Profesijas svētkos – Valsts policijas 88. gadadienā – visai neierastu un noteikti nepatīkamu dāvanu saņēma līdzšinējais Latvija likumsargu pārraudzītājs Jānis Zaščirinskis – valdība viņu atbrīvoja no amata.
Profesijas svētkos – Valsts policijas 88. gadadienā – visai neierastu un noteikti nepatīkamu dāvanu saņēma līdzšinējais Latvija likumsargu pārraudzītājs Jānis Zaščirinskis – valdība viņu atbrīvoja no amata. Tiesa, nevar teikt, ka bez vadības grožiem palikušais lietu asaras, – viņš ieguvis siltu vietiņu Iekšlietu ministrijas aparātā un turpmāk būs valsts sekretāra padomnieks. Kā izteicies pašreizējais iekšlietu ministrs Ivars Godmanis – “lai nodotu tālāk uzkrāto pieredzi”. Kas tagad to vairs zina, kādēļ šovasar sākās toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara un Zaščirinska konflikts. Minējumu daudz, sākot no “kaut ko nesadalīja” līdz nepieciešamībai atbildīgajā amatā iesēdināt “savu cilvēku”. Oficiālā versija krietni atšķirīga – Zaščirinkis nav piedāvājis risinājumus krīzes novēršanai policijā. Bet rezultātā vairākus mēnešus Valsts policijas vadītājs bija atvaļinājumā, slimoja, līdz beidzot dienu pirms izšķirošā valdības lēmuma atzina, ka jau nolūkojis citu amatu un gatavs atstāt priekšnieka krēslu.
Vēl Jaundžeikara laikā par iespējamajiem Zaščirinska amata pārmantotājiem minēja gan Valsts Rīgas Galvenās policijas pārvaldes priekšnieku Andri Dzeni, gan Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Aivaru Griguli, taču viņu diezgan stabilās pozīcijas sašūpojās tajā brīdī, kad atklātībā nonāca informācija par prēmijām, kuras likumsargiem izmaksāja par virsstundu darbu pasaules čempionāta laikā hokejā. Iespējams, tādēļ pēc Zaščirinska atbrīvošanas neviens no minētajiem kungiem viņa amatu neieņēma. Negaidot parādījās jauns kandidāts – līdzšinējais Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūto līdzekļu novēršanas dienesta priekšnieka vietnieks Aldis Lieljuksis, kuru visai naski arī apstiprināja par galveno policistu pārraudzītāju.
Patriotiski noskaņotie jelgavnieki noteikti ir sajūsmināti, ka policijas vadības groži tagad rokās cilvēkam, kas dzimis mūsu pilsētā. Jāsaka, jelgavnieki rullē! Vienu nesen iecēla par ministru, otru – par policijas priekšnieku. Kas būs nākamais? Valsts prezidenta(-es) amats?
Bet, ja nopietni, jautājums ir, vai Lieljukša iecelšanas iemesls bija viņa pieredze (tā nav maza – praktiskā pieredze policijā jau no 1977. gada) vai arī sava veida politiskās spēles. 1999. gadā Lieljuksis kā viens no iespējamajiem kandidātiem tika minēts Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatam, un tolaik viņu tam ieteica vairāki politiskās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārstāvji. Iecere neizdevās, ticamākais, tādēļ, ka tēvzemiešiem tobrīd nebija pietiekama atbalsta valdībā. Šī politiskā apvienība dažus gadus vēlāk Lieljuksi kā reālāko kandidātu saskatīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatam, taču, neņemot vērā “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Tautas partijas atbalstu, kārotais krēsls palika nesasniegts.
Tāpēc vēl jo vairāk interesanti liekas tas, ka jauno amatu Lieljuksis saņēmis tagad, kad vairāki tēvzemieši ieguvuši ministru portfeļus, nemaz nerunājot par Tautas partijas pārstāvjiem, kas Ministru kabinetā sastopami vai uz soļa. Iekšlietu ministrs jau pirmajās darba dienās Lieljuksim uzdevis veikt reorganizāciju policijas struktūrās, un tā noteikti neiztiks bez kadru maiņas. Iespējams, bez amatiem paliks vairāki rajonu pārvalžu priekšnieki, kā arī daļa centrālā aparāta vadības. Saprotams, ka, mainot kadrus, galvenajam dzinulim jābūt kompetencei, nevis, piemēram, politiskai lojalitātei. Līdz ar to, vēlot jaunajam Valsts policijas vadītājam stingru roku un mugurkaulu, jācer, ka paredzamās reorganizācijas spēs pacelt likumsargu prestižu un darbasparu, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam vairs nebūtu jāuztraucas par drošību un nerastos šaubas par policistu godīgumu.
