajonā. Tas paredz uzlabot dzīves kvalitāti laukos, mazināt lauksaimniecības piesārņojumu, ieviest videi labvēlīgu saimniekošanu un par to informēt sabiedrību.
Rūpējas par Baltijas jūru
“BSRP ilgtermiņa uzdevums ir stiprināt Baltijas jūras un piekrastes vides pārvaldību, uzlabojot reģionālo sadarbību un atbalstot mērķtiecīgus pārrobežu vides aizsardzības pasākumus jūrā, piekrastē un sateces baseinā,” norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības atbalsta centra (LLKC) direktora vietnieks projekta darba grupas vadītājs Kaspars Žūriņš. Lai veiktu šo uzdevumu, reģionālās starptautiskās organizācijas, kā arī reģiona valstis kopīgi izstrādās, testēs un ieviesīs jaunus vides novērtēšanas un pārvaldības paņēmienus. Tiks veikti pasākumi, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas mehānismus reģionālā, nacionālā un vietējā mērogā, stiprinātu vides novērtēšanas un monitoringa sistēmas un ieviestu ekosistēmas pieeju jūras vides resursu apsaimniekošanā.
BSRP projektā iesaistījies LLKC, Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) un Latvijas Dabas fonds.
Ūdens kvalitāti kontrolē
Akcentējot projekta aktualitāti, LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs BSRP eksperts Viesturs Jansons uzsver, ka lauksaimnieciskā darbība ir viens no galvenajiem iemesliem, kas veicina ūdens piesārņojumu. Tādēļ, ka daļa mēslojuma, kas paredzēts laukiem, gan pa virszemes noteci, gan drenām nonāk grāvjos, upēs un pēc tam ieplūst jūrā.
Lai noteiktu, cik liela vaina Baltijas jūras piesārņojumā jāuzņemas Latvijas lauksaimniecībai, izveidotas trīs lauksaimniecības noteču monitoringa stacijas. Tajās iegūtie dati ne tikai ļauj noteikt caurplūdumu, bet arī ūdens ķīmisko sastāvu, un izrēķināt, cik kilogramu augu barības vielu no katra lauksaimniecībā izmantojamā zemes hektāra ieplūst ūdeņos.
LLU projektā veic vides piesārņojuma līmeņa kontroli, nosakot augu barības vielu noplūdes. V.Jansons norāda, ka sadarbībā ar Ziemeļvalstīm LLU šādus mērījumus veic jau no 1994. gada, taču rekonstruētā monitoringa stacija Zemgales centrā to ļauj izdarīt precīzāk. “Bērzes upes monitoringa stacija ir pārbūvēta, iegādātas un ierīkotas modernas mērierīces. Iekārtas pieslēgtas LLU datoriem, līdz ar to ūdens noteces kontroli iespējams veikt jebkurā diennakts laikā, iezvanoties stacijas iekārtās pa mobilo telefonu,” saka speciālists, piebilstot – kā paredz likumdošana, Latvijai reizi četros gados jāatskaitās ES par lauksaimniecības ietekmi uz ūdeņu tīrību.
Lauksaimniekus izglīto saimniekošanā
BSRP projekta laikā LLKC tika organizēti izglītojoši kursi un semināri videi draudzīgas saimniekošanas pamatos un ekonomikā, akcentējot kūtsmēslu pārvaldību saimniecībā. Semināros lauksaimnieki tika iepazīstināti ar slāpekļa aprites bilances aprēķinu, saimniecības veica investīciju aprēķinus. Investējot jaunās kūtsmēslu glabāšanas tehnoloģijās, tiek panākta slāpekļa un fosfora izmantošana produkcijas audzēšanai, tādējādi novēršot potenciālo piesārņojumu ūdeņos. Vairākas zemnieku saimniecības saņēma finansiālu palīdzību grantu veidā, lai uzlabotu mēslu krātuvju stāvokli Latvijā un zemu procentu ilgtermiņa kredītu saimniecības attīstībā, uzlabojot kūtsmēslu glabāšanu un izvešanu.
Savukārt Latvijas Dabas fonds, apmācot vides gidus un izstrādājot tūrisma attīstības plānu Engures Dabas parkam, veicina saudzīgu tūrismu piekrastes joslā.
